Uzulnieks par izdienas pensijām: Sākot no 1998.gada, tika lobētas iekšā konkrētas kategorijas
Lai gan ir izskanējuši dažādi attīstības virzieni, valdībā par izdienas pensijām vēl nekas konkrēts nav nolemts, intervijā Latvijas Radio uzsvēra labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS).
Vienlaikus viņš atzina, ka šī sistēma viennozīmīgi ir jāpārskata. Viņš atgādināja, ka kopš 1998.gada, kad tika pieņemts Izdienas pensiju likums, vecuma pensijas saņemšanas vecums ticis regulāri celts, bet attiecībā uz izdienas pensijām vienmēr ir pietrūkusi politiskā griba.
"Nav noslēpums, ka ik pēc diviem gadiem, sākot no 1998.gada, tika lobētas iekšā konkrētas kategorijas," teica ministrs, uzsverot, ka, viņaprāt, nav normāla situācija, kad vecuma pensiju var saņemt no 65 gadiem, bet cilvēki, kuriem, iespējams, nebūtu jāiet izdienas pensijā, to dara 50 vai 55 gados.
Viņš arī teica, ka izdienas pensijām 2024.gadā no pamatbudžeta tērēti 115 miljoni eiro, bet 2030.gadā tie būtu jau aptuveni 200 miljoni eiro.
Viņš atzina, ka izmaiņām ir daudz un dažādu variantu, un joprojām ir gaidāmas diskusijas.
Jau vēstīts, ka no 2027.gada varētu būt vairākas kategorijas, uz kurām vairs neattiektos izdienas pensiju sistēma, pēc Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas sēdes žurnālistiem norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Viņa norādīja, ka tiek turpināta politiskā diskusija par to, kā varētu sakārtot ilgstoši nemainītu izdienas pensiju sistēmu. Tostarp Siliņa atzīmēja, ka daudzās nozarēs, kam šobrīd pienākas izdienas pensijas, atalgojums pēdējo gadu laikā ir pieaudzis, bet izdienas pensiju saņemšanā izmaiņu nav bijis.
Tomēr Siliņa uzsvēra, ka šī vēl ir tikai sākotnējā diskusija - šie jautājumi ir jāizrunā gan valdības līmenī, gan ar arodbiedrībām un valdības sadarbības partneriem. Atsevišķu profesiju, piemēram, tiesnešu, darba regulējums, ir Saeimas pārziņā.
Jautājumu par reformām izdienas pensiju sistēmā politiķi mēģina cilāt jau gadiem, taču līdz nekādām izmaiņām nav nonākts, kas pamatā saistīts ar iesaistīto nozaru darbinieku aktīvo pretestību izmaiņām un biedinājumiem par iespējamu cilvēku masveida aiziešanu no darba.
Tāpat vēstīts, ka vairāku nozaru arodbiedrības nav mierā ar šobrīd rosinātajām izmaiņām izdienas pensiju sistēmā, tādēļ netiek izslēgta arī vēršanās Satversmes tiesā.
