Izdienas pensiju reforma: kuras nozares tā skars visvairāk?
Noslēdzoties Valsts kancelejas (VK) rīkotajiem semināriem par potenciālajām izmaiņām izdienas pensiju regulējumā, lielākā interese par gaidāmo reformu bijusi iekšlietu un aizsardzības dienestu darbiniekiem.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departamenta konsultante Kristīne Peļņa, kopumā trijos semināros piedalījās aptuveni 1800 cilvēku - 779 iekšlietu un aizsardzības dienestu, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieki, 627 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki un 393 kultūras, diplomātiskā dienesta un prokuratūras darbinieki.
Šodienas seminārā piedalījās iekšlietu un aizsardzības dienestu darbinieki, kurus interesēja, kas mainīsies, ja viņi šobrīd dienē šajā nozarē, kas notiks, ja ir uzkrāts stāžs, bet vēl nav sasniegts attiecīgais izdienas pensionēšanās vecums, kā tiks aprēķināta pensija pēc izmaiņām, kā arī tika uzdoti citi jautājumi.
Semināra dalībniekiem tika skaidrots - ja viņi jau šobrīd strādā vai līdz 2027.gada 1.janvārim sāks darbu amatos, kam paredzēta izdienas pensija, šādiem darbiniekiem būs tiesības uz izdienas pensiju arī tad, ja šis amats vēlāk vairs nebūs izdienas pensiju sistēmā. Taču jāņem vērā, kāds izdienas stāžs būs uzkrāts līdz 2027.gadam, jo tas ietekmēs to, kuri nosacījumi tiks piemēroti. Piemēram, ja stāžs būs 10 gadi vai vairāk, tiks saglabātas tiesības uz pensiju, bet tiks piemēroti pārejas nosacījumi, piemēram, stāža un vecuma sliekšņu pakāpeniska paaugstināšana.
Tāpat tika skaidrots, ka pašlaik izdienas pensijas aprēķinā tiek ņemts vērā atalgojums pēdējo piecu gadu laikā, iekļaujot arī pēdējos divus mēnešus, kuri var ietekmēt pensijas apmēru.
Plānots pāriet uz vienotu un līdzsvarotāku pieeju, ka pensija tiks aprēķināta, balstoties uz vidējo atlīdzību pēdējo 10 kalendāro gadu laikā, tādējādi novēršot īstermiņa izmaiņu ietekmi.
Ieviešot izmaiņas, plānots pakāpeniski palielināt gan minimālo pensionēšanās vecumu, gan nepieciešamo izdienas stāžu - katru gadu par sešiem mēnešiem. Pāreja tiks īstenota desmit līdz divdesmit gadu laikā, atkarībā no attiecīgās nozares specifikas. Mērķis ir nodrošināt vienmērīgu pāreju, lai cilvēkiem būtu iespēja laikus pielāgot savus plānus un sagatavoties pārmaiņām.
Šobrīd piedāvātais plāns paredz, ka drošības dienestu darbinieki, kuru amatu specifika ietver riskus saistībā ar regulāru un būtisku veselības vai dzīvības apdraudējumu, arī turpmāk saglabās tiesības uz izdienas pensiju. Savukārt amatpersonām, kuras veic atbalsta funkcijas, piemēram, dispečeriem vai administratīvā darba veicējiem, sistēmas piemērošana tiek pārskatīta.
Izdienas pensiju izmaksu prognozes rāda, ka 2025.gadā šis apjoms sasniegs 135 miljonus eiro, bet līdz 2030.gadam tas var pieaugt līdz 207 miljoniem eiro. Šobrīd izdienas profesijās Latvijā strādā ap 23 000 cilvēku, un vidējais vecums, kad tiek piešķirta izdienas pensija, ir 49,7 gadi.
Statistika liecina, ka gandrīz puse no pensiju saņēmējiem pēc pensionēšanās darba tirgū vairs neiesaistās vai to dara ļoti ierobežoti, turklāt 59% gadījumu ienākumi nesasniedz pat minimālās algas līmeni.
Plānotā izdienas pensiju sistēmas sakārtošana paredz gan piešķiršanas nosacījumu pārskatīšanu, gan stāža un pensionēšanās vecuma pakāpenisku palielināšanu, kā arī pensijas aprēķina principu maiņu, piemēram, pāreju uz vidējo atlīdzību desmit gadu periodā.
Tiek vērtēts arī tas, kādas profesiju grupas nākotnē būtu pamatoti iekļaut izdienas pensiju sistēmā, ņemot vērā darba pienākumu raksturu un ar tiem saistītos riskus. Šajā kontekstā tiek apsvērta iespēja pārskatīt izdienas pensiju piemērošanu noteiktām profesijām, piemēram, diplomātiem, prokuroriem un māksliniekiem, vienlaikus izvērtējot atbilstošākus atbalsta mehānismus šo grupu vajadzībām.
