Viskritiskākā situācija – zinātnē un pētniecībā

© Pixabay

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetam ir plānots atvēlēt vairāk nekā 770 miljonus eiro, kas ir par 25 miljoniem vairāk nekā pērn. Lauvas tiesa jeb 47% tiks tērēti pedagogu algām. Kopumā turpmākajos gados tiek prognozēts ministrijas budžeta samazinājums, un viskritiskākā situācija var rasties zinātnē un pētniecībā.

Vairākās sadaļās finansējums saglabājies aptuveni tāds pats kā pērn - gan vispārējai, gan profesionālajai, gan augstākajai izglītībai un zinātnei, palielinājums ir valsts valodas politikas īstenošanai, ES projektu līdzfinansējumā un pedagogu algām, bet samazinājums - sportam. Šobrīd IZM budžetā kopumā ir finansējuma kāpums, bet, vērtējot turpmāko divu gadu griezumā, tiek prognozēts kritums - kopumā par 98 miljoniem eiro, tostarp arī bāzes daļā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kurā skatīja IZM budžetu šim gadam, norādīja IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore Gunta Arāja. Lielākais robs var veidoties Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanas sadaļā (šogad tie ir 115 miljoni eiro, 2020. - 73,5, 2021. - 29,2), taču, visticamāk, tur vēl nāks klāt finansējums jaunajiem projektiem. Tomēr šajā ziņā kritiska situācija var rasties zinātnes jomā, kur šobrīd lielākā daļa līdzekļu nāk tieši no ES fondiem - ja to nebūs, nozare izjutīs pamatīgu naudas plūsmas kritumu.

Attiecībā uz prioritārajiem pasākumiem IZM pieprasījusi šogad 113,25 miljonus eiro, bet piešķirti tikai 2,14 miljoni eiro, līdzīga tendence iezīmējas arī turpmāk - 2020. gadā no 167,37 miljoniem eiro atvēlēti tikai 1,36 miljoni, bet 2021. gadā no 239,8 miljoniem - 1,35. Papildu finansējums šogad ticis latviešu valodas apguvei diasporā - 1,19 miljoni eiro (nedēļas nogales skolu un vasaras vidusskolu darbībai, jauniešu nometnēm un apmaiņas programmām, mācību materiālu izstrādei), atbalstam sportistu sagatavošanai 2020. gada vasaras olimpiādei un paraolimpiādei Tokijā - 400 000 eiro, zinātnei - 352 983 eiro, zinātnisko institūciju darbības starptautiskajam novērtējumam, kā arī jaunatnes organizācijām - 185 1168 eiro.

Budžeta paketē ir iekļauti arī grozījumi Izglītības likumā, kas no šā gada 1. septembra paredz pašvaldībām noteikt pienākumu piešķirt finansējumu privāto skolu, ko dibinājušas sabiedriskā labuma organizācijas vai sociālais uzņēmums, uzturēšanai. Komisijā tika nolemts rosināt Saeimai šo jautājumu izņemt no budžeta paketes un skatīt atsevišķi - trīs lasījumos. Tas pats attiecas uz valsts nozīmes interešu centriem - to izveide atlikta uz 2020. gada 1. septembri (IZM bija paredzējusi šim gadam vairāk nekā 200 000 eiro šim mērķim).

Virkne vajadzību un pieprasījumu pēc finansējuma nav atbalstīti. Piemēram, par līdzekļiem Ventspils augstskolas Irbenes teleskopam. IZM gan skaidroja, ka šim objektam ir ieplānots gan bāzes finansējums, gan arī nauda uzturēšanai. Tāpat patlaban nav atbalstīts lūgums divus miljonus eiro piešķirt Paralimpiskā centra celtniecībai, rezervējot nākamgad un aiznākamgad attiecīgi četrus un sešus miljonus eiro.

***

IZM budžets (miljonos eiro)

• pedagogu mērķdotācijām 363,6 jeb 47%

• vispārējai izglītībai 35,6 jeb 15%

• profesionālajai izglītībai 75,9 jeb 10%

• augstākajai izglītībai 68,5 jeb 9%

• valsts valodas politikas īstenošanai 19,6 jeb 0,1%

• zinātnei 49,6 jeb 6%

• sportam 39,5 jeb 5%

• jaunatnes politikas īstenošanai 6,3 jeb 1%

• ES fondu projektu un pasākumu īstenošanai 115,2 jeb 15%

• nozaru vadībai un politikas plānošanai 14,2 jeb 2%

Avots: IZM



Latvijā

Šobrīd norit balsošana par titulu "Gada Eiropas cilvēks Latvijā". Par titulu sacenšas trīs cilvēki - Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, animācijas filmas "Strume" režisors Gints Zilbalodis un Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne. Valsts prezidents šajā saistībā vēries ar lūgumu pie sabiedrības.

Svarīgākais