Divas nedēļas vērtēs attālinātā mācību procesa rezultātus

 
VĪRUSS SASNIEDZ SKOLAS. Šobrīd Covid-19 ir sasniedzis arī izglītības iestādes. Ir kļuvis zināms, ka saslimis Salaspils 1. vidusskolas audzēknis, kurš 9. martā atgriezies no ārzemēm un nākamajā dienā uzreiz devies uz skolu, lai gan ticis mudināts to nedarīt ©Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Patlaban Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ja ārkārtas situācija būs spēkā ilgāk par 14. aprīli, plāno attālināto mācību procesu visās izglītības iestādēs (tostarp speciālajās) pagarināt vēl par mēnesi. Tuvākās divās nedēļās gan paredzēts novērot, kā notiek zinību apguve un vai tajā «nav daudz pārrāvumu un tehnoloģisku problēmu». Ņemot vērā rezultātus, tiks pieņemts lēmums – turpināt mācības attālināti vai tomēr pārtraukt, nosakot papildu brīvlaiku un līdz ar to arī mācību gada pagarinājumu.

Šobrīd Covid-19 ir sasniedzis arī izglītības iestādes. Ir kļuvis zināms, ka saslimis Salaspils 1. vidusskolas audzēknis, kurš 9. martā atgriezies no ārzemēm un nākamajā dienā uzreiz devies uz skolu, lai gan ticis mudināts to nedarīt. Slimības pazīmes parādījušās 13. martā, kad jau bija izsludināts ārkārtas stāvoklis un skolā mācības nenotika, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē informēja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, piebilstot, ka tā ir katra individuāla atbildība - ievērot pašizolēšanās prasību pēc atgriešanās no ārvalstīm, lai nepakļautu inficēšanās briesmām pārējos. IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš norādīja, ka tas bijis pareizs lēmums pārtraukt tiešās mācības skolās, lai samazinātu saslimšanas risku. Viņš akcentēja, ka jebkurš gadījums, kam ir sakars ar izglītības iestādēm, tiks izvērtēts un Slimību profilakses un kontroles centrs lems par to, kā rīkoties tālāk.

Ministre norādīja, ka šobrīd skaidrāka situācija par tālāko rīcību ir vispārējās izglītības posmā. Vienīgā aizķeršanās radusies ar centralizētajiem eksāmeniem svešvalodās, jo neizvērtējuši, ka ir taču tik daudzi, kas šobrīd dzīvo un strādā aiz Latvijas robežām un apgūst vidējās izglītības programmu tālmācībā, un viņiem būs jābrauc uz šejieni kārtot pārbaudījumus. Taču nu tie ir pārlikti uz vēlāku laiku - maijā.

Ir apzināta arī situācija ar tehnoloģiju un interneta nodrošinājumu skolās un arī skolēniem. Kopumā 3% jeb aptuveni 5000 Latvijas skolēnu (no tiem 360, kuri mācās 10. līdz 12. klasēs, bet 1900 - no 6. līdz 9. klasei) nav interneta pieslēguma. I. Šuplinska uzsvēra, ka svarīgi ir tas, kādas tehnoloģiskās platformas skolas izmantojušas pirms tam. Diemžēl izrādījies, ka astoņās skolās nelieto nevienu tehnoloģisko rīku, tāpēc jārod risinājums, kā tos nodrošināt. Pirms sākt mācību procesu katrai izglītības iestādei, jābūt individuālam plānam, laika grafikam un līdzekļiem, ar kādiem notiek mācību process. IZM jau tuvākajās dienās no savas puses piedāvās saiti uz digitālajiem mācību materiāliem, bet Valsts izglītības satura centrs sagatavos vadlīnijas (metodoloģija, vērtēšana, mācību resursi). Savukārt Skola2030 veido jaunu sadaļu mājaslapā, kurā varēs uzdot jautājumus un iesniegt priekšlikumus. Ministre atzina, ka nav pārliecības, ka izglītošanas process būs vienlīdz kvalitatīvs visā Latvijā, tāpēc arī rezultāti tiks monitorēti divu nedēļu garumā. Viņa arī akcentēja, ka nav jākoncentrējas uz vērtēšanu, tas ir, atzīmju likšanu, izskanēja gan arī iebildumi, ka no tā nevajadzētu atteikties, jo daudzus bērnus tas ļoti motivē mācīties un darboties.

Attiecībā uz speciālās izglītības skolām klātesošo domas bija atšķirīgas. Vieni uzskatīja, ka vajadzētu nodrošināt apmācību skolās - it īpaši bērniem ar smagām diagnozēm. Viņiem attālināts mācību process nav īsti piemērots. Otri, ieskaitot ministri, pauda viedokli, ka arī šīm izglītības iestādēm jāpaliek bērniem slēgtām. Viņa atsaucās uz speciālo skolu direktoriem, kuri rosinājuši arī šiem skolēniem mācību procesu nodrošināt attālināti. Izvērtējot katru konkrētu gadījumu, izglītības iestāde sadarbībā ar pašvaldībām varēs sniegt atbalstu skolēnam mājās, iesaistot arī atbalsta personālu. Būs pieejams arī līdzšinējais atbalsta veids personām ar invaliditāti - asistenta pakalpojums. Ja vajadzēs, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, pašvaldības sadarbībā ar sociālo dienestu un speciālo izglītības iestādi nodrošinās pieskatīšanu skolēniem.

Sēdē tika atgādināts, ka jāņem vērā arī nevienmērīgā sociālā situācija, tāpēc pastiprināti jāpievērš uzmanība tiem bērniem, kuri līdz šim bija iesaistīti īpašās atbalsta programmās, nodrošinot viņiem gan palīdzību mācībās, gan bezmaksas pusdienas.

I. Šupinska uzsvēra, ka ļoti svarīga loma attālinātajā mācību procesā būs vecākiem. Tā viņiem būs papildu slodze, taču arī iespēja izglītoties un izglītot savus bērnus. Šodien pulksten 13 paredzēta tiešsaiste, kur tiks sniegta sīkāka informācija, kā gatavoties attālinātajam mācību procesam. Ministre arī solījās diskutēt ar skolu vadītājiem par prasību visiem skolotājiem un darbiniekiem būt uz vietas skolās (dažās pašvaldībās, piemēram, Rīgā un Dobelē esot šāds uzstādījums, sacīja deputāte Marija Golubeva). Ja pedagogam ir vajadzīgais aprīkojums mājās un viņš spēj nodrošināt komunikāciju ar skolēniem, nevajadzētu pieprasīt nākt uz skolu.

«Visticamāk, šī ārkārtas situācija nebūs tikai četru nedēļu jautājums, un visiem jācenšas pēc iespējas ātrāk piemēroties. Aicinu domāt par efektīvu tehnoloģisko risinājumu, ar kuru klasei būtu viegli strādāt un noteikt dienaskārtību, kādā veidā klase strādās. Jo ātrāk tas tiks atrisināts, jo ātrāk mācību process virzīsies uz priekšu,» sēdes noslēgumā sacīja komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.