\\Autori

Aisma Orupe

Vakar, 15:00
Baltijā vienīgais pasažieru pārvadājumiem izmantotais šaursliežu dzelzceļš savieno Gulbeni un Alūksni, un tam kopš 2014. gada ir noteikts vēsturiskā mantojuma statuss. Bānītis, kā tas tiek dēvēts, joprojām ik dienu ved gan vietējos ļaudis, gan tūristus 33 kilometrus garajā ceļā. Par tā vēsturi, kā arī to, kā Latvijā un Eiropā attīstījās dzelzceļa satiksme, stāsta bijušajā Alūksnes stacijas bagāžas noliktavā ierīkotā mūsdienīgā multimediālā ekspozīcija.
 
17.mai
Izglītojamo skaits vispārizglītojošās vidusskolās pēdējos gados ir nostabilizējies, tomēr prognozes liecina, ka pēc sešiem gadiem atkal sāksies kritums. Tas atsauksies uz skolu tīklu. Vai mazajām vidusskolām būs nākotne? Vai tām vieta ir laukos? Nozares eksperti diskusijā Saglabāt nevar likvidēt, ko rīkoja Rīgas tālmācības vidusskola, mēģināja rast atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.
 
16.mai
Arvien satrauktāk izskan izglītības iestāžu vadītāju balsis, ka grūtāk kļuvis nodrošināt mācību procesu, jo trūkst skolotāju. It īpaši tas izjūtams pirmsskolās un mazākumtautību skolās. Turklāt esošie ir lielākoties vecumā ap 50 gadiem, kas nozīmē – pēc gadiem desmit veidosies liels robs, jo jaunieši nebūt neraujas strādāt izglītības druvā.
 
16.mai
Alūksnes muižas parks, kas tapis 18. gadsimtā, ir unikāls ar to, ka tajā labi saglabājušās mazās arhitektūras formas. Laikmetu griežos gan daļa gājusi bojā, vēl dažus laikazobs pamatīgi apskādējis. Pēdējos gados šis valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kopš tā ir viena no pašvaldības galvenajām prioritātēm, atdzimst. Objekti cits pēc cita tiek atjaunoti. Pērnais gads bijis īpaši ražīgs, jo otro elpu ieguvuši pieci objekti.
 
15.mai
Lai 45 specializētās skolas varētu īstenot padziļinātās izglītības programmas arī no 2020. gada 1. septembra, vajadzīgi 3,8 miljoni eiro. Šo skolu pedagogi un audzēkņu vecāki Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) pārmet vēlmi likvidēt šīs mācību iestādes, kas ir Latvijas veiksmes stāsts, jo tās ir devušas atspērienu daudziem talantīgiem ļaudīm. Arī Saeimas atbildīgās komisijas deputāti sakās esam pārsteigti par šādu IZM nodomu un solās risināt šo jautājumu.
 
14.mai
Vidējās izglītības standarts drīzumā nonāks izskatīšanai valdībā. Jaunais mācību saturs paredz šajā posmā lielas izmaiņas, tostarp daļu mācību priekšmetu 11. un 12. klasē apgūt padziļināti, proti, piedāvājot skolēniem vairākus izvēļu grozus. Izglītības jomas vadītāji pašvaldībās atzīst, ka vēl ir gana neskaidrību, kā tas viss tiks iedzīvināts praksē, bet izskatās, ka daudz kas tiks uzlikts uz pašvaldību pleciem.
 
13.mai
Tiesībsargājošo iestāžu ēku stāvoklis un apsaimniekošana ir tālu no optimālā. Daļa no tām ir gandrīz avārijas stāvoklī, ieskaitot to, kurā atrodas Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra.
 
10.mai
Latvijā ir 48 vispārējās izglītības iestādes, kas piedāvā padziļināti mācīties mūziku, matemātiku, mākslu vai svešvalodas. Pašlaik Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piešķir šīm skolām programmu īstenošanai lielāku finansējumu (koeficientu), taču no 2020. gada 1. septembra plānots no šāda modeļa atteikties. 19 mūzikas novirziena skolas un vecāki satraukušies, ka tas ietekmēs izglītības kvalitāti, jo nebūs iespējas audzēkņiem nodrošināt individuālo apmācību, bez kā instrumenta spēle nav iedomājama.
 
9.mai
Vidzemes ziemeļaustrumu daļu, īpaši Veclaicenes, Jaunlaicenes, Ziemeru, Jaunrozes teritoriju, jau izsenis dēvē par Malēniju. Jaunlaicenes muižas muzejs ir vienīgā vieta pasaulē, kur ekspozīcija veltīta malēniešiem – ļaudīm, kuri runā malēniski, kas oficiāli tiek klasificēta kā dziļā latgaliskā izloksne ar izteiktu lauzto intonāciju un savdabīgu šauro un plato e lietojumu.
 
9.mai
Latvijā 45 mācību iestādes piedāvā apgūt pirmā līmeņa augstāko izglītību īsā cikla studiju programmās. Tās ļauj iegūt specialitāti un darba tirgū nokļūt ātrāk, jo studijas ilgst divus vai trīs gadus. Pašlaik šajā līmenī mācās vairāk par 18% no visiem studējošiem. Lai palielinātu šo skaitli, darba devēji iesaka samazināt skolēnu skaitu, kas pēc 12. klases beigšanas negrasās studēt un papildina nekvalificētā darbaspēka rindas, tādējādi radot valstij zaudējumus. Viens no variantiem – rīkot vidusskolā iestājeksāmenus.
 
7.mai
Tautasdziesmas ir latviešu mantras, kas sevī slēpj dziļas domas un lielu vārda spēku. Tās spēj dziedināt, uzmundrināt un atvērt sirdi mīlestībai un dzīvespriekam. Dziedot kokles pavadījumā, šīs mūsu tautas garamantas ļauj vēl jo dziļāk piekļūt tuvāk sev, savam dievišķajam kodolam. Tā ir īsta meditācija un dziedināšana – par to pārliecinājusies Inga Karpiča, kura šo ceļu aizsākusi jau pirms kāda laika un arī citiem ir gatava to ierādīt. Tāpēc Inga kopējās, viņas rīkotās sadziedāšanās nosaukusi par «Dziedināšanu caur tautasdziesmu».
 
7.mai
Krišjāņa Kariņa valdība aizvadījusi pirmās simt dienas, kas izrādījušās gana spraigas. Arī izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai nācies pārdzīvot uguns kristības, daudz laika un enerģijas veltot karstajam pedagogu algu jautājumam. Tā gan, protams, nav vienīgā samilzusī problēma – Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pūrā ir daudz jomu, kas prasa steidzamus risinājumus.
 
3.mai
Patlaban ar valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tiek īstenoti 22 kultūras infrastruktūras sakārtošanas projekti, kas šobrīd ir dažādās attīstības stadijās. Šogad durvis vērs Muzeja krātuvju komplekss Pulka ielā un Ventspils Mūzikas vidusskola. Taču virknē projektu viss nerit tik raiti, kā tas ir noticis, piemēram, ar Mūzikas un rakstniecības muzeja un Nākotnes nama objektiem.
 
2.mai
Alūksnes novada Alsviķos atrodas mācību iestāde, kur cilvēki ar invaliditāti un pat ar ļoti smagām diagnozēm var apgūt darba tirgū pieprasītus arodus. Pirms dažiem gadiem skola tika pievienota profesionālās izglītības kompetences centram (PIKC) Smiltenes tehnikums. Tas nebija viegls solis, un bija pat bažas, ka skolu slēgs. Tagad pedagogi atzīst, ka notikušais vērtējams ar plusa zīmi.
 
30.apr
Izglītības jomā viens no mērķiem – panākt, lai mācības profesionālās izglītības iestādēs turpinātu puse no pamatskolas beidzējiem. Šobrīd tie ir 38%, un līdz 2020. gadam, visticamāk, izvirzīto mērķi neizdosies sasniegt. Lai tomēr procenti kāptu straujāk, jāceļ profesionālās izglītības prestižs un jāveic virkne izmaiņu, atzīst nozarē strādājošie.
 
30.apr
Lai gan Saeima jau pērn atbalstīja Jēkaba laukuma pārdēvēšanu par Neatkarības laukumu, realitātē nekas nav mainījies – nav pat plāksnes, kas apliecinātu šo faktu, ir vīlies 4. maija Deklarācijas klubs, kas rosināja šo ideju.
 
29.apr
Latvijas Mākslas akadēmijai (LMA) ugunsdrošības un ventilācijas sistēmas sakārtošanai vajadzīgi vairāk nekā 400 000 eiro. Savukārt Nacionālajai mākslu vidusskolai (NMV) zāles pārbūvei – 44 000 eiro. Valdība šobrīd šo jautājumu izskatīšanu ir atlikusi, lai gan Kultūras ministrija (KM) uzstāj, ka kavēšanās tikai pasliktinās situāciju un apdraudēs cilvēku drošību un veselību.
 
23.apr
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nule nākusi klajā ar minimālajiem skolēnu skaita kritērijiem lielajām pilsētām, reģionālās attīstības centriem, pagastiem un teritorijām pie Eiropas Savienības ārējās robežas, paredzot, ka jaunā kārtība varētu stāties spēkā no 2020. gada 1. septembra. Nozarē strādājošie gan to nodēvē par pirmo uzmetumu, kam trūkst kompleksa tvēruma. Izskatoties, ka skolu tīkls dzīvo savu dzīvi, skaitļi – savējo.
 
18.apr
Pavasarī pēc garās ziemas nereti jūtam panīkumu – trūkst dzīves spara un prieka. Lai to atgūtu un vairotu, var līdzēt ne tikai vitamīniem bagāta ēdienkarte, bet arī medicīniskais ciguns (to akceptējusi Veselības ministrija). Ārsts un ciguna skolotājs Igors Kudrjavcevs stāsta, ka šī prakse var palīdzēt uzlabot pašsajūtu, tikt vaļā no galvas un muguras sāpēm, kā arī citām ligām. Bet galvenais – tā palīdz vairot prieku, jo tieši tas ir pirmais noteikums, lai stiprinātu veselību. Nevajag daudz laika, ne īpašu vietu, ne arī kādus palīglīdzekļus, lai izpildītu Igora Kudrjavceva ieteikumus. Sākt varam jau šodien, atceroties, ka spēka avoti ir mūsos pašos.
 
17.apr
Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu deficīts ir aizvien jūtamāks gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā kopumā. Prognozes rāda, ka 2025. gadā trūks ap pusmiljonu šīs jomas darbinieku. Latvijā ik gadu būtu vajadzīgi ap 3000 šo programmu absolventu, diemžēl augstskolas beidz ap 700. Viens no risinājumiem varētu būt Baltijas jūras līmeņa IKT izcilības programmas izveide, kas piesaistītu arī ārvalstu studentus.
 
11.apr
Senas ēkas valdzina ne tikai ar to arhitektoniskajām vērtībām, bet arī ar kultūrslāni: cilvēkiem, kas tajās mituši, notikumiem, kas savērpušies laikmeta griežos. Mainoties īpašniekiem, diemžēl daudz kas no to vēstures aiziet nebūtībā, un to visu savākt kopā pa drusciņai vien prasa pamatīgu darbu. Nereti tas arī liek atmest ar roku pagātnei. Bet ir ļaudis ar pētnieka garu, kas neatkāpjas un pa gabalam saliek kopā sen zudušo mozaīku. Tāda ir arī Krapes ūdensdzirnavu saimniece Vineta Grīnberga, kura mēģina atšķetināt šīs vietas pagātnes noslēpumus.
 
10.apr
Valsts galvoto studiju un studējošo kredītu piešķiršanā no nākamā gada 1. aprīļa notiks lielas pārmaiņas, jo līdzšinējā sistēma ir savu laiku nokalpojusi un zaudējusi popularitāti. Jaunā modeļa galvenais pluss – valsts neprasīs otru galvotāju, kas līdz šim bija iemesls, kāpēc trešā daļa kredītlūdzēju palika bez aizdevuma.