Gan jaunākās, gan vecākās paaudzes Latvijā pakāpeniski atsakās no skaidras naudas, liecina vadošās finanšu tehnoloģiju platformas “Adyen” 2025. gada mazumtirdzniecības pārskats. Lai gan skaidra nauda joprojām ir vispopulārākais maksāšanas veids Latvijā un to izmanto gandrīz trešdaļa patērētāju, tendences liecina par pakāpenisku pāreju uz digitāliem risinājumiem. Salīdzinājumam – Igaunijā skaidru naudu kā vēlamo maksāšanas metodi izvēlas mazāk nekā viens no pieciem iedzīvotājiem, kamēr Lietuvā to izmanto nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa patērētāju.
Iedomājieties pasauli, kur mašīnas pārspēj cilvēka intelektu visās jomās, pašas pieņem lēmumus un, iespējams, pat uzskata cilvēci par novecojušu. Šis scenārijs, kas kādreiz bija zinātniskās fantastikas joma, tagad ir kļuvis par bargu brīdinājumu objektu no pasaules vadošajiem ekspertiem.
To paņemam rokās desmitiem reižu dienā, ieliekam somā, kabatās un pat metam uz sēdekļiem. Taču, kā izrādās, parastās automašīnas atslēgas ir vieni no netīrākajiem priekšmetiem, ar ko nonākam saskarē.
Mūsu iekšējā pasaule ir domu, ideju, atmiņu un plānu plūsma, kas pastāvīgi cirkulē apziņā, radot mentālu troksni, no kura dažreiz vēlamies paslēpties. Bet vai mēs tiešām varam sasniegt absolūtu mentālu klusumu, vismaz uz īsu brīdi?
Produktivitātes un atpūtas apvienošana nav viegls uzdevums, it īpaši hibrīda darba formātā. Tomēr DeskTime pētnieki ir atklājuši ideālu darba un pārtraukumu attiecību – 75 minūtes darba un 33 minūtes atpūtas.
Boeing 787 Dreamliner avārija Indijā bija pirmais lielais incidents, kur bija iesaistīts šis modelis. Notikušais iedragāja uzticamas lidmašīnas ilgstošo reputāciju.
Zinātnieki secinājuši, ka Zemes garozā varētu būt paslēpts spēcīgs tīras enerģijas avots – dabīgais ūdeņradis. Sākotnējie aprēķini liecina, ka tās rezerves varētu nodrošināt cilvēcei enerģiju gandrīz 200 000 gadiem, teikts Boy Genius Report.
Japāņu zinātnieki ir izstrādājuši plastmasu, kas dažu stundu laikā izšķīst jūras ūdenī, piedāvājot potenciālu risinājumu mūsdienu vides problēmai - okeāna piesārņojumam un draudiem savvaļas dzīvniekiem, ziņo “The Star”.
Lai zināšanas būtu noderīgas, vispirms jādomā par dzīves plāniem. Profesionālā izaugsme, pašrealizācija, finansiālā labklājība, komunikācijas prasmes – jānosaka, kurā jomā vēlaties attīstīties.
Vai arī tev gadās aizsnausties ar telefonu zem spilvena? Tu neesi viens. Šis ieradums kļuvis par ikdienu daudziem - īpaši jauniešu vidū - taču zinātnieki un miega speciālisti brīdina: tas var kaitēt vairāk, nekā mēs domājam, raksta “consumerreports.org”.
Ja vēlaties veiksmīgu un piepildītu karjeru, tad pārtrauciet uztraukties par to, ko domā citi cilvēki - tā sacīja “Etsy” izpilddirektors Džošs Silvermans, raksta “CNBC”.
Zinātnieki ir atklājuši, ka plastmasas trauku mazgāšana trauku mazgājamajā mašīnā var atbrīvot bīstamu mikroplastmasu, kas palielina demences un citu nopietnu slimību risku.
Tehnoloģiju eksperti mudina izdzēst no tālruņa divas lietotnes, kuras daudzi cilvēki izmanto diezgan bieži - izrādās, ka tās daudz ātrāk izlādē jūsu tālruni, raksta “mirror.co.uk”.
Žogs neļauj sunim kļūt par apkārtnes traucēkli, taču ir arī citas problēmas. Suņa atbilstoša ierobežošana nodrošina tā drošību, novēršot negadījumus, kas saistīti ar brīvu klejošanu.
Mazāk nekā trīs gadu laikā, kopš mākslīgais intelekts (AI) ir kļuvis plaši izplatīts, gandrīz visu nozaru uzņēmumi ir steigušies ieviest šo tehnoloģiju. Vai tas pilnībā aizstās cilvēku darbu? Skaidro “Futurism”.
Ir izveidota "superredzes" tehnoloģija. Ķīnas Zinātnes un tehnoloģiju universitātes zinātnieki ir izstrādājuši kontaktlēcas, kas ļauj cilvēkiem redzēt tumsā.
Vai jūties nomākts vai priecīgs un laimīgs? Ieskatieties tuvāk apkārtējā interjera krāsu gammā. Un tas nav ezotērisms vai cita pseidozinātne: zinātnieku pētījumi ir parādījuši, ka dažādi krāsu toņi var aktivizēt dažādas smadzeņu daļas.
Hibrīds lidmašīna-automašīna ar nosaukumu “AirCar”, ko izstrādā Slovākijas uzņēmums “Klein Vision”, tirgū varētu nonākt jau 2026. gadā, raksta “IFLScience”.
Neskatoties uz datoru, viedtālruņu un planšetdatoru straujo izplatību, televizori joprojām ir neatņemama daudzu mājokļu sastāvdaļa. Tomēr cilvēki bieži vien pieļauj kļūdu, izvēloties televizoram nepareizu vietu, kur tas traucēs vai kur to būs neērti skatīties, raksta “SlashGear”.
Slavenais fiziķis Stīvens Hokings 1995. gadā aprakstīja, kāda pasaule būs 2025. gadā - tad viņa vīzija vairāk izskatījās pēc zinātniskās fantastikas romāna sižeta, nevis zinātniskas realitātes. Tomēr šodien, trīsdesmit gadus vēlāk, viņa visdrosmīgākās prognozes sāk piepildīties, un dažas pat ar biedējošu precizitāti, raksta “Dailygalaxy.com”.
Mobilie tālruņi ir kļuvuši par mūsu galvenajiem palīgiem, bez kuriem mūsdienu pasaulē ir ļoti grūti ne tikai uzturēt kontaktus ar citiem, bet arī pārvietoties pa pilsētu, veikt pirkumus, lasīt ziņas un daudz ko citu.
