Izglītība

Pērn Latvijā nedaudz samazinājies obligātajā izglītības vecumā esošo, bet izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu skaits, liecina valdībā apstiprinātais Labklājības ministrijas (LM) ziņojums "Par bērnu stāvokli Latvijā 2018.gadā", apkopojot Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Bērnu tiesību komitejas izteikto rekomendāciju izpildi.

Patlaban pilnā spēkā rit pieteikšanās studijām. Vakar to vienotajā elektroniskajā sistēmā, kurā ietilpst 12 augstskolas, bija izdarījuši gandrīz 4000 studētgribētāju. Vislielākā interese līdz šim ir par Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmām, tad seko Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), kas reflektantus uzņem atsevišķi. Saraksta augšgalā ir ar medicīnu, tiesībzinātnēm un datoriku saistītas programmas.

Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājam Guntaram Catlakam nav bažu, ka līdz ar lielākām izvēles iespējām vidusskolas posmā skolēni apzināti lems par labu vieglākajam, izriet no viņa sacītā intervijā Latvijas Radio.

Ievada daļu sk. B. Lulle “Papule: Šuplinskai nav nedz naudas, nedz reformu plāna”, NRA.lv, 19.06.2019

Gribu runāt gan ar tiem skolotājiem, kuri atbalsta tā saucamo (mans uzskats) skolu reformu, gan ar tiem, kuri to noraida. Jo uzskatu, ka šai reformai arvien nav pienācīga valstiska, profesionāla pamatojuma. Paskaidroju, kāpēc.

Valdība otrdien pieņēma grozījumus "Pedagogu darba samaksas noteikumos", paredzot no 1.septembra palielināt pedagogu minimālo atalgojumu par likmi no 710 līdz 750 eiro, tomēr līdzekļus algu palielināšanai piešķīra tikai šā gada budžetā.

Balvu par skolēnu labākajiem sasniegumiem mācību olimpiādēs un konferencēs piešķirs Daugavpils Krievu vidusskolai - licejam, RTU Inženierzinātņu vidusskolai un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijai, sacīja Ata Kronvalda fonda izpilddirektore Liene Liepiņa.

Latvijai publiskā sektora pētniecībai un attīstībai gadā nepieciešami kopumā 250 miljoni eiro, lai nepalielinātos tā plaisa, kas izpletusies starp Latvijas un Rietumeiropas rādītājiem. Patlaban Latvija atpaliek arī no Igaunijas un Lietuvas gan zinātnisko darbinieku skaita, gan fundamentālo pētījumu apjoma, gan inovāciju komercializācijas, gan sasniegumu ziņā.

Sakārtojot skolu tīklu, svarīgi par atskaites punktu ņemt ne tikai kvantitatīvos, bet arī kvalitatīvos rādītājus. Līdz šim vienīgie bijuši centralizēto eksāmenu un olimpiāžu rezultāti, bet tie jāpapildina ar citiem kritērijiem. Šobrīd tapis vien uzmetums, bet gala rezultātu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sola prezentēt tikai rudenī, tālab izpelnījusies Saeimas atbildīgās komisijas pārmetumus.

Skolu kvalitātes rādītāji var kļūt augšupejoši, ja tiks veikti ieguldījumi pedagogu profesionālajā pilnveidē un atbalsta personālā, šādu viedokli pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Valdība otrdien atbalstīja Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavoto valsts aizsardzības mācības ieviešanas mehānismu, kam tuvākajos gados paredzēti 42 070 549 eiro.

Šogad Latvijā tiks slēgtas 13 skolas un reorganizētas vēl 11 skolas, kas radīs ietekmi arī uz vidējās izglītības apguvi. Pretēji apgalvojumiem, ka vidusskola nav domāta visiem, tieši šajā dzīves posmā jaunieši saņem galveno izrāvienu. Līdz pamatskolas absolvēšanai lielākā daļa skolēnu vēl nezina, ko dzīvē vēlas darīt, turklāt neviens arī nav gatavs uzreiz integrēties darba tirgū, norāda Rīgas Tālmācības vidusskolas pedagogs Edgars Čerkovskis. Viņš piebilst, ka tieši trīs vidusskolā pavadītajos gados liela daļa jauniešu kļūst patstāvīgi, norādot, ka vidējā izglītība ir nepieciešama tieši zināšanu, nevis diploma dēļ.

Šodien Latvijas skolās beidzas 2018./2019.mācību gads.

Lai 45 specializētās skolas varētu īstenot padziļinātās izglītības programmas arī no 2020. gada 1. septembra, vajadzīgi 3,8 miljoni eiro. Šo skolu pedagogi un audzēkņu vecāki Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) pārmet vēlmi likvidēt šīs mācību iestādes, kas ir Latvijas veiksmes stāsts, jo tās ir devušas atspērienu daudziem talantīgiem ļaudīm. Arī Saeimas atbildīgās komisijas deputāti sakās esam pārsteigti par šādu IZM nodomu un solās risināt šo jautājumu.

Šobrīd notiek izglītības sistēmas reforma. Uzsvars tiek likts uz tā saucamajām kompetencēm. Proti, jaunajam cilvēkam ir svarīgāk iegūt noteiktas prasmes, nevis iekalt (iedzīt atmiņā) noteiktus faktus vai formulas. Šos faktus jau ikviens varot atrast internetā. Līdz ar to jāveicina spējas atrast vajadzīgo informāciju. Sociālajos tīklos tiek apņirgtas matemātisko formulu zināšanas, jo darba intervijas tās taču neviens neprasot. Būtu bijis labāk, ja skolā mācītu to, kā pareizi atbildēt uz darba interviju jautājumiem. Rodas jautājums – kāds ir skolu uzdevums? Vai dot cilvēkam informatīvo bāzi, vai arī dot iemaņas praktiskajai dzīvei, jo skaidrs, ka Pitagora teorēmu diez vai kādreiz reālajā dzīvē nāksies pierādīt.

Vidējās izglītības standarts drīzumā nonāks izskatīšanai valdībā. Jaunais mācību saturs paredz šajā posmā lielas izmaiņas, tostarp daļu mācību priekšmetu 11. un 12. klasē apgūt padziļināti, proti, piedāvājot skolēniem vairākus izvēļu grozus. Izglītības jomas vadītāji pašvaldībās atzīst, ka vēl ir gana neskaidrību, kā tas viss tiks iedzīvināts praksē, bet izskatās, ka daudz kas tiks uzlikts uz pašvaldību pleciem.

Latvijā ir 48 vispārējās izglītības iestādes, kas piedāvā padziļināti mācīties mūziku, matemātiku, mākslu vai svešvalodas. Pašlaik Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piešķir šīm skolām programmu īstenošanai lielāku finansējumu (koeficientu), taču no 2020. gada 1. septembra plānots no šāda modeļa atteikties. 19 mūzikas novirziena skolas un vecāki satraukušies, ka tas ietekmēs izglītības kvalitāti, jo nebūs iespējas audzēkņiem nodrošināt individuālo apmācību, bez kā instrumenta spēle nav iedomājama.

Krišjāņa Kariņa valdība aizvadījusi pirmās simt dienas, kas izrādījušās gana spraigas. Arī izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai nācies pārdzīvot uguns kristības, daudz laika un enerģijas veltot karstajam pedagogu algu jautājumam. Tā gan, protams, nav vienīgā samilzusī problēma – Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pūrā ir daudz jomu, kas prasa steidzamus risinājumus.

Izglītības jomā viens no mērķiem – panākt, lai mācības profesionālās izglītības iestādēs turpinātu puse no pamatskolas beidzējiem. Šobrīd tie ir 38%, un līdz 2020. gadam, visticamāk, izvirzīto mērķi neizdosies sasniegt. Lai tomēr procenti kāptu straujāk, jāceļ profesionālās izglītības prestižs un jāveic virkne izmaiņu, atzīst nozarē strādājošie.

Satversmes tiesa (ST) pieņēmusi fundamentālu spriedumu, kas par atbilstošu Satversmei un arī citiem starptautiskajiem dokumentiem atzīst Izglītības likumā noteikto pāreju uz mācībām valsts valodā mazākumtautību skolās. ST atspēkojusi prasības iesniedzēju pārmetumus faktiski visos punktos (izņemot jautājumu par privāto izglītības iestāžu līdzfinansēšanu, ko skatīs citā lietā): ir ievērotas tiesības uz izglītību, mazākumtautību identitātes saglabāšanu, nediskriminēšanu. Spriedums skaidrs un nepārsūdzams, bet ne mūžseno etnisko polemiku beidzošs un problēmas atrisinošs.