\\Autori

Aisma Orupe

Vakar, 6:00
Pirmsskolas iestāžu pieejamība kļūst par arvien nopietnāku problēmu daļā pašvaldību, kur ir ievērojami pieaudzis pirmsskolas vecuma bērnu skaits. Tiek meklēti dažādi risinājumi – atvērtas jaunas grupas, būvēti jauni bērnudārzi, un tomēr pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu. It īpaši galvaspilsētā un Pierīgā, kur arī tuvākā nākotnē diez vai spēs piedāvāt vietas visiem rindā gaidītājiem.
 
11.nov
Latvijas simtgades pasākumu vadmotīvs šim gadam ir Varonība, īpaši akcentējot cīņu pret Pāvela Bermonta karaspēku un Rīgas atbrīvošanu 11. novembrī, Lāčplēša dienā. Šie notikumi raduši atbalsi svētku tradīcijās un piemiņas dienu kalendārā, mākslā un kultūrā gan pirmās brīvvalsts laikā, gan arī atjaunotajā Latvijā.
 
8.nov
Filmas Dvēseļu putenis, kas tapusi pēc Aleksandra Grīna romāna motīviem, ceļš uz lielajiem ekrāniem nav bijis rozēm kaisīts. Tā piedzīvoja gan A. Grīna mantinieku neapmierinātību, gan uzņemšanas komandas maiņu, gan finansiālas peripetijas un tomēr spēja to visu pārvarēt un iznākt uz ekrāniem tai paredzētajā laikā – 2019. gada novembrī (sākotnēji gan bija plānots 2018. gada 18. novembris – uz Latvijas valsts simtgadi).
 
4.nov
Grozījumi Izglītības likumā, kas paredz Ministru kabinetam deleģēt tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu izglītības iestādēs, ir izņemti no budžeta paketes un tiks skatīti atbildīgajā Saeimas komisijā trīs lasījumos. Pret šā jautājuma izskatīšanu steidzamības kārtā iebilda daudzi nozarē strādājošie. Arī Latgales pašvaldības, kas nesen tikās ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), lai pārrunātu skolu tīkla optimizāciju, uzsver: par kvantitatīvajiem kritērijiem pamatskolās nav ticis diskutēts. Ja tie tiktu pieņemti tādi kā šobrīd, tas būtu genocīds lauku skolām.
 
1.nov
Latvijas Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls par sevišķiem nopelniem 18. novembrī Viestura ordeni pasniegs arī Latvijas brīvības cīnītājai Lidijai Lasmanei, ieceļot viņu par Viestura ordeņa lielkrusta komandieri. Viņa jūtas pārsteigta par šādu godu, kas viņai izrādīts jau atkārtoti, jo uzskata, ka bija tikai viena no tiem, kas izgāja sūro Golgātas ceļu.
 
31.okt
Valmieras muzejs šogad atzīmēja 60 gadu jubileju. Kopš 2002. gada, kad tas nonāca pašvaldības pārziņā, muzeja kompleksa ēkas tiek pakāpeniski atjaunotas. Šobrīd rindā uz rekonstrukciju gaida senākā pilsētas būve – vecās aptiekas ēka, kurā bija izvietota daļa pastāvīgās ekspozīcijas, kas tagad nav pieejama. Taču tajā joprojām ir daudz ko redzēt – tostarp valsts simtgadei veltīto izstādi.
 
29.okt
Lai muzeji piesaistītu apmeklētājus informatīvi tik blīvajā laikmetā, tiem jāmainās ne tikai vizuāli, bet arī saturiski. Latvijas muzeji progresē, taču pietrūkst līdzekļu jaunu ekspozīciju iekārtošanai, atzīst nozares speciālisti.
 
23.okt
Jūrmalā ir vairākas vietas, kas saistītas ar Raini un Aspaziju. Divās viņu vasarnīcās – Majoros un Dubultos – šobrīd ir ierīkoti muzeji, bet saglabājusies arī abu dzejnieku tikko dzimušās mīlestības lieciniece, ko viņi bija iedēvējuši par Pēperkoku namiņu, un tur dzejnieki uzturējās no 1894. līdz 1895. gadam. Tas joprojām ir apskatāms Pumpuros, Salacas ielā 4, taču Jūrmalas dome grasās to izsolīt, tāpēc, iespējams, no tā drīz vien paliks tikai atmiņas.
 
22.okt
Latvijā ir aptuveni 500 pilskalnu, un tikai daļa no tiem ir arheoloģiski izpētīti. Tostarp arī Mežotnes pilskalns un Vīna kalns. Varena bija vieta – viena no retajām pilsētām, ko piemin senās hronikas un par ko liecina tur atrastās lietas. Mežotne joprojām glabā seno zemgaļu pēdas un auru, kuru var just arī mūsdienās, ja iet uz turieni ar atvērtu sirdi, prātu un cieņu. Tā, kā to dara arī Anatolijs Kazačenko.
 
21.okt
Izglītības iestādēs arvien jūtamākas kļūst ne tikai ierindas pedagogu, bet arī direktoru vakances. Viens no iemesliem – pensijas vecuma sasniegšana. To, ka tā būs arī turpmāko gadu problēma, rāda vidējais izglītības iestāžu vadītāju vecums. Piemēram, Rīgā tie ir 57 gadi. Gan par šo, gan pedagogu algām un citām skolu vadītāju problēmām saruna ar Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidentu un Siguldas valsts ģimnāzijas direktoru Rūdolfu Kalvānu.
 
15.okt
Viens no izglītības iestāžu pienākumiem ir radīt drošu vidi skolēniem un tur strādājošajiem. Lai to panāktu, tiek iesaistīta arī Valsts policija (VP). Ne tikai gadījumos, kad noticis kāds incidents, bet arī lai tā izvērtētu drošības riskus. Līdz šim drošības izvērtējumi veikti 12 izglītības iestādēs Latvijā, tuvākajā laikā vēl 13 tiks pabeigti, taču kopumā šā mācību gada laikā VP plāno apmeklēt 50 izglītības iestādes.
 
10.okt
Ik gadu Latvijā tiek uzņemtas ārvalstu kinokompāniju filmas. Tas dod būtisku pienesumu valsts ekonomikai un tūrismam, tāpēc šim mērķim tiek paredzēts finansējums Latvijas Nacionālā kino centra budžetā. Sešu gadu laikā kopumā iztērēti 3,4 miljoni eiro, bet iegūti – 16,6 miljoni eiro. Lai reklamētu Latviju kā filmindustrijai pievilcīgu vietu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra 18.–19. oktobrī rīkos starptautisku konferenci Magnetic Latvia Kino, kā arī ar tās atbalstu tapis videorullītis.
 
8.okt
Kopš 1990. gada jauniešu skaits sarucis uz pusi, visvairāk Rīgā un Daugavpilī, sasniedzot 241 000. Patlaban sabiedrības daļa vecumā no 13 līdz 25 gadiem ir tikai 13% no iedzīvotāju kopskaita. Tajā pašā laikā valsts programmas finansējums jaunatnes politikas īstenošanai kopumā ir tikai aptuveni pusmiljons eiro. Sadalot uz katru jaunieti, iznāk vien nedaudz virs diviem eiro.
 
8.okt
XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas notiks nākamgad no 6. līdz 12. jūlijam un pulcēs apmēram 35 000 dalībnieku, jau palēnam uzņem apgriezienus. Pašlaik apstiprinātas visu norišu mākslinieciskās komandas un notiek darbs pie repertuāra apguves. Lai sarīkotu svētkus, vajadzīgi 6,3 miljoni eiro.
 
27.sep
Tūrisma maršruts Baltu ceļš ved pa senajām sēļu, zemgaļu un kuršu pēdām. Šajā ceļā katrai no ciltīm atvēlēts savs loks. Viena no vietām, kur var izsekot seno kuršu pēdām, ir Talsi un to apkārtne. Tās aizvedīs gan uz Talsu novada muzeju un pilskalnu, gan pie amatniekiem, gan latviskās dzīvesziņas mantojuma kopējiem un tālāknesējiem. Teiciens: kas meklē, tas atrod – šajā vietā noteikti ir spēkā.
 
26.sep
Aku­pun­ktū­ra jeb ada­tu te­ra­pi­ja ir vie­na no se­nā­ka­jām ārst­nie­cī­bas me­to­dēm, ko ta­gad pie­tie­ka­mi pla­ši prak­ti­zē arī Lat­vi­jā. Pro­tams, tā nav brī­num­lī­dzek­lis vi­su pro­blē­mu at­ri­si­nā­ša­nā, to­mēr zi­no­ša me­di­ķa ro­kās ada­tas var kļūt par la­bu pa­lī­gu dau­dzu sli­mī­bu un at­ka­rī­bu ār­stē­ša­nā.
 
26.sep
Leokādija Ivanova, kura nākamgad 28. februārī svinēs deviņdesmito jubileju, gandrīz 60 gadus veltījusi pedagoģijai. Atskatoties uz tiem, viņa atzīst, ka tas bijis pareizākais lēmums – kļūt par skolotāju. Tas ir darbs, kas gan daudz prasa, bet tikpat arī dod, un tas enerģijas lādiņš, šķiet, nekur nav zudis – vēl tagad Leokādijas kundze ir dzīvespriecīga un darbīga, zinātkāra un labvēlīga pret apkārtējiem.
 
26.sep
Divas Latvijas kultūrvēsturiskas vietas – Kuldīgas vecpilsēta un Grobiņas arheoloģiskais ansamblis – iespējams, tiks iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā jau tuvāko gadu laikā. Šāds ieraksts to vizītkartēs abām dotu lielāku atpazīstamību pasaules mērogā un ļautu piesaistīt vairāk tūristu. Kā rāda pieredze, apmeklētāju skaits šādās zīmolotās vietās pieaug pat par 30 procentiem.
 
25.sep
Augstākās izglītības padomei (AIP) kopš krīzes gadiem, kad tās finansējumu apcirpa par 60%, budžets palicis nemainīgs. Valsts atbalsta trūkums ierobežo ne tikai AIP kapacitāti, bet kavē ieviest plānveidīgas pārmaiņas augstākajā izglītībā, uzsver AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pārmet padomei, ka tai trūkst stratēģiska redzējuma un tā pārāk iet augstskolu pavadā.
 
24.sep
Nu jau pagājušas trīs nedēļas, kopš pirmsskolās ieviests jaunais, kompetencēs balstītais mācību saturs. Tas arī paredz pastiprinātas prasības attiecībā uz valsts valodu mazākumtautību bērnudārzos, nosakot, ka piecu līdz sešu gadu vecumā rotaļnodarbībām jānotiek galvenokārt latviski. Latgalē, kur ir daudz krieviski runājošo, arvien sarūk to bērnudārzu skaits, kur īsteno tikai mazākumtautību programmas.
 
18.sep
Spoku stāsti lielākoties ir saistīti ar vecām pilīm. Gandrīz katrā no tām mīt kāda Baltā dāma, Zaļā jumprava, Melnais barons vai vēl kāds cits nemierīgs gars. Taču arī ne tik senās ēkās ir savi neredzamie iemītnieki, ko dēvē dažādi – par poltergeistiem, spokiem, gariem... Daudziem tās šķiet vecu sievu pasakas un blēņas, bet tie, kas tos redzējuši vai sajutuši, tā vis nedomā. Arī Andreja Upīša memoriālā muzeja filiāles Skrīveros darbiniece Inese Ozoliņa. Viņa rosīgo mājas gariņu, kas regulāri atgādina par savu eksistenci, iedēvējusi par Andreju.
 
18.sep
Patlaban visgarākās rindas uz bērnudārzu ir Rīgā, Pierīgā un lielajās pilsētās – kopumā rindā gaida ap 7500 bērnu. Trūkst ne tikai pašvaldības un privāto pirmsskolas iestāžu, bet arī pedagogu un atbalsta personāla, arī aukļu skaits ir nepietiekams. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atzīst problēmas nopietnību, taču rindu likvidēšanu nesola agrāk par 2027. gadu, jo pašreiz pieejamie resursi ir par maziem, lai to izdarītu tuvāko gadu laikā.
 

Rīgas namu pārvaldnieks