Finanšu ministrijas Valsts sekretāres vietnieks nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova skaidroja: "Ja pircējs gribēs norēķināties ar karti, tad tirgotājs vairs nevarēs atteikties no kartes pieņemšanas un likt norēķināties tikai ar skaidru naudu.
"Tas it kā skartu mazāk nekā 1000 uzņēmumu, bet faktiski šobrīd daudziem uzņēmumiem ir posttermināļi, bet viņi tos neizmanto. Ietekme noteikti būs plašāka par 1000 uzņēmumiem. Pārsvarā tas ietekmēs mazos un vidējos uzņēmumus, jo lielajiem uzņēmumiem ar to problēmu nav. Pētījumi pat liecina, ka lielākā daļa lielo uzņēmumu priecātos, ja norēķinos aizliegtu skaidru naudu, jo tā ir milzīga izmaksu pozīcija," sacīja Olga Bogdanova.
Latvijas Bankas dati par norēķiniem ar maksājumu kartēm liecina, ka, kamēr bezskaidras naudas norēķini gadu no gada stabili aug, skaidras naudas izņemšana no bankomātiem visai stabili "turas" ap 400 miljoniem eiro mēnesī, bez lieliem pieaugumiem un kritumiem.
"Mūsu interese ir šo apjomu samazināt un mudināt sabiedrību mazāk ikdienas norēķinos izmantot skaidru naudu, bet tas nenozīmē skaidras naudas aizliegšanu. Medijos bieži vien tiek pasniegts vai sabiedrība to tā uztver, ka Finanšu ministrija plāno aizliegt skaidru naudu. Mēs neplānojam aizliegt. Protams, ir atsevišķi darījumi, kuros skaidra nauda nav atļauta, piemēram, nekustamo īpašumu nevar iegādāties par skaidru naudu. Mūsu mērķis ir mudināt sabiedrību ikdienā vairāk izmantot bezskaidru naudu - tas ir gan efektivitātes, gan ērtuma jautājums. No Finanšu ministrijas puses, jo mazāk ir skaidras naudas, jo vieglāka ir uzraudzība, vairāk varam virzīties uz automatizāciju, mazināt slogu nodokļu maksātājiem un izvairīties no liekām darbībām, kurām šobrīd tiek tērēti valsts resursi," teica Olga Bogdanova.