\\Autori

Aisma Orupe

23.jan
Muzeju uzdevumi mūsdienās ir kļuvuši krietni plašāki nekā senāk. Tie vairs nav tikai lietu krātuves, izstādes un ekspozīcijas. Tās ir vietas, kur notiek diskusijas, pasākumi, radošās darbnīcas. Ceļvedis mākslas, vēstures un radošu personību pasaulē.
 
23.jan
Iekļaujošajai izglītībai arvien vairāk ienākot parastajās skolās, speciālo izglītības iestāžu skaits sarūk. Patlaban ir atlikusi 51 šāda veida skola (no tām 46 ir internātskolas) ar vairāk nekā 7000 audzēkņu. Pašvaldības uzskata, ka pārmaiņas notiek sasteigti, daudzas parastās skolas nav gatavas uzņemt tik daudz bērnu ar īpašām vajadzībām, turklāt bez pietiekama atbalsta.
 
22.jan
Daugavpils universitāte (DU) ir kategoriska pret ieceri mainīt tās statusu. Aptauja liecina, ka 90% DU studējošo ir pret šādu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nodomu. Lai protestētu pret to, 29. janvārī studenti rīkos piketu pie DU vecā korpusa.
 
22.jan
Valdība vakar pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, dodot startu jaunajai pedagoģijas programmai un atvēlot tās ieviešanai līdz 2022. gadam – 3 miljonus eiro. Pedagogu arodbiedrība iebilst pret finansējuma sadalījumu, kas paredz piešķirt 1,3 miljonus eiro komunikācijai, bet mentoriem un prakšu vadītājiem daudz mazāku summu.
 
20.jan
XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku programma aptver dažādus mūzikas un mākslas veidus – gan koru, gan tautas un laikmetīgo deju, gan pūtēju un simfonisko orķestru, gan teātru un vizuāli plastisko mākslu.
 
17.jan
Fischer slēpošanas centram un Siguldas pilsētas trasei Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu, liecina valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais rīkojuma projekts.
 
15.jan
Ja par katru cilvēku var uzrakstīt romānu, tad dzimtas stāsts ir vēl jo saistošāka lasāmviela. Šobrīd Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) apskatāma izstāde Dzimtas grāmata. Tajā apkopoti 12 dzimtu stāsti un aplūkojamas katrai no tām svarīgas relikvijas: bērnības atmiņu pieraksti, nošu grāmatas, Bībele un citas vērtīgas laikmeta liecības.
 
14.jan
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais konceptuālais ziņojums par augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modeļa maiņu, kurā skatīts arī augstskolu tipoloģijas jautājums, izpelnījies asu nozares kritiku. Bažīgas par savu statusu ir ne tikai Liepājas un Daugavpils universitāte, bet arī Latvijas Mūzikas, Mākslas un Kultūras akadēmija, jo nespētu izpildīt uzstādītos kritērijus, pirmkārt, jau studentu skaita ziņā.
 
13.jan
Tie, kas vēlas samazināt svaru, ir gatavi izmēģināt visneprātīgākos ieteikumus: dzert ābolu etiķi, māla ūdeni, katru dienu mainīt maltītē lietojamos produktus, ēst vairumā šokolādi... Dietologs, gastroenterologs Igors Fizdels par to visu rausta plecus, uzsverot, ka pašārstēšanās ne pie kā laba nevar novest, tas jādara ārsta uzraudzībā, nosakot katram individuālu diētu.
 
13.jan
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosinās Finanšu ministrijai (FM) izvērtēt pašvaldību izdevumus izglītībai. Acīmredzot ministrijas mērķis ir – piespiest vietvaras likvidēt gandrīz pusi vidusskolu, uzskata pašvaldību vadītāji. Diemžēl izglītības iestāžu tīkla sakārtošanā nav vienas receptes, kas derētu visiem, tāpēc šāda izvērtēšana neko nedos.
 
10.jan
Tuvojoties pavasarim, daudzi biežāk ielūkojas spogulī un ne vienmēr ir apmierināti ar to, ko ierauga. Tiecoties labi ātri atbrīvoties no liekiem svara kilogramiem, dažs gatavs sevi pakļaut teju inkvizīcijas cienīgām diētām.
 
10.jan
Patlaban Latvijā no 262 parastām vidusskolām 123 neatbilst Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieteiktajām četru reģionālo bloku kvantitatīvajām prasībām, tāpēc tās būtu reorganizējamas, pretējā gadījumā valsts finansējumu tās varētu arī nesaņemt, liek saprast IZM.
 
8.jan
Šogad augustā stājas spēkā Ministru kabineta jau pieņemtie vidusskolu kvantitatīvie kritēriji, un tie neiet kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nule informatīvajā ziņojumā piedāvātajiem, vērš uzmanību IZM sociālie partneri. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska gan atrunājas, ka tas ir tikai starpziņojums un martā taps īstais ar koriģētajiem skaitļiem un termiņiem.
 
7.jan
No 2020. gada 1. septembra sākas jaunā mācību satura ieviešana skolās, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) lielu uzsvaru liek uz vidējās izglītības iestāžu tīklu sakārtošanu, proti, nosakot 10. līdz 12. klašu grupās minimālo skolēnu skaitu. IZM savā informatīvajā ziņojumā, ko šodien skatīs valdības sēdē, piedāvā jau pērn prezentēto četru reģionu bloku modeli – tikai ar mazliet koriģētiem skaitļiem.
 
7.jan
Šobrīd augstākajā izglītībā rosināta virkne pārmaiņu. Latvijas Universitātes prorektors Valdis Segliņš uzsver, ka reformu virpulī nedrīkst aizmirst pašu galveno – atbildību. Jo lēmumi, kuri tiks pieņemti šodien, ietekmēs nākotni, tāpēc tiem jābūt ļoti pārdomātiem. Diemžēl tādi, viņaprāt, tie nav.
 
6.jan
Arheoloģiskajā materiālā gandrīz vienīgā liecība par kultūru tradicionālajā izpratnē ir rotas un ornamenti. Nule klajā nākušajā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) pētnieces Baibas Vaskas grāmatā Rotas un ornaments Latvijā līdz 13. gadsimtam pirmo reizi apkopots apjomīgs materiāls par ornamentu veidošanos un attīstību mūsu valsts teritorijā.
 
3.jan
Latvijas Neredzīgo bibliotēka (LNerB) darbojas jau vairāk nekā pusgadsimtu un līdz šim apkalpojusi pamatā vājredzīgus un neredzīgus cilvēkus. Šobrīd šis loks ir palielinājies un pakalpojumi tiek sniegti arī iedzīvotājiem ar lasīšanas un drukātā teksta uztveres grūtībām.
 
31.dec 2019
Ja iepriekšējo izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski kritizēja par viņa komunikācijas stilu, tad viņa pēctece, Ilga Šuplinska (JKP) noteikti to nav ne tikai mīkstinājusi, bet pat kāpinājusi jo augstās toņkārtās, papildinot vēl ar neiecietības un diplomātijas trūkuma notīm. Nozare pat bijusi spiesta atzīt, ka tik nediplomātisks saziņas veids nav pieredzēts.
 
27.dec 2019
Jau ceturto reizi decembrī notika Pasaules izglītības nozares samits – šoreiz Igaunijā, Tallinā. Pasākuma moto bija: «Mācīšanās datu laikmetā». Diskusijas galvenokārt koncentrējās uz datu izmantošanu izglītības sistēmas pilnveidošanai, kā arī nākotnes risinājumu meklēšanu.
 
23.dec 2019
Daugavpils novada Vaboles pagastā ik gadu uz Ziemassvētkiem svētku rotā ietērpjas daudzas pagasta iedzīvotāju ēkas. Tas licis ne vienam vien ārpusniekam, kas iebrauc Vabolē pa ceļu vai arī pa dzelzceļu, pabrīnīties – kas gan tā par vietu, kas tik koši izdekorēta?
 
19.dec 2019
Pasaules izglītības nozares samitam, kas norisinājās 9. līdz 10. decembrī Igaunijā, Tallinā, vadmotīvs bija Mācīšanās datu laikmetā. Proti, kā datu izmantošana un mākslīgais intelekts maina izglītību? Kādi ir riski un iespējas? Vairāki šā pasākuma dalībnieki uzsvēra: šobrīd izglītība atrodas krustcelēs, tāpēc jātiek skaidrībā: uz kurieni doties? Tāds arī ir mans pirmais jautājums Igaunijas izglītības un zinātnes ministrei Mailisai Repsai. Jāpiebilst, ka viņas vadītā ministrija bija viena no pasākuma rīkotājām. Un vēl viens būtisks fakts: starptautiskajā skolēnu zināšanu novērtēšanas pētījumā PISA 2018 Igaunijas 15 gadus vecie skolēni uzrādīja labāko rezultātu Eiropas valstu vidū gan matemātikā, gan lasītprasmē, gan dabaszinībās.
 
19.dec 2019
Latvijas tautsaimniecības veiksmīga attīstība globalizācijas un digitalizācijas laikmetā daudzējādā ziņā būs atkarīga no cilvēku prasmēm un to piemērotības darba tirgus un sabiedrības vajadzībām. Tas jo īpaši ir būtiski, kad, pastāvot jaunu cilvēku emigrācijai un zemiem dzimstības rādītājiem, arvien samazinās darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Viens no pasākumiem situācijas uzlabošanai – stiprināt pieaugušo tālākizglītību, norādīts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumā Latvijas prasmju stratēģija: novērtējums un rekomendācijas.