\\Autori

Aisma Orupe

31.mar
Latvijā vairākums pedagogu ar savu darbu ir apmierināti, liecina OECD pētījums. Tajā pašā laikā tikai ceturtā daļa skolotāju uzskata, ka viņu profesija ir sabiedrībā novērtēta. Arī ar darba samaksu apmierināti ir vien 22% skolotāju, kamēr skolu direktoru vidū šis rādītājs sasniedz 42 procentus.
 
30.mar
Šomēnes pilnā sparā vajadzēja risināties Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku atlases skatēm, konkursiem un kopmēģinājumiem. Ārkārtējās situācijas dēļ visi šie pasākumi nenotiek. Lai gan līdz šim svētku rīkotāji datumus nav pārcēluši, jau sākts modelēt scenārijus, ņemot vērā tālāko notikumu attīstību, tostarp – atlikt svētkus uz nākamo gadu. Lēmumu Izglītības un zinātnes ministrija paredzējusi pieņemt šonedēļ.
 
26.mar
Profesionālās ievirzes kultūrizglītību var iegūt 150 mākslas un mūzikas skolās. Šobrīd tās ir pārmaiņu priekšā: tās plānotas gan mācību programmu saturā, gan finansēšanas modelī, gan citos aspektos. Kultūras ministrijas veidotā darba grupa jau iepazīstināja ar tās ieteikumiem nozarē strādājošos. Nu tā apkopo priekšlikumus, soloties nesasteigt pārmaiņas un vajadzības gadījumā noteikt pārejas periodu.
 
25.mar
Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā, Mellužos, ko dēvē par Pēperkoku namiņu, tomēr izsolīta par gandrīz 50 000 eiro. Darījumu atbalstīja Jūrmalas domes deputātu vairākums, ļaujot izsoles uzvarētājam slēgt objekta pirkuma līgumu. Līdz ar to šā vēsturiskā vieta nokļūs privātpersonas rokās, no kuras būs atkarīgs, vai tā saglabās savu līdzšinējo veidolu. Jūrmalas Aizsardzības biedrība (JAB) gan šaubās, vai tas tiešām ir jaunā īpašnieka nolūks. Vēlmi iegādāties šo īpašumu bija izteikuši divi pretendenti. Objekta sākumcena bija 38 935 eiro ar izsoles soli – 2726 eiro. Pārdots tas tika par 49 839 eiro.
 
19.mar
Patlaban Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ja ārkārtas situācija būs spēkā ilgāk par 14. aprīli, plāno attālināto mācību procesu visās izglītības iestādēs (tostarp speciālajās) pagarināt vēl par mēnesi. Tuvākās divās nedēļās gan paredzēts novērot, kā notiek zinību apguve un vai tajā «nav daudz pārrāvumu un tehnoloģisku problēmu». Ņemot vērā rezultātus, tiks pieņemts lēmums – turpināt mācības attālināti vai tomēr pārtraukt, nosakot papildu brīvlaiku un līdz ar to arī mācību gada pagarinājumu.
 
18.mar
Saslimšana ar Covid-19 apstiprināta Piņķu bērnudārzā Saimīte – vakar informēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Tiesa, bērns, kad parādījās saslimšanas simptomi, bērnudārzu neapmeklēja. Dārziņā noteikta karantīna. Kopumā šonedēļ pirmsskolas iestādes strādā dežūrrežīmā – uzņemot tikai tos audzēkņus, kuru vecākiem nav iespējams strādāt mājās un kuri var apliecināt, ka bērns ir vesels un nav bijis kontaktā ar koronvīrusa inficētajiem. Aptaujātajās pašvaldībās kopumā bērnudārzu grupiņas apmeklē ievērojami mazāks skaits audzēkņu (daudzviet tikai 10%), un ir iestādes, kurās nav neviena bērna.
 
17.mar
Nākamnedēļ skolas sāk attālināto mācību procesu. Patlaban izglītības iestādes apzina un apkopo datus par skolēnu nodrošinājumu ar datoriem, viedtālruņiem un interneta pieslēgumu. Ir skaidrs, ka izaicinājumi būs ne tikai tehnoloģiskajiem risinājumiem, bet arī skolēniem, skolotājiem un vecākiem.
 
17.mar
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) konceptuālais ziņojums par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu paredz arī jaunas vēsmas valsts zinātnisko institūtu (ZI) pārvaldībā. Taču pirms tam tiks sagaidīti zinātnisko institūciju starptautiskās izvērtēšanas rezultāti. Par to un citiem ZI svarīgiem jautājumiem saruna ar Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) direktoru Osvaldu Pugoviču.
 
16.mar
Bērnudārzi atšķirībā no citām izglītības iestādēm, kurās mācību process pēc brīvlaika notiks attālināti līdz pat 14. aprīlim, arī šonedēļ turpinās strādāt, nodrošinot dežūrgupu (bērni tajās būs dažāda vecuma) darbu, nolemts Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē. Vecākiem, kas izvēlas ārkārtas situācijas laikā sūtīt bērnus uz bērnudārzu, būs katru nedēļu jāiesniedz izglītības iestādei apliecinājums, ka viņi nav apmeklējuši ārvalstis vai kontaktējušies ar cilvēkiem, kuri varētu būt inficēti ar Covid-19.
 
13.mar
Pedagogu arodbiedrība rosina veidot Izglītības nozares attīstības padomi, kurā būtu iesaistītas dažādas nozari pārstāvošas institūcijas, lai nodrošinātu izdiskutētu un kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu. Šai padomei būtu piešķirams nevis konsultatīvs, bet formāls statuss – lai tās atzinumi būtu juridiski saistoši ministrijām, uzskata nozarē strādājošie.
 
11.mar
Olaines Vēstures un mākslas muzejs šoruden svinēs 25. jubileju. Jau pērnā gada nogalē tas durvis vēra pēc rekonstrukcijas, ieguvis gan jaunas telpas, gan jaunas un mūsdienīgas ekspozīcijas. Tās iepazīstina ar šīs puses vēsturi, sākot no trešā gadu tūkstoša pirms mūsu ēras, līdz pat mūsdienām. Muzejā ir arī mākslas telpa, kura šobrīd piedāvā baudīt vietējās mākslinieces Jeļenas Kažokas gleznas.
 
10.mar
Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir saskaņojusi 17 izglītības iestāžu reorganizāciju vai slēgšanu. Visticamāk, saraksts būs garāks, jo ne visi pašvaldību lēmumi ir izskatīti. Bet vislielākās skolu tīkla izmaiņas vēl priekšā – tās notiks pēc administratīvi teritoriālās reformas.
 
9.mar
Nākamgad atkal notiks starptautiskais izglītības kvalitātes novērtējums 15 gadu veco skolēnu vidū – šoreiz akcentēs matemātiku un radošumu, bet 2018. gadā uzmanības fokusā bija lasīšanas kompetence. Rezultāti liecināja – tā ir mazliet zem vidējā attīstīto valstu rādītāja. Tā kā 2021. gadā paredzēts pētīt arī 4. klašu skolēnu lasīšanas iemaņas, būs iespēja noskaidrot, kādas tās ir 11 gadu vecajiem.
 
6.mar
Lai noteiktu izglītības kvalitāti skolās, ir vajadzīgi kritēriji, kas neaprobežotos tikai ar centralizēto eksāmenu un olimpiāžu rezultātiem. Skolu vadītāji un izglītības darba speciālisti cer, ka tādus piedāvās jaunais izglītības kvalitātes monitoringa rīks, ko izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija. Ir gan neskaidrs, kā to izmantos politiķi un kā tas ies kopā ar citu «rīku»: optimālo skolu karti, ko pirms trim gadiem sagatavoja ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja vadītā ekspertu grupa.
 
5.mar
Bērnu un jauniešu centrs Rīgas Skolēnu pils šoruden svin 80. jubileju. Tās ieskaņā iznākusi grāmata Rīgas Skolēnu pils gadu ritos, sniedzot gan šīs vietas, gan arī laikmeta panorāmu, sākot no 1940. gada līdz mūsdienām. Vairāk nekā
 
5.mar
Latvijas Universitāte (LU) līdz 6. aprīlim plāno izsolīt zemi un ēkas Rīgā, Jūrmalas gatvē 76, par 4,61 miljonu eiro (sākuma cena). Tur kādreiz atradās Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, kas tagad pārcēlusies uz bijušās Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas telpām Imantas 7. līnijā 1. Summu, ko iegūs no šā īpašuma pārdošanas, paredzēts ieguldīt LU Rakstu mājas celtniecībā.
 
4.mar
Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu īpašuma tiesību jautājums tiek cilāts jau kopš 2002. gada. Patlaban zeme zem abām nacionālajām svētvietām pieder pašvaldībai, taču paši objekti nepieder ne vietvarai, ne valstij. Beidzot top likumprojekts, kas paredz sakārtot ne tikai īpašuma tiesības, bet arī apsaimniekošanu un finansēšanu. Šobrīd šos objektus apsaimnieko Rīgas pieminekļu aģentūra, kura bažījas, ka tā veiks visu melno darbu, bet tad to nobīdīs malā, lai gan tā arī turpmāk būtu gatava pildīt līdzšinējos pienākumus.
 
3.mar
Pedagogu arodbiedrība ir gatava atsākt sarunas par skolotāju darba samaksas kāpināšanu no šā gada 1. septembra – no 750 līdz 790 eiro. Ja, tiekoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem 12. martā, netiks gūts apliecinājums par solījumu pildīšanu, vairs atkāpšanās nebūs – tiks rīkotas protesta akcijas, brīdina arodbiedrība. Patlaban gan nekas neliecina, ka politiķi plānotu iepriekš apstiprinātā grafika ievērošanu.
 
2.mar
Izglītības kvalitātes monvijāitoringa rīks, ko izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), pilnībā varētu būt gatavs 2021. gada beigās, sniedzot apjomīgu un detalizētu analīzi par katru izglītības iestādi. Šiem rādītājiem būs svarīga loma izglītības vadības sistēmā, ko sāks pakāpeniski ieviest ar šā gada 1. septembri un kura paredz procesu decentralizāciju, daudz lielāku atbildību uzticot iestāžu dibinātājiem. Bažas gan pastāv, ka datu bāze būs milzīga, taču – ko no tā iegūs procesā iesaistītie, tostarp bērni?
 
25.feb
Sporta skolas ir satrauktas, ka, nosakot augstāku minimālo audzēkņu skaitu un ieviešot vēl citas izmaiņas, kas skars šīs jomas finansēšanu, varētu novest pie vairāku skolu slēgšanas. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gan noraida šādu nodomu un solās vēl diskutēt par šo jautājumu, un ieklausīties nozarē strādājošo ieteikumos.
 
25.feb
Visā pirmsskolas izglītības posmā šogad ienāca jaunā caurviju prasmēs balstītā mācību programma. Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē Viršu dārzs jau pirms jaunās mācīšanās pieejas aprobācijas bija vairākas kompetenču pieejas iezīmes, kuras iestāde pielietoja, pirms tās ieviešanas visā Latvijā, tāpēc uzkrājusi labu pieredzi par to, kādus rezultātus tā dod, salīdzinot ar iepriekšējo modeli.
 
25.feb
Nākamajā mācību gadā kompetencēs balstītais mācību saturs pakāpeniski ienāk arī skolās, sākot no 1., 4., 7. un 10. klases. Ar ko tas atšķiras no iepriekšējā mācību satura un ko tas maina skolēnu un skolotāju darbā, kā arī kāda būs vecāku loma, – to skaidro Mežciema pamatskolas direktora vietniece Inita Alvatere.