Inflācijas frontē jaunumi un secinājumi ir gan labi, gan slikti. Viena no labajām ziņām ir tā, ka pavasarī inflācijas kritums Latvijā kļuvis izteiktāks un tagad patēriņa cenu indeksa skrējiens gada izteiksmē jeb gada inflācija ir līdzīga tai, kāda tā ir abās pārējās Baltijas valstīs.
Igaunijā un Lietuvā vēl pērn rudenī inflācija bija augstāka nekā pie mums, bet tad abās valstīs cenu skrējiens pierima un Latvija inflācijas tempu ziņā tika atstāta par vadošo Baltijā. Tagad rādītāji atkal sāk izlīdzināties.
Latvijā patēriņa cenu indekss šā gada maijā bijis par 12,1% augstāks nekā pagājušā gada piektajā mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Igaunijā šis rādītājs bija 11,3%, bet Lietuvā - 11,7%. Sliktā ziņa ir tā, ka inflācija Baltijā ir pārāk augsta. Ņemot vērā iedzīvotāju pirktspējas līmeni un kopējo ekonomiskās aktivitātes dinamiku, tā var kļūt par smagu nastu tautsaimniecībai. Proti, aizvien vairāk šķiet, ka uz paaugstinātās inflācijas fona cenas cenšas celt visi, kam tas iespējams. No uzņēmējdarbības peļņas maržas viedokļa tas ir saprotami, tomēr problēma ir tā, ka šim procesam nav lemts būt ilgtspējīgam. Pieaugošas cenas ir nozarēs, kuru preces vai pakalpojumus nav iespējams neizmantot, līdz ar to iedzīvotāji un uzņēmumi, apmaksājot mākslīgo sadārdzinājumu, samazina tēriņu iespējas citās nozarēs. Gala rezultātā tās zaudē pieprasījumu un vajadzību pēc darba rokām, tādējādi paaugstinātā inflācija jau tuvākajā nākotnē var iezīmēt taustāmas, taču nepatīkamas aprises arī darba tirgū.
Ir redzams, ka mazumtirdzniecības apjomi samazinās. Tas savukārt nozīmē, ka drīz darbību var nākties sašaurināt, taču cerams, ne pārtraukt pavisam mazajiem tirgotājiem, kuriem preču ekspozīcija ir ierobežotāka. Vēl cita ļoti bīstama tendence, kas jau sāk kļūt par realitāti, ir cenu un algu pieauguma sacensības veidošanās, kur pagaidām uzvar cenas. Gala rezultāts gan pie mums, gan pārējās valstīs būs tāds, ka inflācijas apstākļos cenas aizies tikt tālu, ka algas tām vairs netiks līdzi un patēriņš var strauji sarukt, atstājot negatīvas sekas valsts tautsaimniecībā.
Viena no iepriekš minētajām preču grupām, bez kuras iztikt nav iespējams, ir pārtika, un pēdējā laikā tās cenas ir demonstrējušas ļoti strauju pieauguma tendenci. Arī šeit līdzīgi kā ar kopējo inflāciju ziņas ir gan labas, gan sliktas. Sliktā ziņa ir tā, ka laikā, kad pasaules biržās pārtikas un energoresursu cenas ir sarukušas, Latvijā tās vēl samērā strauji augušas. Arī no dažādiem speciālistiem pēdējā laikā dzirdēts, ka cenu dinamika nav tāda, kas atbilstu pasaules notikumiem, kas liek secināt, ka kādi ar pārtikas nozari saistīti uzņēmumi vai, iespējams, tirgotāji, vai abi kopā uz iepriekšējā dārdzības pieauguma fona cenšas labi nopelnīt. Vēl kaut kur zināma loma var būt vecajiem līgumiem, kas tika noslēgti par paaugstinātām cenām, un, kamēr “rezervētais” apjoms nav izsīcis, nevar tikt pie jaunām - zemākām cenām.
Ja paraugāmies plašāk, arī aiz pārtikas nozares, tad var pat izvirzīt hipotēzi, ka ieņēmumu gūšanā realizācijas daudzums nav tik svarīgs, cik potenciāli gūstamā peļņa. Tomēr, kas attiecas uz jau pieminēto pārtiku, labā ziņa ir tā, ka tā inflācijas daļa, kas saistās ar pārtiku, pēdējā laikā visai jūtami samazinās. Piemēram, maijā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas salīdzinājumā ar atbilstošu mēnesi iepriekšējā gadā ir pieaugušas par 17,9%. Salīdzinājumam - trīs mēnešus iepriekš gada inflācija šajā pārtikas preču segmentā bija 25,3%.
Lai arī cenu pieauguma temps rūk, tas nenozīmē, ka patērētājam no cenu izmaiņām tieši pārtikas segmentā patlaban būtu ļoti lieli ieguvumi. Cenu pieauguma temps krīt, taču kopējais dārdzības līmenis palielinās. To visai labi atspoguļo arī CSP inflācijas kalkulators, kas liecina, ka kopš pagājušā gada janvāra pārtikas cenas ir palielinājušās par 32,1%. Pērnā gada janvāris bija pēdējais mēnesis pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Līdz ar to var pat vienkāršoti teikt, ka kara un ar to saistīto spekulāciju un alkatības nodeva ir par trešdaļu dārgāka pārtika.
Līdzīgi kā bija ar energoresursiem, arī pārtikas cenām veikalos drīz būtu jākrīt. Spekulatīvās tendences, kas iepriekš bija vērstas cenu celšanai, patlaban darbojas pretējā virzienā. Izņēmums ir produkti, kuriem vērojams deficīts meteoroloģisko apsvērumu dēļ, piemēram, olīveļļa. Tagad jautājumus par pārtikas cenām var radīt Krievijas riebeklības attiecībā uz to, kas noticis ar Kahovkas dambi uz Dņepras. Lai arī daudziem individuāli Krievijas armijas radītie plūdi ir traģēdija, tas, par laimi, neatstāj graujošu ietekmi uz pasaules lauksaimniecības preču tirgu. Piemēram, ASV Čikāgas biržā kviešu cenas kopš plūdu sākuma faktiski nav mainījušās un kopumā patlaban turas zemākajā līmenī kopš 2021. gada jūlija. Cenu tendences pasaules lauksaimniecības preču tirgos vērstas lejup, un tas savukārt nozīmē, ka komplektā ar enerģētisko resursu cenu veicināto izmaksu samazinājumu lētāka pārtika, visticamāk, būs atrodama arī Latvijas veikalu plauktos. Tiesa, tā nebūs tik lēta kā pirms kara sākuma, jo kopumā gan atsevišķas izmaksas, gan kopējā dzīves dārdzība ir augusi.
