Izglītības nozarē rosina veidot profesionāļu padomi

 
©Ģirts Ozoliņš/F64

Pedagogu arodbiedrība rosina veidot Izglītības nozares attīstības padomi, kurā būtu iesaistītas dažādas nozari pārstāvošas institūcijas, lai nodrošinātu izdiskutētu un kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu. Šai padomei būtu piešķirams nevis konsultatīvs, bet formāls statuss – lai tās atzinumi būtu juridiski saistoši ministrijām, uzskata nozarē strādājošie.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērš uzmanību uz to, ka reformas izglītības nozarē bieži ir sasteigtas un nepietiekami izdiskutētas ar visām tajās iesaistītajām pusēm, īpaši akcentējot darba devēju un darba ņēmēju pārstāvošās organizācijas. Nacionālajā līmenī šajā jomā nav institucionālas sadarbības platformas. Piemēram, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē un Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējā sadarbības apakšpadomē nav iekļauta izglītības nozares darba devēju pārstāvniecība. Kvalitatīvāks sociālais dialogs starp sociālajiem un sadarbības partneriem veicinātu organizētāku un demokrātiskāku reformu virzības procesu ilgtermiņā, un šo lomu varētu pildīt Izglītības nozares attīstības padome, uzskata LIZDA.

Tāpēc arodbiedrība lūdz Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) atbalstīt šo priekšlikumu un uzaicināt visu iepriekšminēto organizāciju pārstāvjus uz kopīgu tikšanos, lai vienotos par Izglītības nozares attīstības padomes darbības pamatprincipiem un tās darbības uzsākšanu.

«Šāda profesionāļu padome tikai uzlabotu pārmaiņu īstenošanu izglītības nozarē, jo dotu iespēju visām ieinteresētajām pusēm sniegt argumentētu viedokli un jau laikus vērst uzmanību uz iespējamiem riskiem, piedāvāt visoptimālākos risinājumus. Šobrīd IZM spēlē demokrātiju, taču būtiski būtu ieklausīties gan OECD ekspertu padomos, gan nozares organizācijās, lai stiprinātu savstarpējo sadarbību, uzticēšanos. Ļoti būtiski, ka vairākas organizācijas atbalsta šo ideju, tas tikai apliecina, ka iztrūkst profesionāla dialoga platformas,» norāda LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Viņa pieļauj, ka šādu padomi varētu veidot uz konsultatīvās padomes Izglītība visiem bāzes, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi un kuras mērķis ir veicināt ministriju un citu pārvaldes iestāžu, pašvaldību, privātā sektora, nevalstisko un starptautisko organizāciju sadarbību un saskaņotu rīcību, lai visiem nodrošinātu iekļaujošu, līdztiesīgu un kvalitatīvu izglītību un veicinātu mūžizglītību.

LIZDA priekšlikumam par Izglītības nozares attīstības padomes izveidi atbalstu izteikusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA), Rektoru padome, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, vecāku organizācija Mammām un tētiem, Neatkarīgā izglītības biedrība.

«Esam par šādu padomi. Taču noteikti vēlētos, lai tai būtu nevis konsultatīvs statuss, bet formāla vara. Tas nozīmē, ka ar to būtu jāsaskaņo lēmumi, jāsaņem tās atzinumi. Pretējā gadījumā tas būs tukšs numurs, jo tad ir tikai viedokļu apmaiņa, bet sausais atlikums ir - nekāds,» ir pārliecināts LIVA prezidents Rūdolfs Kalvāns, piebilstot, ka būtisks aspekts ir arī tas, ka konsultatīvās padomes ir atkarīgas no politiķiem. Vieniem tā ir vajadzīga, otriem ne. Tad, ja tai ir tiesisks statuss, gan ministram, gan Saeimas deputātiem tā būs jārespektē. Tam, kā būtu jāizskatās jaunajai padomei, viņš varot vilkt paralēles ar Augstākās izglītības padomi - atšķirībā no tās jaunveidojamā organizācija skatītu nevis augstākās, bet vispārējās un profesionālās izglītības jautājumus. Vai kāds atbalstīšot šo viņa utopisko ideju - par to gan šauboties.

LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure uzsver, ka izglītība nav tikai tas, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas redzeslokā, tāpēc svarīga ir starpinstitucionālā saikne: «Jāskatās daudz plašākā kontekstā, jo šī joma skar arī citas institūcijas, piemēram, Satiksmes ministriju - skatot skolu tīkla sakārtošanu un pieejamību (ceļi), kā arī interneta pieslēguma nodrošinājumu, Veselības - attiecībā uz iekļaujošo izglītību, Ekonomikas ministriju - profesionālās izglītības un tās sasaistē ar darba tirgu.» Šāda - plašāka - redzējuma pozitīvais pienesums pierādījies arī pērn rudenī rīkotajos trijos forumos, kas bija veltīti augstākajai izglītībai. Tie ļāvuši uzzināt par nozarē notiekošo visām iesaistītajām pusēm, izdiskutējot problēmas un virzoties uz kvalitatīvu rezultātu. Arī I. Dundure norāda, ka «būtu labi, ja padomes lēmumi būtu IZM saistoši un tiktu nodrošināta atgriezeniskā saikne, ne tikai interesanta parunāšana diskusiju klubiņā». Turklāt padomes formāts ļautu sekot nozarē notiekošajam pastāvīgi, ne tikai «no konferences uz konferenci».