Pirmsskolas pedagoģija – bez bakalaura grāda?

 
©Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Pedagogi un nozares arodbiedrība pauž bažas par jauno Skolotāju profesijas standartu, norādot, ka tas var pazemināt pirmsskolas izglītības kvalitāti un arī pirmsskolas skolotāja profesijas prestižu. Proti, ir paredzēts, ka turpmāk nebūs iespējams iegūt bakalaura grādu pirmsskolas pedagoģijā, jo jaunā studiju programma paredz tikai kopīgu pirmsskolas un sākumskolas skolotāja kvalifikāciju.

Nesen Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās apakšpadomes elektroniskajā sēdē tika lemts par jaunā Skolotāja profesijas standarta apstiprināšanu. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) jau iepriekš aicināja atlikt šā dokumenta pieņemšanu un pilnveidot to.

Analizējot standarta projektu, LIZDA un Pirmsskolas izglītības asociācija (PIA) secinājusi, ka pirmsskolas skolotājiem turpmāk var būt nepietiekamas prasmes, attieksmes, profesionālās zināšanas un kompetences, lai īstenotu jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas un iekļaujošu izglītību. LIZDA pauž bažas, ka turpmāk var tikt apdraudēta pirmsskolas izglītības attīstība un pētniecība Latvijā.

«Ja tiks pieņemts Skolotāja standarta projekts esošajā versijā, tad skolotājiem turpmāk Latvijā tiks liegta iespēja iegūt bakalaura grādu tieši pirmsskolas izglītībā. Šobrīd licencēšanai nodotā programma paredz tikai kopīgu pirmsskolas un sākumskolas skolotāja kvalifikāciju. Pirmsskolas skolotājam, kurš vēlēsies iegūt bakalaura grādu, 3. un 4. kursā obligāti būs jāapgūst sākumskolas skolotāja kvalifikācija un jādodas praksē uz sākumskolu, tādā veidā netiks padziļinātas profesionālās zināšanas un kompetences tieši pirmsskolas izglītībai aktuālos jautājumos. Pirmsskolas skolotājiem tiks liegta iespēja par valsts budžeta līdzekļiem iegūt profesionālā bakalaura grādu pirmsskolas izglītībā,» skaidro LIZDA pārstāvis Guntis Meisters. Arī Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa iebilst pret šādu plānu, piebilstot, ka šis jautājums nav izrunāts ar nozarē strādājošajiem. Atņemot iespēju iegūt bakalaura grādu pirmsskolas pedagoģijā, tiek izrādīta klaja necieņa šim izglītības posmam, kamēr citās Eiropas valstīs liels akcents tiek likts tieši uz pirmsskolas skolotāja kvalifikāciju. Viņasprāt, jaunā studiju programma ir laba tiem, kas vēlas pārkvalificēties. Katrā ziņā vakances, kas jau tagad pirmsskolās ir liela problēma, šāda pieeja noteikti nemazinās, ja vēl ne palielinās, jo skolas «nosmels» labākos speciālistus.

PIA vadītāja Ruta Kaņepēja ir ļoti satraukta par to, kas notiks ar pirmsskolas izglītību. Vai, latiņu nolaižot zemāk, beigās nonāksim pie tā, kā tas ir Āfrikas valstīs, kur bērnudārzā var strādāt teju jebkurš, kurš māk lasīt un rakstīt. «Nu nevar divos gados, kā tas tagad ir plānots, apgūt vajadzīgās zināšanas. Lai strādātu ar bērniem no pusotra līdz sešiem gadiem, vajadzīgs vismaz bakalaura grāds. Tad jau tālāk, maģistrantūrā mācoties, var izlemt, ko apgūt papildus,» teic R. Kaņepēja.

IZM noraida pārmetumus par kvalitātes pazemināšanu, tieši otrādi: ja pašreizējais regulējums ļauj strādāt par pedagogu pēc vidējās izglītības iegūšanas, ja ir uzsāktas studijas skolotāju sagatavošanas studiju programmā, tad turpmāk prasības tiks paaugstinātas un par pedagogu varēs strādāt tikai tad, ja būs vismaz pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.

«Jāņem vērā, ka jaunais skolotāja profesijas standarts tika saskaņots 2018. gada maijā, nodrošinot priekšnoteikumus pedagoģijas studiju programmu reformai, vienlaikus paredzot arī šī profesijas standarta aktualizēšanu, ja ir nepieciešams,» uzsver IZM, norādot, ka skolotāju studiju programmās saturs tiek veidots ciešā sadarbībā ar nozares ekspertiem, tostarp augstskolām.

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pirmsskolas un sākumizglītības nodaļas vadītāja Ineta Helmane uzskata, ka arodbiedrībai un pirmsskolas pedagogiem nebūtu jābažījas, jo «situācija nav tik melna, bet gan ar pozitīvu attīstības tendenci». Svarīgi ir tas, ka jaunā programma, kas jau iesniegta uz licencēšanu Augstākās izglītības padomei, nodrošinās pēctecību - pirmsskolas pedagogi varēs iegūt plašāku zināšanu spektru un lietpratību. Nebūs arī liegts tiem, kuri turpinās mācības maģistrantūrā, specializēties, piemēram, pirmsskolas pedagoģijā, līdz ar to nav nogriezts ceļš arī zinātnei. I. Helmane domā, ka līdzšinējās programmas no ekonomiskā viedokļa neattaisnojās, jo mūsdienās ir vajadzīgi pedagogi ar daudzpusīgāku izglītību.