Latvijas ekonomiskais sniegums ir raibs kā dzeņa vēders, vienas ekonomikas nozares ietvaros uzņēmumiem piedzīvojot gan vērā ņemamu izaugsmi, gan samērā izteiktu kritumu. Tomēr kopējais signāls ir vērsts situācijas pasliktinājuma virzienā, ko apliecina arī atsevišķu uzņēmēju aptauju dati. Tādējādi varam teikt, ka gan pasaules ekonomikas atslābums, gan inflācijas izraisītā iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās jau ir sākusi negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomiskās izaugsmes ātrumu.
Biežāk minētais faktors attiecībā uz saimnieciskās darbības ierobežojumiem ir nepietiekams pieprasījums. Tas sevišķi asi izpaužas ražošanas sfērā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes veikta nozares uzņēmumu aptauja, šā gada maijā nepietiekamu pieprasījumu kā ražošanas attīstību bremzējošu faktoru ir minējuši 49,5% aptaujāto apstrādes rūpniecības nozares uzņēmēju. Salīdzinājumam - mēnesi iepriekš šādu atbildi sniedzošu uzņēmumu īpatsvars bija 46,1%, bet trīs mēnešus iepriekš - 43,9%. Pašreizējie dati ir gandrīz divtik sliktāki nekā pagājušā gada maijā. Toreiz to kā šķērsli minēja 24,5% aptaujāto apstrādes rūpniecības uzņēmumu.
Pagājušā gada pavasaris, neraugoties uz bažām par izejvielu trūkumu un vispārējo ekonomikas stabilitāti, gan Latvijas, gan pasaules tautsaimniecībai kopumā bija salīdzinoši labs laiks. Toreiz par pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru ražošanā sūdzējās mazāk uzņēmēju nekā 2021. gada maijā, kad tādu bija 27,8%. To, ka preču noiets varētu būt pasliktinājies, liecina arī pēdējie ražotāju cenu dati, kas norāda, ka rūpniecība aizvien izteiktāk stūrē deflācijas virzienā. Parastajam darbarūķim tas var nozīmēt, ka jau ļoti drīz ražotājam savu produkciju var nākties pārdot lētāk nekā pirms gada. Tas nozīmē, ka arī cehā strādājošajam algas var neaugt, lai arī kas būtu iepriekš noticis ar inflāciju, un, tā kā pirktspēja nevis pieaugs, bet drīzāk otrādi, tad par mazāku pieprasījumu sāks sūdzēties arī citu nozaru uzņēmumi.
Attiecībā uz ražošanu gan var minēt arī kādu priecīgāku ziņu. Proti, līdzīgi kā iepriekšējo gadu maijos aizvien ir samērā augsts apstrādes rūpniecības uzņēmumu īpatsvars, kur darbību neierobežo nekādi faktori. Pērn tādu bija 28,1%, aizpērn - 29,5%, bet šogad - 26,4%. Iepriecina arī tas, ka gadu gaitā nav būtiski pieaudzis to ražotāju skaits, kurus ierobežo finansiālas grūtības. Šā gada maijā tādu bija 11,6%, salīdzinot ar 10,8% pirms gada un 9,5% pirms diviem gadiem. Tas vedina domāt, ka situācija būtu tik tālu pasliktinājusies, ka būtu jāļaujas tūlītējas krīzes gaidām. Par to zināmā mērā vedina domāt arī aptauju rezultāti citās ekonomikas sfērās.
Nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru gadu gaitā norāda arī vairāk mazumtirgotāju, taču šīs izmaiņas ne tuvu nav tik izteiktas, kā bija apstrādes rūpniecības sektorā. Cita starpā arī mazumtirdzniecībā apmēram ceturtā daļa aptauju dalībnieku atzīst, ka viņiem biznesa attīstībai ierobežojošu faktoru nav. Šogad maijā šādu viedokli izteica 25,6%, savukārt pirms gada šāds viedoklis bija 25,1%, bet 2021. gada maijā - 16,8% aptaujas dalībnieku mazumtirdzniecības sektorā. Šogad tādu pat ir vairāk nekā abos iepriekšējos gados, ko var sasaistīt ar pulcēšanās ierobežojumiem Covid-19 dēļ.
Šobrīd kovids vairs nav ikdienišķu sadzīvi ierobežojošs faktors, taču par tādu var uzskatīt inflācijas izraisīto pirktspējas kritumu, jo algas pērn auga lēnāk nekā cenas, un iespējams, ka tāda pati tendence būs gada pirmajos divos vai pat trijos ceturkšņos. Tam vajadzētu negatīvi ietekmēt arī pieprasījumu. Taču to kā problēmu, kas ierobežo uzņēmuma darbību, šā gada maijā ir atzinis 28,1% respondentu, salīdzinot ar 23,9% gadu un 21,4% divus gadus iepriekš. Vienlaikus mazumtirdzniecības sektors aizvien akūtāk izjūt darbaspēka trūkumu un to kā kavējošu apstākli saimnieciskajai darbībai šogad min 21,2%, uzņēmumu. Salīdzinājumam - pērn tādu bija 20,4%, bet pirms diviem gadiem - vien 7,5%.
Pieprasījuma samazināšanās ir sajūtama arī pakalpojumu sfērā. Turklāt tas izteiktāk noticis tieši pēdējā mēneša laikā. Maija aptaujā par pieprasījuma trūkumu, kas ierobežo uzņēmuma darbību, ir sūdzējušies 33,4% pakalpojuma sfērā nodarbināto uzņēmumu. Tas ir par 5,1 procentpunktu vairāk nekā trīs mēnešus iepriekš un par 2,5 procentpunktiem vairāk nekā aprīlī. Savukārt pagājušā gada maijā pieprasījuma trūkums traucēja attīstīties 25,9% nozares uzņēmumu. Tajā pašā laikā pakalpojuma sfērā ir redzama arī kāda pozitīva tendence. Par finansiālām grūtībām, kas ir tādas, lai ierobežotu uzņēmuma darbību, sūdzējušies 7,9% uzņēmumu. Salīdzinājumam, pirms gada tādu bija 10,1%, bet pirms diviem gadiem - 13,4%.
Ierobežojumi aizvien mazāk tiek sajusti arī būvniecības nozarē. Tur maijā 28,4% aptaujāto uzņēmumu ir atzinuši, ka nejūt nekādus saimniecisko darbību ietekmējošus faktorus. Interesanti, ka šādu atziņu izsakošo uzņēmumu īpatsvars ir pieaudzis tieši pēdējo mēnešu laikā. Salīdzinājumam - aprīlī šādu viedokli pauda 20,8%, bet februārī - vien 15,6% uzņēmumu. Pērn maijā situāciju šādi vērtēja 15,9%, bet pirms diviem gadiem - 22,8% nozarē strādājošo uzņēmumu. Tikmēr ar nepietiekamu pieprasījumu saskaras 35,2% nozares uzņēmumu, kas ir tuvs rādītājs aizpagājušā gada maija līmenim, bet salīdzinājumā ar pagājuša gada piekto mēnesi šāda viedokļa paudēju īpatsvars ir pieaudzis par 9,4 procentpunktiem. Tikmēr salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju būvnieku finansiālā situācija tiek vērtēta labāk. Finansiālās grūtības patlaban nospiež 16,8% nozares uzņēmumu, salīdzinot ar 21,3% pirms gada.
Vērtējot valsts kopējo situāciju aptaujas kontekstā, ir jāsecina, ka lielās inflācijas sākumposms vairāk vai mazāk ir palīdzējis uzlabot uzņēmumu finansiālo situāciju. Tomēr, pērnā gada negāciju vilnim veļoties uz priekšu, pamazām tukšākas ir kļuvušas iedzīvotāju kabatas un mazāku aktivitāti demonstrē ārvalstu pasūtītāji, līdz ar to pakāpeniski rodas problēmas pieprasījuma pusē. Tas ekonomisko izaugsmi padarīs aizvien smagnējāku, taču vēl neliecina par tūlītēju krīzes situācijas veidošanos Latvijas ekonomikā, taču tas var būt tikai šķietams pagaidu stāvoklis.
