\\Autori

Aisma Orupe

18.sep
Spoku stāsti lielākoties ir saistīti ar vecām pilīm. Gandrīz katrā no tām mīt kāda Baltā dāma, Zaļā jumprava, Melnais barons vai vēl kāds cits nemierīgs gars. Taču arī ne tik senās ēkās ir savi neredzamie iemītnieki, ko dēvē dažādi – par poltergeistiem, spokiem, gariem... Daudziem tās šķiet vecu sievu pasakas un blēņas, bet tie, kas tos redzējuši vai sajutuši, tā vis nedomā. Arī Andreja Upīša memoriālā muzeja filiāles Skrīveros darbiniece Inese Ozoliņa. Viņa rosīgo mājas gariņu, kas regulāri atgādina par savu eksistenci, iedēvējusi par Andreju.
 
18.sep
Patlaban visgarākās rindas uz bērnudārzu ir Rīgā, Pierīgā un lielajās pilsētās – kopumā rindā gaida ap 7500 bērnu. Trūkst ne tikai pašvaldības un privāto pirmsskolas iestāžu, bet arī pedagogu un atbalsta personāla, arī aukļu skaits ir nepietiekams. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atzīst problēmas nopietnību, taču rindu likvidēšanu nesola agrāk par 2027. gadu, jo pašreiz pieejamie resursi ir par maziem, lai to izdarītu tuvāko gadu laikā.
 
17.sep
Vaivaru pamatskola Jūrmalā ir viena no pirmajām vispārizglītojošām izglītības iestādēm, kura sāka īstenot iekļaujošo izglītību. Arī šobrīd tajā no 155 skolēniem 63 ir ar īpašām vajadzībām. Skolas kolektīvs ar bažām raugās nākotnē, jo neatbilst Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajiem minimālajiem skolēnu skaita kritērijiem tādām pilsētām kā Jūrmala, proti, pamatskolā jābūt vismaz 360 bērniem. «Mēs sēžam kā uz laika bumbas,» situāciju raksturo skolas kolektīvs.
 
16.sep
Lielākoties kultūrvēsturiskā mantojuma glabātāja pienākumus uzņemas novadpētniecības muzeji, taču ir arī virkne privātkolekcionāru, kas veido savas ekspozīcijas. Varbūt tām pietrūkst zinātniskā skatījuma un pieejas, taču, nenoliedzami, tām ir savs emocionāls un pozitīvs pienesums pagātnes vērtību apzināšanā. Arī gārsenieša Valda Kalnieša veidotā kolekcija Solis sendienās uzrunā apmeklētājus ar savu stāstu.
 
13.sep
Savas valsts vēstures zināšanas ir vajadzīgas, lai justu saikni ar savu zemi un tautu. Lai būtu piederīgs tai. Jaunais tūrisma maršruts Baltu ceļš ļauj ielūkoties tālākā pagātnē un iepazīt seno cilšu kultūrvēsturisko mantojumu. Zemgaļu, kuršu un sēļu «loki» ved gan pa Latvijas, gan Lietuvas teritoriju un aptver aptuveni 110 tūrisma objektus vairāk nekā 2000 kilometru garumā.
 
13.sep
Latvijā pieaug augstāko izglītību ieguvušo skaits, un tas gandrīz sasniedzis Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējo līmeni. Tajā pašā laikā arvien vairāk augstskolas diplomu iegūst sievietes, taču vīrieši šajā ziņā ir ievērojami kūtrāki, liecina OECD pētījums, kas sniedz visaptverošu informāciju par visām izglītības pakāpēm un veidiem, no pirmsskolas izglītības līdz pieaugušo izglītībai, tomēr šā gada galvenais temats ir augstākās izglītības monitorings.
 
12.sep
Kultūras ministrijas (KM) nākamā gada prioritāšu saraksta augšgalā ir algu palielināšana nozarē strādājošajiem. Lai sasniegtu sabiedriskā sektora vidējo darba samaksu, papildus nepieciešami 14,6 miljoni eiro. Jaunajās iniciatīvās ir iekļauta arī sabiedriskā medija iziešanai no reklāmas tirgus vajadzīgā summa – 7,1 miljons eiro – un nevalstisko organizāciju atbalstam paredzētie 0,7 miljoni eiro.
 
10.sep
Jauno mācību gadu jaunās vai pārbūvētās ēkās sākušas vairākas vispārējās izglītības iestādes. Virkne skolu atjaunotas jau pirms tam, vēl daudzas gaida savu kārtu. Ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu, kas pieejams gandrīz 143 miljonu eiro apmērā, līdz 2023. gadam modernizāciju piedzīvos kopumā 100 līdz 115 skolas.
 
9.sep
Tikko sācies jaunais studiju gads. Arī augstskolām. Un tas ir gana saspringts ne tikai tāpēc, ka ir jauns darba cēliens, bet neziņas dēļ. Pēc skandalozajām Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām arī pārējās valsts augstskolas, tostarp Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), ir satrauktas: Kā turpmāk tiks ievēlēti rektori? Kādas izmaiņas augstskolu pārvaldībā gatavo Izglītības un zinātnes ministrija? Kas notiek augstākajā izglītībā? Par to un citiem augstskolām svarīgiem jautājumiem saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.
 
5.sep
Gārsenes muiža Lietuvas pierobežā gadsimtu gaitā ir piedzīvojusi dažādas pārvērtības – gan vizuālas, gan saturiskas. Nu tā ir pārtapusi par tūristiem draudzīgu vietu, kur var apskatīt ekspozīciju, kas stāsta par muižas un apkaimes vēsturi, aplūkot mākslas un izzinošās izstādes, izstaigāt pili un dabas takas gar Dienvidsusējas krastiem.
 
30.aug
Šobrīd no valsts budžeta pusdienas tiek apmaksātas visu izglītības iestāžu pirmo četru klašu skolēniem. Pašvaldības gan var nodrošināt ēdināšanu par brīvu arī citu klašu skolēniem un arī pirmsskolai. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina šo pienākumu uzlikt uz pašvaldību pleciem, bet tās uzskata – tādā gadījumā IZM būtu jāuzņemas kāda cita funkcija, piemēram, maksāt algas pirmsskolas pedagogiem.
 
29.aug
Aknīstes novads ir viena no tām pašvaldībām, kas izglītības iestāžu tīklu optimizējusi jau iepriekšējos gados. Pirms četriem gadiem slēgta Gārsenes pamatskola, aizpērn – Asares pamatskola. Šobrīd novadā ir palikusi Aknīstes vidusskola un pirmsskolas iestāde Bitīte. Ar bažām tiek gaidīta administratīvi teritoriālā reforma un izmaiņas, kas attiecas uz vidusskolēnu skaita minimālo robežu, jo tas var ietekmēt to, vai arī turpmāk Asarē būs vidusskola vai nē.
 
27.aug
Avoti ir viena no bagātībām, ko Latvijas zeme jo dāsni dāvā visiem tās iemītniekiem. Tā ir milzīga vērtība, jo daudzviet pasaulē laba dzeramā ūdens trūkst. Turklāt avotu ūdens ne tikai dzesē slāpes, tam tiek piedēvētas arī dziednieciskas īpašības. Ne velti tā nosaukumos nereti ir vārdi – svēts, Māras, acu, veselības, un blakus šādiem avotiem ir veidotas arī dziednīcas (Ķemeros) un pat reliģiskas celtnes (Aglona).
 
15.aug
Andreja Upīša memoriālā muzeja ekspozīcija ir aplūkojama divās vietās – viņa bijušajā Rīgas dzīvoklī un mājā Skrīveros. Ēka, kopš rakstnieks 1952. gadā to atdāvināja valstij, nav piedzīvojusi pārvērtības, savukārt pēdējās ekspozīcijas izmaiņas notikušas pirms vairākiem gadiem. Lai gan muzeja darbiniekiem ir labas idejas, kā atdzīvināt to, taču viss atduras pret finansējuma trūkumu. Arī Kultūras ministrijas programma Mantojums 2018, kas paredzēja uz Latvijas simtgadi sakārtot tās pārziņā esošos muzejus, tā arī palikusi kā laba iecere.
 
6.aug
Priekuļu tehnikuma pārvērtības sākās jau pirms astoņiem gadiem, kad tam tika pievienota Jāņmuižas profesionālā vidusskola, bet pēc tam arī Ērgļu profesionālā vidusskola. Šis modelis gan nebija dzīvotspējīgs, un abas filiāles jau ir likvidētas. Nu ir pienākusi kārta Cēsu Tehnoloģiju un dizaina skolai, kura savienojumā ar Priekuļu tehnikumu no 1. augusta pārtapusi par Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumu, kas būs valsts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotībā.
 
5.aug
Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas ēkai šogad aprit piektais gadu desmits. Kopš uzbūvēšanas tālajā 1969. gadā tā nopietnu remontu nav piedzīvojusi. Šobrīd beidzot ir izkustējies Eiropas Savienības finansētais energoefektivitātes projekts, kas ļaus atjaunot skolas ārējo veidolu. Lai gan, protams, vajadzētu renovēt arī iekštelpas, taču tam līdz šim līdzekļi nav atradušies.
 
2.aug
No 1. augusta izglītības iestādes nosaukumā vairs nevarēs būt vārds internātskola. Tas attiecas arī uz 49 speciālajām skolām.
 
1.aug
Šajā skrejošajā un tehnoloģijām pārblīvētajā laikmetā, kurā cilvēki raduši lielākoties tikai ar acīm pārskriet ziņu virsrakstiem, zināms brīnums ir īstu grāmatu lasītāji, it īpaši, ja tie ir jaunieši. Un jo interesanti ir tas, ka viņi vēlas par tām pastāstīt un diskutēt ar citiem. Grāmatu klubs Totāls vāks apvieno šādus ļaudis – reiz mēnesī viņi pulcējas, lai runātu par grāmatām.
 
30.jūl
Jaunais studiju kreditēšanas modelis, ko izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), paredz, ka tajā nebūs nepieciešams otrs galvotājs vai cits papildu nodrošinājums. Šādas izmaiņas palielinās aizdevuma pieejamību, turklāt studējošais varēs izvēlēties vienu no vairākām kredītiestādēm (līdz šim bija tikai viena noteikta).
 
30.jūl
Daugavpils Universitātes (DU) mācību bāze Ilgas ir iecienīts studiju un pētniecības centrs. Pirms septiņiem gadiem piedzīvojis brīnišķīgas metamorfozes, nu tas atkal ir ieguvis jaunu izrāvienu rentgenstaru mikrotomogrāfijas mikroskopa izskatā. Tas ļaus piesaistīt vēl plašāku zinātnieku loku, jo dos iespēju izpētīt veselu objekta mikrostruktūru trīs dimensijās – to negraizot un īpaši neapstrādājot.
 
29.jūl
Vecākā mazākumtautību skola Latvijā – Š. Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola – 28. jūlijā svinēja 30 gadu jubileju. Tā no citām Latvijas skolām atšķiras ar to, ka te tiek papildus mācīta ebreju tautas vēsture un tradīcijas, ivrits un jūdaisma pamati, svinēti ebreju tautas svētki. Šīs skolas popularitāte aug, ko pierāda arī skolēnu skaita kāpums – nu jau tas krietni pārsniedzis 300, un šogad mācības 1. septembrī sāks vairāk nekā 60 pirmklasnieku.
 
23.jūl
Daugavpils Saules skolai pirms diviem gadiem apritēja simt gadi. No sākotnējās sieviešu rokdarbu Kaucmindes tā nogājusi garu ceļu līdz modernai dizaina un mākslas vidusskolai, kas 2017. gadā ieguva profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) statusu. Skola šobrīd paplašinās un cer, ka ar laiku tā aizņems veselu mākslai veltītu kvartālu.