\\Autori

Aisma Orupe

5.dec
Jēkaba laukums šogad ar Saeimas lēmumu tika pārdēvēts par Neatkarības laukumu. Nosaukuma maiņu rosināja 4. maija deklarācijas klubs, kurš uzskatīja, ka tā ir īstā vieta, kam piederētos neatkarības vārds.
 
3.dec
Turpmāk augstskolām un koledžām, uzņemot studentus, konkursa atlasē būs jāņem vērā nevis divu centralizēto eksāmenu (CE), kā bija līdz šim, bet visu trīs obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) rezultāti, arī – matemātikā. Augstskolas gan uzskata, ka tām jāļauj pašām noteikt, kuru mācību priekšmetu vērtējumi tiktu noteikti kā atlases kritēriji, jo ne visās mācību iestādēs matemātika ir būtiskākais atskaites punkts.
 
29.nov
Preiļu novada Pensionāru biedrības valdes locekle Janīna Eiduka nekad nav varējusi nosēdēt mierīgi uz vietas. Kā jau īsta kultūras darbiniece, lai arī pensionēta, nenoraugās no malas un negaida, kad citi ko piedāvās, bet dara pati. Viņas rosīgumu novērtējuši arī novadnieki – šogad viņa saņēma pašvaldības atzinības rakstu par ilggadēju un aktīvu darbu Pensionāru biedrībā.
 
29.nov
Lai palīdzētu savām atvasēm iepazīt pasauli, iejusties tajā un augt, neredzīgu un vājredzīgu bērnu vecākiem nākas pašiem daudz ko mācīties. Bērniem nav tikai redzes problēmas, bet nereti arī fiziskās un garīgās attīstības traucējumi. Lai jau no pirmajiem mazuļa dzīves gadiem sniegtu ģimenēm sociālo, medicīnisko un pedagoģisko atbalstu, Strazdumuižas internātvidusskolas attīstības centrs rīko agrīnās rehabilitācijas nometnes. Arī šogad tajā piedalījās vienpadsmit pirmsskolas vecuma bērnu un viņu vecāki, nometnē piedalījās un ar vecākiem tikās arī Atbalsta plecs.
 
28.nov
Aizkraukles deju reģiona kolektīvu virsvadītāja Una Stakle ir ļoti laba skolotāja – šo viņas talantu ievērojis jau Tautas deju ansambļa Liesma vadītājs Imants Magone. Viņš savā tiešumā pateicis, ka dejotāja viņa esot viduvēja, taču pedagoga krampis gan nenovērtējams. To tagad noteikti var apliecināt arī desmit viņas vadīto kolektīvu.
 
28.nov
Jau četrus gadus Zemessardzes 55. kājnieku bataljona, kura vēsture sākas 1991. gadā, komandieris ir pulkvežleitnants Ingus Manfelds. Sava dzīves ceļa izvēli viņš izdarījis pirms 20 gadiem, kad pēc vidusskolas beigšanas izlēmis stāties Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Laikam esot ierunājusies asinsbalss, jo senčos bijuši vīri, kam tuva bija kara māksla. Savu izvēli I. Manfelds nekad neesot nožēlojis.
 
28.nov
Dzintra Cepure jau duci gadu vada Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeju, kurš pa šo laiku ieguvis otro elpu un gājis plašumā – tam ir divas ekspozīcijas: lauku sētā Kalna Ziedi un Aizkraukles pagasta kultūras namā. Viņa ir daudzpusīgs cilvēks, kam ir pamatīga izglītības bagāža.
 
27.nov
Preiļos šobrīd top neparasta Metāla mākslas galerija, ko veido jauna ģimene – Nesterjuki: automehāniķis Aleksandrs un datordizainere Alīna. Abus viņus vieno aizrautība un interese par motocikliem un motosportu. Dzelži viņiem nav tikai materiāls praktiskai lietošanai, bet arī skaistums – Aleksandra rokas spēj uzburt īpaša dizaina motociklus un skulptūras.
 
22.nov
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotās jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas un programmu paraugi beidzot ir apstiprināti valdības sēdē un tiks ieviesti, sākot ar nākamo mācību gadu. Pedagogi gan tos melns uz balta, kā arī mācību un metodiskos materiālus ieraudzīs tikai pavasarī. Pamatizglītības standartu gan vēl saskaņo, lai drīzumā prezentētu Ministru kabinetā.
 
21.nov
No 282 miljoniem eiro, kas no Eiropas Savienības fondiem piešķirti Latvijai mācību iestāžu modernizēšanai, 143 miljonus eiro plānots ieguldīt vispārizglītojošās skolās. Pašlaik projektus īsteno 33 pašvaldību 75 objektos – par 91 miljonu eiro (plus vietvaru pašu līdzfinansējums). Tās lielākoties ir pilsētu vidusskolas un valsts ģimnāzijas, jo striktie noteikumi liedza pieteikties mazajām lauku skolām.
 
20.nov
Pirms mēneša klajā nākušais plāns, pievienot Rīgas 1. medicīnas koledžu Latvijas Universitātei (LU), nevis Rīgas Stradiņa universitātei (RSU), izraisīja otrās sašutumu. RSU uzskata, ka tieši tā ir vadošā medicīnas zinātņu augstskola, kuras pārziņā jābūt šīs nozares mācību iestādēm. Savukārt LU atsaucas uz jau vairākus gadus ilgušo ciešo sadarbību ar koledžu un pašas mācību iestādes vēlmi – pievienoties LU. Ir gan arī trešais viedoklis, ka koledžai jāsaglabā patstāvība.
 
15.nov
Preiļu pils palēnām atgūst savu bijušo veidolu. Atjaunota fasāde, uzlikts jumts, izgatavoti logi un durvis. Vēl jau darba daudz, tomēr nu vairs nav bažu, ka skaistā celtne pievienosies graustu sarakstam. Plānots sakārtot ne tikai pili, bet visu 42 hektārus lielo teritoriju, ieskaitot bijušo zirgu stalli, no kura šobrīd dzīvas ir vien sienas. Šobrīd restaurācijā ieguldīts aptuveni miljons eiro, taču kopumā vajadzētu ap 2,5 miljoniem eiro.
 
15.nov
Šobrīd Kandavas kartodroma darbības atjaunošanu atbalsta 5500 Kandavas novada iedzīvotāju. Viņu paraksti kopā ar dokumentiem nonāks atbildīgajās ministrijās.
 
14.nov
Šogad durvis slēdza sešas internātskolas. Patlaban neviena no pašvaldībām nav atradusi pielietojumu ēkām, bet uztur tās un nodrošina arī apsardzi. Vietvaras to vajadzībām izmantojumu nesaredz. Bet iznomāšanu vai pārdošanu apgrūtina tas, ka tā nav tikai viena celtne, bet vesels komplekss.
 
13.nov
Šobrīd vēl nav zināms, kurš vadīs Izglītības un zinātnes ministriju (IZM). Partijas nebūt neraujas pēc tās grožiem. Ir izskanējuši vien pāris vārdi, viens no tiem – nacionāļu līderis Raivis Dzintars. Arī pašreizējais ministrs Kārlis Šadurskis bija paudis vēlēšanos turpināt šo darbu. Nozarē strādājošie gan uz portfeļu dalīšanu skatās bez entuziasma un cer, ka reformas tiks turpinātas, bet bez radikāliem grāvieniem.
 
12.nov
Jaunā mācību satura izstrādātāji ir saņēmuši no 29 organizācijām priekšlikumus pamatizglītības standarta uzlabošanai. Vairākumā no tiem pieprasīts palielināt stundu skaitu kādā no mācību priekšmetiem. Tostarp literatūrā. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzskata, ka šajā gadījumā sacelta nepamatota ažiotāža un patiesībā stundu skaits nesamazināsies.
 
8.nov
Preiļu 1. pamatskolas iekļaujošās izglītības klasēs mācās 20 bērnu – nevienam no skolēniem nav bijis domas mācīties citur, ne arī vecākiem – bērnus iekārtot speciālajā skolā.
 
7.nov
Tas, kas notiek ar Kandavas kartodromu, atgādina īstu riņķa danci. Nepārtrauktas tiesvedības, kuru iniciatore ir viena no iedzīvotājām, te ļauj, te liedz darboties trasei. Arī šobrīd sezona pārtraukta pusratā un nācās atcelt pat starptautiskas sacensības. Vai un kad varēs atdzīvināt šo vietu – nav skaidrs ne kartodroma pārstāvjiem, ne Kandavas novada pašvaldībai.
 
6.nov
Preiļu novada Salas pamatskolai un Preiļu 2. vidusskolai ir paveicies, jo tajās mūziku māca jauns un enerģisks skolotājs Aigars Krekels. Vietējais preilēnietis, kurš pēc studijām Daugavpils universitātē atgriezies dzimtajā pusē un jūtas īstajā vietā un īstajā darbā. Vada gan pieaugušo, gan bērnu folkloras kopas. Rīko dažādus pasākumus, kuros obligāta sastāvdaļa ir mūzika.
 
5.nov
Preiļu novadā ir piecas vispārizglītojošās izglītības iestādes – divas no tām ārpus pilsētas. Skaitliski nelielākā ir Saunas pagasta Smelteros – Salas pamatskola, kurā mācās 41 skolēns. Lai arī maza, tās audzēkņiem ir labi panākumi gan mācību olimpiādēs, gan sportā, gan interešu izglītībā. Vai izglītības kvalitāte būs tās turpmākās pastāvēšanas garants – īstas pārliecības nav. Jo finansiāli mazajām skolām šobrīd ir grūti, it īpaši tāpēc, ka mērķdotāciju starp skolām pašvaldības vairs nedrīkst pārdalīt.
 
1.nov
Desmit no Latvijas 41 interešu izglītības iestādes nākamgad varēs iegūt valsts nozīmes interešu centra statusu. Tas ļaus šīm iestādēm ne tikai nodrošināt valsts finansējumu, bet arī iespēju piesaistīt ārvalstu līdzekļus. Patlaban nav zināms, kādi būs kritēriji, kas ļaus pretendēt uz šo nosaukumu, un kas notiks ar tiem, kas to nedabūs. Aprēķini liecina, ka šiem centriem 2019. gada četriem mēnešiem no valsts kabatas būs vajadzīgi papildus aptuveni 100 000 eiro.
 
31.okt
Lai gan nākamie dziesmu svētki ir vēl tālu, biļešu iegādes risinājumi tiek meklēti jau šobrīd. Viens no tiem – biļetes tiktu sadalītas pašvaldībās starp svētku procesā iesaistītajiem, taču gana daudz atbalstītāju ir arī «rindas» modelim un priekšrokas došanai sociāli mazākaizsargātām sabiedrības grupām. Taču iespējams, ka, attīstoties tehnoloģijām, tiks ieviestas personalizētas biļetes.