Olaines muzejs: ar jaunu redzējumu par pagātni

 
JAUNS VEIDOLS. Bijušās aptiekas telpas vecajā hruščovkā gada laikā pārtapušas par vietu interesantai un modernai ekspozīcijai. Tā ir arī ārpus muzeja sienām – 2018. gadā tapusi izziņas taka, kuru plānots papildināt ar jauniem «pieturas punktiem», teic Olaines Vēstures un mākslas muzeja direktore Liene Johansone ©Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Olaines Vēstures un mākslas muzejs šoruden svinēs 25. jubileju. Jau pērnā gada nogalē tas durvis vēra pēc rekonstrukcijas, ieguvis gan jaunas telpas, gan jaunas un mūsdienīgas ekspozīcijas. Tās iepazīstina ar šīs puses vēsturi, sākot no trešā gadu tūkstoša pirms mūsu ēras, līdz pat mūsdienām. Muzejā ir arī mākslas telpa, kura šobrīd piedāvā baudīt vietējās mākslinieces Jeļenas Kažokas gleznas.

Olaines pilsēta nevar lepoties ar vecpilsētu un arhitektūras pieminekļiem, jo radusies salīdzinoši nesen, tāpēc arī muzeja ēka izvietojusies daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas pirmajā stāvā, kur savulaik atradusies aptieka. Pārvērtības, kas ilgušas veselu gadu un ko finansējusi Olaines novada pašvaldība, ir acīm redzamas, un muzejs labi iedzīvojies sev atvēlētajās telpās, piedāvājot pietiekami plašu ieskatu pilsētas un novada vēsturē.

Kūdras purvu vērtība

Muzejs veidots, soli pa solim vedot no tālākas pagātnes līdz pat mūsdienām un iepazīstinot arī ar novada dabas bagātībām. Ekspozīcijā ir īpaša vieta kūdras purviem, skaidrojot to veidošanos, struktūru, izmantošanu un aizsardzību. «Purviem ir īpaša vieta Olaines novada vēsturē un mūsdienās,» uzsver Olaines Vēstures un mākslas muzeja direktore Liene Johansone. Pateicoties tiem un to konservējošajām īpašībām, izdevies atrast labi saglabājušos artefaktus. Nē, vecākais no tiem - Akmens laikmeta cirvis - muzejā nav vis nonācis šādā veidā, bet pavisam savdabīgi. Pērn pēc vienas no ekskursijām pie viņas pienākuši divi kungi mazliet jautrā prātā un parādījuši akmens cirvi, kas viņu mājās stāvot kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem. Vectēvs esot tādu uzgājis. Vai muzejam nevajagot, citādi metīšot prom. Sazinoties ar arheologiem, muzeja ļaudis saņēmuši apliecinājumu, ka tas tiešām ir autentisks. Tā Jaunolaines puses atradums nonācis ekspozīcijā.

Jaunolaine - vēsturiskais centrs

Patiesībā tieši Jaunolaine ir novada vēsturiskais centrs, un tā vecums ir krietni lielāks nekā Olainei. To pierāda arī priekšmeti, senākie pat no 17. gadsimta, kas uzieti izrakumos pie senā tirdzniecības ceļa, kurš vēl mūsdienās iet caur Jaunolaini, proti, Rīgas-Jelgavas šoseja. Pirmo reizi Olaines nosaukums kartē parādās 1677. gadā. Bet pirms tam pastāvējis Skadiņu ciems ar septiņām zemnieku mājām. Ne no tām, ne muižas nekas pāri nav palicis. Tik vien kā daži ķieģeļi. Viens no tiem, uz kura redzams Olaines nosaukums, arī nonācis ekspozīcijā. Starp citu, Olaines puses muižu zemnieki bija vieni no pirmajiem, kuri sāka izpirkt sev īpašumus.

Šai pusei nozīmīgs ir arī Voldemāra fon Knīrīma vārds, kurš 1880. gadā Pēternieku muižā izveidoja un vadīja Rīgas Politehniskās augstskolas pētījumu saimniecību, bet 1912. gadā Pēterniekos nodibināja Purvu kultūru pētniecisko staciju. Sava vieta izstādē atvēlēta arī literatūrkritiķim un literatūrvēsturniekam Teodoram Zeifertam, kas strādājis Olaines draudzes skolā par skolotāju un kura Latviešu rakstniecības vēsture joprojām ir nozīmīgs informācijas avots.

Kara liecības

20. gadsimtu iezīmē Pirmais pasaules karš - to, kā varēja izskatīties frontes līnija Jaunolainē, var detalizēti aplūkot maketā (tajā ir ne tikai šoseja, dzelzceļa stiga, ēkas, ierakumi, bet arī karavīri), kura autors ir Raimonds Valters. Šo posmu raksturo arī krievu un vācu armijas karavīru tērpu kopijas, ieroči un citi priekšmeti. Unikāls ir purvā atrasts, labi saglabājies karavīra cimds. Uzgājuši arī 48. strēlnieku pulka karavīru uzplečus, kas apstiprināja faktu, ka tieši šis pulks te ir karojis un uzcēlis arī blindāžu, kura ir atjaunota uz vecajiem pamatiem 2018. gadā ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) atbalstu izveidotajā izziņu takā. Tai plānots turpinājums militārā mantojuma projekta ietvaros (nule LAD apstiprinājis tam finansējumu), uzbūvējot zemnīcu un izveidojot ierakumus.

Padomju gadi un mūsdienas

Muzejā var izsekot līdzi arī Olaines pilsētas tapšanai. Videomateriāls ļauj ielūkoties, kā laikmeta grieži ietekmēja šīs vietas dzīvi. Pirms Otrā pasaules kara līdz ar kūdras ieguves sākumu šīs puses purvos veidojās strādnieku ciemats, kas pilsētas aprises ieguva 50. gados, bet pilsētas tiesības - 1967. gadā. Padomju gados Olaine pārtapa par izteikti rūpniecisku centru - te darbojās vairākas ražotnes: kūdras, līmes, plastmasas pārstrādes, ķīmisko reaktīvu (Biolars), farmācijas (Olainfarm). Atsevišķā telpā gan lieli, gan mazi apmeklētāji, izmantojot interaktīvos līdzekļus, var iepazīties ar Olaines rūpnīcām un uzzināt interesantus faktus par katru no nozarēm - gan video, gan spēļu veidā.

Noteikti pieturas punkti atvēlēti desmitgadēm - būvniecībai un pilsētas attīstībai, sabiedriskajai, sporta un kultūras dzīvei. Ir arī simboliskā fotogrāfija, kurā redzams, kā uz Olaines 1. vidusskolas jumta 1989. gadā tiek uzvilkts sarkanbaltsarkanais karogs. Lai jaunākā paaudze rastu ieskatu padomju laika sadzīvē, atbilstoši ir iekārtota un apmēbelēta istaba ar visiem tā laika priekšmetiem. Tā kā logs iziet uz daudzdzīvokļu mājas pagalmu, tiešām rodas sajūta, ka esi pagriezis laika mašīnu atpakaļ. Pie sienas aplūkojamas vietējā mākslinieka Andra Rumpētera gleznas, kurš strādājis Plastmasas pārstrādes rūpnīcā par noformētāju. Iespējams, ka šīs istabas intejers ar laiku mainīsies, jo Olainfarm esot iecerējis izveidot piemiņas telpu bijušajam uzņēmuma īpašniekam Valērijam Maliginam.