Daudzviet bērnudārzus apmeklē ap 10% audzēkņu

 
©Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Saslimšana ar Covid-19 apstiprināta Piņķu bērnudārzā Saimīte – vakar informēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Tiesa, bērns, kad parādījās saslimšanas simptomi, bērnudārzu neapmeklēja. Dārziņā noteikta karantīna. Kopumā šonedēļ pirmsskolas iestādes strādā dežūrrežīmā – uzņemot tikai tos audzēkņus, kuru vecākiem nav iespējams strādāt mājās un kuri var apliecināt, ka bērns ir vesels un nav bijis kontaktā ar koronvīrusa inficētajiem. Aptaujātajās pašvaldībās kopumā bērnudārzu grupiņas apmeklē ievērojami mazāks skaits audzēkņu (daudzviet tikai 10%), un ir iestādes, kurās nav neviena bērna.

Madonas novada pirmsskolas iestādēs darbojas dežūrgupas, kuras apmeklējuši aptuveni 10% no bērnudārzu audzēkņu kopskaita. Ir iestādes, kurās nebija neviena bērna, skaidroja Madonas novada izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne. Taču situācija katru dienu nav vienāda. Lai redzētu, kāds ir pieprasījums pēc šā pakalpojuma, ik piektdienu tiks apkopota informācija, kurā tiks sniegtas ziņas par katru dienu. Arī citviet situācija ir līdzīga: Balvu novadā lielākajos bērnudārzos, kuros ir 234 un 147 bērni, pirmdien bija attiecīgi 55 un 21 audzēknis. Talsu novadā no kopumā 322 bērniem, kas apmeklē pirmsskolas iestādes, bija ieradušies 111. Gulbenes novadā lielākais audzēkņu skaits fiksēts pilsētas bērnudārzos, lielākajā no tiem - 39. Pagastos gan esot ļoti mazskaitlīgs apmeklējums, un ir pat vietas, kur nav neviena bērns, teica Gulbenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Edīte Kanaviņa. Arī Cēsu novadā dežūrgrupiņās bija vien 130 bērnu, kas ir aptuveni 10% no 1283 šā vecuma izglītojamajiem, kas izmanto bērnudārza pakalpojumus, informēja Cēsu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Lolita Kokina. Krāslavas novada abos bērnudārzos audzēkņu bija piecreiz mazāk nekā parasti, teica Krāslavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Miglāne.

Kopumā, kā apstiprināja izglītības darba speciālisti, tiek ievērotas vienotas prasības attiecībā uz bērniem, kuri apmeklē pirmsskolas grupas. No vecākiem tiek prasīts iesniegt izglītības iestādei rakstisku apliecinājumu, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši Covid-19 skartās valstis, bērns nav bijis kontaktā ar saslimušajiem un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu. Tiek arī atgādināts, ka, nesniedzot patiesas ziņas, draud administratīvā un kriminālatbildība. Arī no darbiniekiem tiek prasīts šāds apliecinājums. Daļa pašvaldību lūdz šādu iesniegumu ik dienu, citviet tāds jāiesniedz reizi nedēļā. Ir novadi, kā Cēsis, kur vecākiem netiek prasīts, lai neved bērnu, ja ir iespēja palikt mājās. Labāk lai bērns ir pieskatīts un nestaigā apkārt, uzsvēra L. Kokina. Cēsīs arī ir viena no retajām pašvaldībām, kur dažādu vecumu bērni netiek salikti kopā vienā mākslīgi veidotā dežūrgrupā. Diemžēl ir bijuši gadījumi, kad vecāki bērnu atved uz grupiņu, lai gan paši no mājām strādā attālināti vai pat ir bezdarbnieki.

Attiecībā uz ēdināšanu - visas pašvaldības jau piektdien esot brīdinājušas pārtikas piegādātājus par mazākiem apjomiem, nekā paredzēts līgumos. Patlaban gan dārziņos maltītes tiek gatavotas uz vietas. Kamēr pirmsskolas iestādēs ir darbinieki un bērni, tikmēr Madonas novadā tiks nodrošinātas maltītes, bet centralizēta to gatavošana nav paredzēta, skaidroja S. Seržāne, piebilstot, ka tas gan var mainīties, ņemot vērā konkrēto situāciju. Citās pašvaldībās, piemēram, Cēsīs, patlaban tiek domāts, kā rīkoties, lai nebūtu jādarbina visi pārtikas bloki. Vieglāk kooperēties šajā ziņā ir mazākos novados, kur ir mazāk bērnudārzu. Tā Krāslavā, kur pilsētā ir divas pirmsskolas iestādes un bērnu sociālās rehabilitācijas centrs, ēdiens tiek gatavots vienuviet un izvadāts uz iestādēm, tādējādi ekonomējot resursus.

Līdz šim tikai vienā no aptaujātajām vietvarām bijušas aizdomas par koronavīrusa infekcijas gadījumu kādā no bērnudārziem. Uzreiz tikusi pārtraukta iestādes darbība, sasirgušajam veiktas analīzes, taču izrādījies, ka šis cilvēks nav inficējies ar Covid-19. Mazpilsētās un pagastos zināms pluss ir tas, ka cits citu pazīst un informāciju noslēpt ir grūtāk, arī to, ka ģimene vai kāds no ģimenes locekļiem tikko atgriezies no vīrusa skartajām valstīm.

Kā atzina S. Seržāne: šis laiks ir liels izaicinājums ne tikai pašvaldībām un bērnudārziem, bet arī vecākiem, kuriem jānodrošina gan bērnu aprūpe, gan ēdināšana, gan jēgpilnas nodarbības. Ja vecākiem trūkst padoma, kā to labāk izdarīt, viņa iesaka meklēt palīdzību internetā, kur ir pieejami dažādi rīki un platformas, kur to pasmelties. Ir arī WhatsApp grupas, kuras var gūt labas ierosmes un atbalstu.