Studiju virzienu akreditāciju pagarina uz pusgadu

 
©Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Sakarā ar ārkārtas situāciju augstskolās nenotiek ieplānotā studiju virzienu akreditācija. Augstskolu likuma grozījumi, kurus Saeima atbalstījusi galīgajā lasījumā, paredz par sešiem mēnešiem pagarināt tai paredzētos termiņus. Nozarē strādājošie, tostarp Rektoru padome, uzskata, ka šāds termiņš ir pārāk īss – gan no augstskolu sagatavošanās iespēju, gan drošības aspekta, līdz ar to būtu nepieciešams gads.

Ņemot vērā situāciju visā pasaulē, patlaban vairāki ārvalstu eksperti, kuri ir apstiprināti studiju virzienu novērtēšanām, atceļ ceļojumus vai arī izsaka atteikumu piedalīties novērtēšanas vizītēs, līdz ar to ārvalstu ekspertu piesaiste ir apgrūtināta vai pat neiespējama. Tas kavē novērtēšanas procedūru gaitu, līdz ar to nav iespējams iekļauties normatīvajā regulējumā noteiktajos termiņos, uzsvērts likumprojekta anotācijā.

Rektoru padome rosināja termiņu pagarināt par gadu, nevis sešiem mēnešiem, kā to ieteica Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), pamatojot ar to, ka tas nav pietiekams laika periods, jo akreditācija ir cieši saistīta ar citu valstu ekspertiem, kuriem ir jāpiedalās šajā procesā.

Arī deputāts Jānis Vucāns, atsaucoties uz personisko pieredzi, darbojoties kā akreditācijas eksperts, Saeimas sēdē sacīja, ka vērtēšana ir saistīta ar apstākļiem, kur norisinās studiju process. Ja tas notiek attālinātā režīmā, tad augstskolām jābūt pietiekamai pierādījumu bāzei, lai eksperti to var izvērtēt. «Viena lieta ir tā, ka vajadzīgs infrastruktūras nodrošinājums, taču otra - to jāspēj lietot gan studentiem, gan pasniedzējiem. Tie būs jautājumi, kas būs jāiekļauj jaunajā akreditācijā. Manuprāt, šis pieliktais pusgads nedos pietiekami lielu informatīvo bāzi, lai augstskolas varētu par to atskaitīties, bet vērtētāji pēc būtības izvērtēt. Tāpēc lai akreditācija nebūtu formāla, aicinu termiņus pagarināt nevis uz pusgadu, bet gadu.» Deputāte Evija Papule atbalstīja J. Vucāna priekšlikumu. Viņa uzsvēra, ka neesot saņemts no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) skaidrojums, kāpēc tieši uz pusgadu: «Teikums, ka mēs visu tā pagarinām uz neilgu laika periodu, nav arguments. Akreditācijas sistēmai, ienākot jauniem elementiem par attālinātām mācībām un digitālo iespēju lielāku izmantošanu Latvijas augstskolās, šis pusgads nav pietiekams, lai tās varētu sagatavoties.»

Arī deputāte Regīna Ločmele-Luņova, kura strādā par pasniedzēju privāta augstskolā, apliecināja, ka attālinātās mācības prasa pavisam citu metodoloģiju, pieeju un mācību procesa organizāciju, kā arī studentu zināšanu un prasmju novērtēšanu. «Tāpēc uzskatu, ka tas ir liels izaicinājums gan augstskolām, gan ministrijai noteikt kritērijus abiem apmācību veidiem - gan attālinātajam, gan klātienes, kā arī sagatavot visus normatīvos aktus. Gads ir optimāls laiks, lai to visu izdarītu.»

IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš skaidroja šādu termiņu ar to, ka iepriekšējās ekspertu vizītes nav bijušas kopš 2013. gada un ārējā akreditācija ir studiju kvalitātes un starptautiskās reputācijas jautājums. Proti, ja Latvijā ilgstoši nav ārējās akreditācijas, tad pastāvot risks, ka Latvijā iegūtos diplomus sāks apšaubīt ārvalstīs. Pusgads ir pilnīgi pietiekams termiņš, lai viss process tiktu iziets. Ja būšot nepieciešamība, to varēs pagarināt. E. Papule gan piebilda: tas, ka akreditācija nav notikusi kopš 2013. gada, nav arguments, lai neieklausītos nozares praktiķu viedoklī. «Politiķi un iepriekšējie ministri vairākkārt ir mainījuši likumus un akreditācijas veidu. Augstskolas nav atbildīgas par šiem grozījumiem, tie ir bijuši politiski lēmumi. Iedot ilgāku pagarinājumu būtu tikai goda lieta un garantija, ka starptautiskajā akreditācijā mūsu augstskolas iegūs augstāku vērtējumu.»

Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra uzsver: arī AIP uzskata, ka gads būtu vēlamais termiņa pagarinājums, jo neviens nezina, cik ilgi būs spēkā ierobežojumi. Tikpat labi pusgads var būt par daudz, bet gads par maz. Piemēram, Apvienotā Karaliste paziņojusi, ka savus ekspertus nelaidīs pāri robežām līdz rudenim. Viņš arī pieļauj, ka nāksies pilnībā mainīt akreditācijas vadlīnijas starptautiskā mērogā, jo līdzšinējās nebūs iespējams izpildīt. Taču skaidrs, ka ilgstoša vērtēšanas atlikšana var apdraudēt mūsu augstskolu izsniegto diplomu atzīšanu citās valstīs.