Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā, Mellužos, ko dēvē par Pēperkoku namiņu, tomēr izsolīta par gandrīz 50 000 eiro. Darījumu atbalstīja Jūrmalas domes deputātu vairākums, ļaujot izsoles uzvarētājam slēgt objekta pirkuma līgumu. Līdz ar to šā vēsturiskā vieta nokļūs privātpersonas rokās, no kuras būs atkarīgs, vai tā saglabās savu līdzšinējo veidolu. Jūrmalas Aizsardzības biedrība (JAB) gan šaubās, vai tas tiešām ir jaunā īpašnieka nolūks. Vēlmi iegādāties šo īpašumu bija izteikuši divi pretendenti. Objekta sākumcena bija 38 935 eiro ar izsoles soli – 2726 eiro. Pārdots tas tika par 49 839 eiro.
Pieminekļa statuss neglābj
Jūrmalas Aizsardzības biedrība centās visiem spēkiem saglabāt ēku pašvaldības īpašumā, cerot, ka vietējās nozīmes vēsturiskas notikuma vietas pieminekļa statuss to palīdzēs izdarīt. Tomēr deputāti ar astoņām balsīm par un sešām - pret (viens deputāts sēdē nepiedalījās) lēma par ēkas pārdošanu izsoles uzvarētājam. JAB priekšsēdētājs un deputāts Uldis Kronblūms norāda, ka nav tā, ka viedokļi būtu dalījušies pēc būtības. Diemžēl domes priekšsēdētāja Gata Trukšņa pozīcija ar savām deviņām balsīm kā vienmēr panākusi savu. «Man ļoti gribētos, bet maz ticams, ka jaunais īpašnieks ēku ir iegādājies, lai atjaunotu vēsturiskajā veidolā. Visticamāk, viņš bija paļāvies uz domes solījumiem, ka tās vietā varēs uzbūvēt jaunu privātmāju. Ar to arī izskaidrojama domes nevēlēšanās pašai veikt jebkādas darbības, lai to iekļautu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā,» teic U. Kronblūms. Viņš uzsver, ka kvalitatīva atjaunošana, kad rūpīgi tiek saglabātas visas vēsturiskās detaļas, bet neatjaunojamās aizstātas ar tā laikmeta materiāliem, ir ļoti dārga. Tas varētu izmaksāt līdz 100 000 eiro. Tāds bijis pieredzējušu ēku restauratoru vērtējums, kad kopā apskatījuši namiņu. «Taču tas ir vienīgais ceļš un tā vērts, ja vēlamies atstāt nākamajām paaudzēm īstu vēsturisko liecību. Protams, Jūrmalas dome var par lielām summām iekārtot atpūtas vietas ar Aspazijas bronzas pieminekļiem, kas nav slikti, tomēr tā nekad nebūs vēsturiskā liecība,» uzskata JAB priekšsēdētājs.
Sekos līdzi atjaunošanai
Viņš norāda, ka bijis klāt arī pašā izsolē, kas tika rīkota rakstiskā formātā. Tas nozīmē, ka dalībnieki iepriekš samaksā 10% drošības naudu un iesniedz aizlīmētas aploksnes ar saviem piedāvājumiem. Izsoles laikā tās atver. U. Kronblūmu izbrīnījis tas, ka pretendents, kura piedāvājums uzvarēja tikai ar minimālo soli, pats neieradās. Ierašanās neesot obligāta, tomēr, ja abi piedāvājumi būtu vienādi, tad nebūtu iespējas vairs tālāk solīt. Pirms pašas izsoles esot lūdzis izsoles komisiju to pārtraukt, jo izsoles noteikumos netika minēts, ka ēka faktiski ir kultūras piemineklis. Viņš atgādina, ka jau 2020. gada 7. februārī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) pieņēma lēmumu iekļaut to Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izsoles dienā dokumenti bija jau pie kultūras ministra. Ja būtu ieradušies abi pretendenti un apliecinātu, ka rēķinās ar šo faktu, tad komisiju vēl varētu saprast. Tā kā bija tikai viens, tad lēmums neapturēt izsoli bija diezgan dīvains, ja vien domei ar neieradušos pretendentu nav bijušas kādas neoficiālas komunikācijas.
JAB noteikti sazināšoties ar nākamo īpašnieku, kad tas būs nostiprinājis savas īpašuma tiesības, un noteikti sekošot līdzi, lai tiktu pildīti NKMP izdotie nosacījumi. Diemžēl pieredze rāda, Jūrmalā ir nojauktas desmitiem kultūrvēsturiski vērtīgu ēku, pamatojot to ar slikto tehnisko stāvokli.
«Protams, es priecājos, ka pēc mana iesnieguma un sabiedrības atbalsta NKMP piešķīra šo statusu. Taču šī ēka nekalpos sabiedrības interesēm, kas būtu gadījumā, ja būtu atļāvuši mums to restaurēt un atstātu pašvaldības īpašumā. Iegūtie nepilnie 50 000 eiro atbilst tai summai, cik līdz vēlēšanām jūrmalniekiem izmaksās G. Trukšņa jaunpieņemtais padomnieks ar algu 1900 eiro mēnesī,» domes pieņemto lēmumu komentēja U. Kronblūms.
Neļaus ēku nojaukt
Jūrmalas dome apgalvo, ka pircējs apzinājies, ka šis kultūrvēsturiskais mantojums jāsaglabā. Jaunais īpašnieks veikšot rūpīgu vēsturisko izpēti, lai dzejnieku vasarnīcu atjaunotu pēc iespējas kvalitatīvāk. Jau pirms NKMP lēmuma par kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu dome esot noteikusi, ka namiņu aizliegts nojaukt un jaunajam īpašniekam objekts jāsaglabā un jāatjauno. Pašvaldība nav vēlējusies paturēt šo īpašumu savā pārziņā, jo neuzskata par lietderīgu uzturēt ēku, kuras platība ir 41,8 kvadrātmetri, jo tā ir pārāk maza kultūras pasākumu rīkošanai. Turklāt Jūrmalā pašlaik jau ir trīs nesen atjaunotas un labi uzturētas Raiņa un Aspazijas kultūrvietas, proti, Aspazijas māja, kas pilnībā atjaunota 2015. gadā par pašvaldības līdzekļiem - 1,28 miljoniem eiro, valsts muzejs - Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, kas renovēts 2016. gadā, un Valda Gavara atjaunotā Raiņa māja Poruka prospektā. Vēl ir arī Pumpuros, Amatas ielas galā, saglabājusies pēdējā no trim leģendārajām Raiņa priedēm. Tur uzstādīts tēlnieka Kristapa Gulbja veidotais skulpturālais objekts Raiņa priedes. Patlaban top tēlnieces Olgas Šilovas veidota Aspazijas skulptūra, ko šā gada rudenī paredzēts uzstādīt kāpās Aspazijas ielas galā.
