\\Autori

Aisma Orupe

18.jūl
Nule Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) filiālē Dauderi atvērta jauna ekspozīcija, kas tapusi ar mecenāta Gaida Graudiņa atbalstu 200 000 eiro apmērā. Tā hronoloģiski rāda ne tikai šā nama un tā iemītnieku, bet arī Sarkandaugavas un Latvijas vēsturi.
 
17.jūl
Vēstures skolotājs Edgars Bērziņš ir daudzpusīgs un atraktīvs – ne tikai māca zinības Skrīveru vidusskolas un starptautiskās skolas Exupéry skolēniem, bet vada TV raidījumu Vēstures skolotājs un virkni citu projektu. Savu karjeras ceļu izvēlējies, izmēģinot dažādus darbus, līdz sapratis – būs skolotājs! Un nav nožēlojis savu izvēli, jo nekad nav ieslīdzis rutīnā.
 
16.jūl
Indriķis Muižnieks vēl nav apstiprināts Latvijas Universitātes rektora amatā. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska nesteidz šo jautājumu virzīt uz valdību, tā vietā uzdodot Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD) pārbaudīt, vai un kādi pārkāpumi pieļauti rektora pārvēlēšanas procedūrā. Ministre jau iepriekš pieļāvusi – lai kādi būtu IKVD secinājumi, notiks atkārtotas vēlēšanas. Nozares eksperti šādus I. Šuplinskas paziņojumus vērtē kā iejaukšanos augstskolas autonomijā un tās prestiža graušanu.
 
15.jūl
Šobrīd Latvijā ir septiņi olimpiskie centri (OC), bet kopumā valstī ir 1229 sporta bāzes, kurās ir 3185 sporta objekti, tajā skaitā – valsts, pašvaldību un privātie. Valsts no savas puses pēdējos piecos gados sporta infrastruktūras attīstīšanā, arī OC, ieguldījusi apmēram 50 miljonus eiro. Arī šogad apmēram 7,4 miljoni eiro piešķirti valsts nozīmes sporta projektiem, bet nākamgad paredzēti vairāk par 5 miljoniem eiro. Turpmāk gan varētu mainīties nostādnes, kā valsts finansē sporta objektu būvi, taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskata, ka jau iesāktie būtu jāpabeidz.
 
12.jūl
Kuršu kāpas ir unikāls dabas veidojums, kas ietverts UNESCO Pasaules dabas mantojuma sarakstā. Pietiekami tuvu Latvijai, lai ceļojumam uz turieni atvēlētu nedēļas nogali vai pat vienu brīvu dienu, kas gan nedos iespēju pamatīgāk aplūkot pussalas skaistākās vietas. Jo redzēt tur ir ko. Jūras muzejs, delfinārijs, Jodkrante un Raganu kalns, Nida, Pelēkā kāpa, Pārnida – tā ir tikai neliela daļa no iespējamām pieturas vietām.
 
10.jūl
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plānoja, ka gan pērn, gan šogad valsts sociālais pabalsts būtu vajadzīgs vidēji 75 pirmspensijas pedagogiem, kurus skārusi skolu tīkla optimizācija. Pa abiem gadiem tikai 11 skolotāji saņēmuši šādu atbalstu, lai gan reorganizētas vai slēgtas kopumā 110 izglītības iestādes.
 
9.jūl
Lai realizētu dažādas idejas, radītu jaunus un inovatīvus produktus, liels palīgs ir mūsdienu tehnoloģijas, tostarp 3D skeneri un printeri. Viena no vietām, kur jau piecus gadus tiek strādāts ar tām, ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) struktūrvienība Dizaina fabrika, dodot iespēju studentiem, skolēniem un citiem interesentiem attīstīt savas inženierdizaina un inovāciju spējas.
 
8.jūl
Vakara, neklātienes un tālmācības vispārējās izglītības programmās 1.–12. klasēs pērn kopumā mācījās 10 292 skolēni, kas ir aptuveni 4,99% no visa skolēnu skaita. Nule valdība apstiprināja prasības un kritērijus, kas būs jāievēro izglītības iestādēm, īstenojot neklātienes un tālmācību programmas. Līdz šim šāda tiesiskā regulējuma nebija, tāpēc ne vienmēr tika nodrošināta kvalitatīva izglītība šajā «formātā».
 
5.jūl
Patlaban pilnā spēkā rit pieteikšanās studijām. Vakar to vienotajā elektroniskajā sistēmā, kurā ietilpst 12 augstskolas, bija izdarījuši gandrīz 4000 studētgribētāju. Vislielākā interese līdz šim ir par Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmām, tad seko Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), kas reflektantus uzņem atsevišķi. Saraksta augšgalā ir ar medicīnu, tiesībzinātnēm un datoriku saistītas programmas.
 
4.jūl
Jaunās tehnoloģijas arvien straujāk ienāk arī muzeju ikdienā. Lai saglabātu artefaktus un ļautu tos izmantot interaktīvi, tiek izmantoti 3D modeļi. Tādi nule tapuši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina fabrikā, kopējot vairākus akmens laikmeta priekšmetus no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) krājumiem.
 
4.jūl
Šovasar Eduarda Veidenbauma memoriālajā muzejā Kalāči aplūkojama ekspozīcija Eduards Veidenbaums. Neiespējamais dzejnieks, kas vispirms dienasgaismu ieraudzījusi Tartu Rakstniecības muzejā. Izstāde ir lakoniska, bet vizuāli ļoti izteiksmīga un labi iedzīvojusies muzeja telpās. To novērtējuši arī apmeklētāji, kuru skaits kopš maija, kad ekspozīcija tika atklāta, strauji audzis.
 
3.jūl
Vairāk nekā trešdaļa jeb 37% skolēnu pēdējo sešu mēnešu laikā ir cietuši no emocionālās vai fiziskās vardarbības jeb mobinga klātienē. Turklāt dažādus pāridarījumus jaunieši piedzīvo ne tikai no klasesbiedriem un citiem skolēniem, bet arī no skolotājiem un pat vecākiem.
 
2.jūl
Vizma Rubene, kura mīt Cēsu pusē, netālu no Svētavota, savos 93 gados pārsteidz ar enerģiju, dzīvesprieku, humoru un prāta možumu. Turklāt joprojām ik darba dienu, kāpdama vairākas reizes no stāva kalna uz gravu, pavada apmeklētājus pie avota un stāsta, kāpēc šī vieta ir tik īpaša. Un vēl – ik rītu iekāpj ledusaukstajā strautā un mēro tajā trejdeviņus soļus, nomazgā seju un iedzer trīs malkus ūdens. Pēc tam pašsajūta – uh, cik laba!
 
28.jun
Iespējamā misija kopā ar vairākām augstskolām un Izglītības un zinātnes ministriju ir izstrādājusi ieteikumus, kas varētu palīdzēt izbeigt apburto loku ar jauno pedagogu trūkumu. Tas novedis pie tā, ka skolu direktori nereti ir spiesti lāpīties, piesaistot piestrādātājus. No tā cieš skolēni: šobrīd trešdaļai nav nodrošināta pilnvērtīga mācību priekšmetu apguve.
 
27.jun
Valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusa noteiktos apgrūtinājumus turpmāk plānots reģistrēt nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Līdzšinējā, kas ietver deviņas dažādas reģistrācijas datu apmaiņas procedūras, pieļautas kļūdas un nepilnības, uz kurām Valsts kontrole vērsusi uzmanību jau 2010. gadā. Patlaban jaunā, krietni stingrākā sistēma top, taču ļoti lēni, jo trūkst finansējuma – vairāk nekā pusmiljons eiro.
 
26.jun
Pašreizējais studiju un studējošo kredītu piešķiršanas modelis beigs pastāvēt nākamā gada 1. aprīlī. Līdz tam ir jāizveido jauns, lai sistēmā nerastos pārrāvums. Iesaistītajām pusēm gan ir atšķirīgs redzējums, kādam tam vajadzētu būt, taču skaidrs ir viens – šis modelis sevi ir izsmēlis.
 
26.jun
Viens no akūtākajiem jautājumiem ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē ir skolotāju novecošanās. Latvijā viņu vidējais vecums ir 48 gadi (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD valstīs 44 gadi). Turklāt 51% Latvijas pedagogu ir vecāki par 50 gadiem (OECD valstīs – 34%). Tas nozīmē, ka nākamajā desmitgadē būs jāatjauno apmēram puse skolotāju, liecina Starptautiskā mācīšanas un apguves pētījuma (TALIS) skolotāju aptaujas rezultāti.
 
21.jun
Cilvēks jau izsenis lietojis zīmes un simbolus – kā informācijas nesējus un enerģijas izteiksmes formu. Latviešiem cauri gadsimtiem ir izdevies saglabāt šo bagātīgo mantojumu par spīti tam, ka iekarotāji visiem spēkiem nīcināja baltu cilšu kultūras vērtības un dzīvesziņu un uzspieda savējo. Tiesa, daudz kas pa šo laiku ir zudis šo zīmju izpratnē, taču intuitīvi tās uzrunā tos, kas tuvojas ar atklātu sirdi un pietāti. Arī Ārija Vērse baltu zīmes izjūt kā savas sargātājas, palīdzes un padomdevējas. Tāpēc tās dzīvo viņas mājā un sētā.
 
20.jun
Dace Melbārde, kura turpmāk darbosies Eiropas Parlamentā, pie Kultūras ministrijas (KM) stūres noturējās piecus ar pusi gadus. Viens no iemesliem – viņa spēja atrast līdzsvaru starp dažādām kultūras jomām, jo pati nāca no šīs vides, atzīst nozarē strādājošie, norādot, ka viņa «lietām piegāja vairāk ierēdnieciski, nevis radoši».
 
17.jun
Latvijai publiskā sektora pētniecībai un attīstībai gadā nepieciešami kopumā 250 miljoni eiro, lai nepalielinātos tā plaisa, kas izpletusies starp Latvijas un Rietumeiropas rādītājiem. Patlaban Latvija atpaliek arī no Igaunijas un Lietuvas gan zinātnisko darbinieku skaita, gan fundamentālo pētījumu apjoma, gan inovāciju komercializācijas, gan sasniegumu ziņā.
 
14.jun
Latvijas zinātnieku zemais atalgojums novedis pie tā, ka daudzi izvēlas strādāt ārzemēs. Tāpēc zinātnieku skaits arvien sarūk un nozarē arvien mazāk pieplūst jauni spēki. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kam zinātne ir viena no šā brīža prioritātēm, saredz divus scenārijus, kas palīdzētu risināt darba samaksas pieaugumu: optimistiskais – finansējums zinātnē ik gadu kāpj par 0,15% no IKP, pesimistiskais – bāzes palielinājums ik gadu ir pieci miljoni eiro.
 
13.jun
Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes ātrijā ir apskatāmi 20 jauno dizaineru diplomdarbi. To tematiskais spektrs ļoti plašs – ir gan mēbeles, gan konstruktori bērniem, gan virtuves piederumi un daudz kas cits. Īpaša uzmanība pievērsta materiālu pārstrādes iespējām, dodot otro elpu dažādām lietām. Tapis arī sadarbības projekts ar pasūtītāju – biatlona tukššaušanas treniņa ierīce.