Neraugoties uz to, ka saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā pagājušais gads Latvijas tautsaimniecībā ir bijis nedrošības pilns, uzņēmējdarbība bijusi tendēta paplašināties, ko apliecina arī visai strauji pieaugušais aizdevumu portfelis.
No tā, ko redzam, izriet vismaz divas labas lietas. Pirmā - acīmredzami ekonomiskā situācija nav tik slikta, lai bankas neizsniegtu kredītus un uzņēmumi tos neņemtu, sevišķi vēl tāpēc, ka notika aizdevuma procentu likmju kāpums un bija zināms, ka tas turpināsies arī šajā gadā. Otrā - Krievijas agresivitāte nav nobiedējusi nedz vietējos uzņēmumus, nedz ārvalstu investorus tik tālu, lai Latvija masveidā tiktu uzskatīta par ģeogrāfiski tik sliktu vietu, kur darbība būtu jāierobežo vai jāpārtrauc. Patiesībā Latvijas uzņēmējdarbības videi lielāku sliktumu nodara dažādu valdību jau ilgstoši nesakārtotie infrastruktūras jautājumi, sevišķi attiecībā uz ceļiem, nevis mazvērtības kompleksos sirgstošā kaimiņvalsts un tās agresivitāte.
Raugoties no kreditēšanas pieauguma uzņēmējdarbībā viedokļa, pagājušais gads bijis veiksmīgākais kopš patēriņa ekonomikai “gāze grīdā” brīža gadsimta pirmajā desmitgadē. Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu portfelis pieauga vairāk nekā par pusmiljardu. Šeit jāpiebilst, ka no jauna izsniegto aizdevumu apjomam vajadzētu būt lielākam, jo līdztekus no jauna izsniegtajiem kredītiem ir tādi, kuri tiek dzēsti. Lai vai kā, kopējais vietējām nefinanšu sabiedrībām izsniegtais kredītportfelis pagājušajā gadā ir pieaudzis par 9,4% līdz 6,35 miljardiem eiro, liecina Latvijas Bankas dati. Labā ziņa ir tā, ka kredītportfeļa pieaugums nav noticis tikai uz kādu atsevišķu lielo uzņēmumu rēķina un pie aizdevumu pieauguma ir tikuši arī mazie un vidējie uzņēmumi. Pēdējā no minētajiem uzņēmējdarbības segmentiem aizdevumu apjoms pagājušā gada izskaņā sasniedza nepilnus 3,48 miljardus eiro, kas ir par 4% vairāk nekā gadu iepriekš. Šeit labā ziņa ir tā, ka gan bankas izsniedzot, gan uzņēmumi ņemot aizdevumus acīmredzami jūtas samērā pozitīvi noskaņoti attiecībā uz ekonomiskās vides attīstības potenciālu. Ļoti liela loma ir bijusi ne tikai atskārsmei, ka nav jābaidās no ģeopolitiskajiem sarežģījumiem, bet arī acīmredzot secināts, ka ir iespējams tikt galā gan ar izejmateriālu deficītu kara dēļ, gan arī ar augošo inflāciju un procenta likmēm. Tieši pēdējais no minētajiem faktoriem raisa bažas, vai pārāk straujai centrālās bankas kursa maiņai, būtiski kāpinot procentu likmes, kam seko ievērojams aizdevumu sadārdzinājums, laika gaitā nevar sekot arī bankrotu vilnis, ja ekonomika sabremzēsies pārāk strauji. Tāpat kredīti acīmredzami ņemti vairāk arī tāpēc, ka ekonomikai beidzot bija izdevies sākt atkopšanos no Covid-19 un ar šo slimību saistītajiem pulcēšanās ierobežojumiem.
Ļoti interesanti ir dati par kreditēšanas apjomu izmaiņām dažādu tautsaimniecības nozaru vidū. Aplūkojot gan lielās, gan mazās, uzreiz var teikt, ka vairums no tām piedzīvojušas lielāko aizdevumu ņemšanu kopš tā dēvētajiem treknajiem gadiem. Acīmredzami gan ģeopolitiskās, gan ar klimata pārmaiņām vērojamās norises veicinājušas lielāku interesi par atjaunīgajiem energoresursiem. Šis faktors varētu būt ļoti būtisks aizdevuma apjoma pieaugumiem elektroenerģijas, gāzes un siltumapgādes nozarei, kura bijusi kreditēšanas pieauguma līderis. Pagājušā gada beigās, salīdzinot ar šo pašu posmu 2021. gadā, minētajai tautsaimniecības sfērai izsniegto aizdevumu portfelis bankās pieaudzis par 27,9% līdz 706,5 miljoniem eiro. Otrs straujākais pieaugums ir bijis citā komunālajā sfērā - ūdens apgādē un atkritumu apsaimniekošanā, aizdevumiem palielinoties par 22% līdz 114,2 miljoniem eiro. Tikmēr pagājušajā gadā samazinājās aizdevuma portfelis tādām nozarēm kā būvniecība, kā arī izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi. Pirmajai no tām izsniegto aizdevumu apjoms bankās krities par 8,9% līdz 176,3 miljoniem eiro, bet otrai - par 16,9% līdz 162,7 miljoniem eiro.
Savukārt, ja raugāmies no valsts ekonomikas attīstības perspektīvām lielo nozaru vidū, vismaz pagaidām pozitīvas asociācijas raisa fakts, ka lielākajā ekonomikas sfērā - apstrādes rūpniecībā - izsniegto kredītu apjoms pērn ir pieaudzis par 55,6 miljoniem eiro jeb solīdiem 8% līdz 750,2 miljoniem eiro. Uz ekonomiskās attīstības potenciālu pērn lūkojušies arī tirdzniecības nozares uzņēmumi. Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem izsniegto aizdevumu apjoms pērn pieaudzis par 9,5% līdz 825,4 miljoniem eiro. Tāpat nākotnes attīstībā ļoti nozīmīgs varētu būt 15,7% vērtais kreditēšanas kāpums informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, kopējam kredītu apjomam sasniedzot nepilnus 143,7 miljonus eiro.
Minētais aizdevumu apjomu pieaugums, sevišķi ražošanai un “gudrajiem pakalpojumiem”, piemēram, IT, paver potenciālu, lai Latvija varētu straujāk kāpināt savus ekonomiskos apgriezienus un arī iedzīvotāju labklājību. Tomēr patlaban par lielu attīstības mērķu nospraušanu svarīgāk ir pārdzīvot šī un varbūt vēl kāda tuvākā gada nestabilitātes periodu, kas saistīts ar pasaules ekonomikā jau gadu desmitiem “ielaistajām vainām”, kuru rezultāts ir šobrīd strauji uzlecošas procentu likmes, lai centrālās bankas varētu apkarot inflāciju.
Atbilde uz jautājumu, vai mūsu valsts saistībā ar minēto kreditēšanas apjomu pieaugumu ir ieguvusi potenciālu straujākam ekonomikas lēcienam, ir atkarīga no tā, kā uzņēmumiem izdosies pārdzīvot patlaban vērojamo pasaules ekonomikas stagnēšanu un augstākas nekā pēdējā laikā ierasts aizdevumu likmes. Problēma slēpjas apstāklī, ka vienlaicīgi nākas saskarties ar ekonomikas un noieta iespēju bremzēšanos, bet maksājumos par kredītiem nākas tērēt aizvien vairāk un vairāk. Tieši šis disbalanss var radīt visai ievērojamus sarežģījumus un pat bankrotu viļņus. Tomēr, no otras puses, ja palūkojamies vēsturē, tad tieši investīcijas attīstībā, piemēram, mūsu valsts rūpniecības sektoram līdz šim radīja iespēju ātrāk pārdzīvot krīzes, bet veikt attīstību tikai ar pašu līdzekļiem ir visai pagrūti un tad ir jādomā vai nu par kredītu ņemšanu bankā, investoru meklējumiem, vai jāraugās, kādas iespējas sola naudas piesaiste caur publisku vērtspapīru tirgu. Tādējādi, lai arī ir sarežģīti spriest par ekonomisko virzību jau pēc pāris ceturkšņiem, tomēr ar minēto kreditēšanas pieaugumu varētu būt radīti labvēlīgi apstākļi tam, lai iedzīvotāji labklājību sajustu vismaz ilgtermiņā. Interesanti, ka, neraugoties uz lielo inflāciju, ar to saistīto pirktspējas kritumu un to, ka aizdevumi kļūst dārgāki, arī mājsaimniecībām gada laikā ir bijis samērā straujš kredītportfeļa pieaugums, palielinoties par 4,6% līdz 5,99 miljardiem eiro.
