Izglītība

No 1. līdz 3. martam starptautiskā izglītības izstāde Skola jau divdesmit piekto reizi Ķīpsalā piedāvās iegūt aktuālāko informāciju par mācību iespējām un palīdzēs izvēlēties turpmāko izglītības ceļu.

Rīgas domes opozīcijas partija "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) prasa skaidrojumus par Rīgas domes Izglītības iestāžu tīkla optimizācijas komisijas aizvadītās nedēļas ceturtdienā pieņemto lēmumu slēgt un apvienot vairākas galvaspilsētas izglītības iestādes.

A. Pēc Daugavpils Sporta pārvaldes iesnieguma policija sākusi pārbaudes par vairāku sporta skolu darbinieku, tostarp treneru, viltotiem diplomiem par augstāko izglītību, apstiprināja pārvaldes vadītājs Juris Stivriņš.

Kamēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskaita iekļaujošās izglītības jomā padarīto un skaitļus, kas liecina, ka sistēma ir uz «pareizām sliedēm», tikmēr nevalstisko organizāciju zīmētā aina ir piezemētāka. To rīcībā «vairāk ir kapeņu stāstiņu nekā pozitīvās prakses piemēru».

Pētījumu centra SKDS veiktais pētījums, kurā Latvijas uzņēmēji no dažādām nozarēm tika lūgti nosaukt atzītākās augstskolas biznesa izglītības jomā, liecina, ka jau ceturto gadu TOP 3 ir ierindojusies Biznesa augstskola Turība.

Lai gan Latvijas vispārizglītojošajās skolās audzēkņu skaits ik gadu pārsniedz 200 000 (2017./2018. gadā – 205 113 izglītojamie, 2016./2017. gadā – 204 265 izglītojamie, 2015./2016. gadā – 202 715 izglītojamie1), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati liecina, ka Latvijā 10% sieviešu un gandrīz 20% vīriešu 25-34 gadu vecumā nav ieguvuši vidējo izglītību. Šis rādītājs pārsniedz vidējo OECD līmeni, turklāt jāpiebilst, ka Lietuvā šis rādītājs ir divreiz mazāks. Lai arī ir virkne darbu dažādās nozarēs, kuros nav nepieciešama vidējā izglītība, šie rādītāji liecina, ka valstī nepieciešams pilnveidot iespējas un instrumentus, lai nodrošinātu vidējās izglītības ieguvi tiem cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ to nevar izdarīt tradicionālā veidā, stāsta Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors Edgars Grīnis.

Šī mācību gada noslēgumā centralizētos eksāmenus būs iespējams kārtot arī četrās augstskolās, pavēstīja Valsts izglītības satura centrā.

Šogad turpinājās viļņošanās izglītības jomā, kuru jau gadiem moka nebeidzamas un nepārdomātas reformas. Lielu satraukumu nozarē radīja jaunais mācību saturs, un kā auksta ūdens šalts nāca tā izstrādātāju iecere pamatskolā samazināt literatūras un mūzikas stundas. Arī centralizētais eksāmens matemātikā sašūmēja sabiedrību – tā rezultāti jau gadiem slīd lejup.

Salmonelozes uzliesmoja dēļ līdz 2. janvārim tiks pārtrauktas mācības Svētes pamatskolā, ziņo Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone.

Šobrīd aptuveni 7,5% darbspējīgo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem ir iesaistījušies pieaugušo izglītībā, tādējādi pilnveidojot savas profesionālās iemaņas, apgūstot jaunas prasmes. Latvija gan mērķē uz to, lai šī iesaiste būtu vismaz 15%, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Līga Buceniece. Taču speciālistu pieredze liecina: jo gados vecāks cilvēks, jo mazāka vēlme atsākt izglītošanās procesu, pat neskatoties uz to, ka darba tirgus pieprasa mainīties, to nedarot, cilvēks sevi pakļauj bezdarba riskam.

Gandrīz 40 augstākās izglītības iestādēs, ieskaitot arī to filiāles, drīzumā sāksies ziemas uzņemšana.

Latvijas Universitātes Paula Stradiņa medicīnas koledža aicina pieteikties mediķus profesionālās kvalifikācijas celšanai, apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas, lai varētu atpazīt un izvērtēt kardiopulmonālās sistēmas funkciju izsīkuma draudus vai izsīkuma pazīmes pieaugušajiem, informēja Veselības ministrijā.

Pedagogu atalgojuma sistēma jāsakārto pēc iespējas ātrāk, problēmas risināšanai izvirzot arī īstermiņa mērķus, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens (KPV LV).

Valdība otrdien, 2018.gada 27.novembrī, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pilnveidoto vispārējās pamatizglītības mācību saturu un mācīšanās pieeju, kas skolēnos attīstīs 21.gadsimtam svarīgās kompetences un skolā iegūtās zināšanas un prasmes spēs veiksmīgi pielietot dažādās dzīves situācijās. Laikmeta un sabiedrības pieprasītās pārmaiņas izglītībā skolās pakāpeniski ieviesīs jau no 2020.gada 1.septembra.

Valdība trešdien, 2018.gada 21. novembrī, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto noteikumu projektu par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem, kuras pirmsskolas izglītības iestādes sāks ieviest no 2019./2020. mācību gada.

Satversmes tiesā (ST) ir ierosināta vēl viena lieta par Izglītības likuma grozījumu, kas nosaka pāreju uz mācībām valsts valodā, atbilstību Satversmei.

Līdz ar jaunā pamatizglītības standarta ieviešanu skolotājs nevis tikai sniegs zināšanas un gatavas atbildes, bet aizvedīs skolēnus līdz tām, šodien žurnālistiem stāstīja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (JV).

Sakarā ar iebildumiem, kas skar ne tikai nepietiekamo literatūras stundu skaitu, Valsts izglītības satura centrs pagarinājis priekšlikumu iesniegšanas termiņu jaunajam mācību saturam līdz 1. novembrim. Pedagogiem gan nav ticības, ka ierēdņi tomēr sadzirdēs viņus un ņems vērā viņu prasības. Jo, lūk, literatūras apcirptās stundas esot politisks kompromiss.

Pedagogu profesionālās kvalitātes pakāpju jaunā sistēma sāka darboties no šā gada 1. septembra. Atšķirībā no iepriekšējās šī nav ne tikai izpelnījusies atsaucību, bet pat tiek nodēvēta par bezjēdzīgu. Iemesls – nav paredzēts atsevišķs, konstants finansējums, kā tas bija iepriekšējā sistēmā. Lielajās skolās ir iespēja atvēlēt zināmu summu no direktora fonda, kurā ir it kā paredzēta nauda motivācijai, bet mazajās praktiski nekas.

Cilvēkus un, lai cik savādi neliktos, arī skolotājus satrauc izglītība. Pēdējos pāris mēnešos esmu pārbarots ar izglītības tēmu (e-pasti, dalība pasākumos, skolas tēma intervijās...). Visas šīs attieksmes apkopojot, es teiktu, ka summārais emocionālais pamatnoskaņojums attieksmē pret mūsu izglītības politiku ir – skepse. Bet kādā visai nopietnā aptaujā secināts, ka šis noskaņojums ir – vilšanās un niknums.