Pret Spānijas gliemežiem nav brīnumlīdzekļa vai universālu kontroles ieteikumu, taču vairāku metožu konsekventa kombinācija var palīdzēt samazināt šīs sugas skaitu.
Piemēram, izmantojot elektrisko žogu, gliemežu atbaidīšanas līdzekļus, alus slazdus un dabisko ienaidnieku, piemēram, putnu, palīdzību, stāstīts Igaunijas sabiedriskā medija “ERR” sižetā.
Spānijas kailgliemeži ir liela problēma arī Latvijā, kur tie manāmi visos novados, un nodara lielu postu aprijot kultūraugus. Ko par to saka igauņu eksperte?
“Spānijas kailgliemeži, atšķirībā no vietējām sugām, ir ļoti aktīvi un kustīgi. Tiek uzskatīts, ka tas ir viens no iemesliem to augstajai invazivitātei. Tie ātri izplatās jaunās teritorijās, tāpēc tos ir grūti kontrolēt," sacīja Eha Krūsa, augu aizsardzības speciāliste Igaunijas Dzīvības zinātņu universitātē. Tāpēc šis svešzemju sugas apkarošanā ir ārkārtīgi svarīgi, lai kaimiņu zemes gabalu īpašnieki sadarbotos. Pēc Krūsas teiktā, nav universālu ieteikumu Spānijas kailgliemežu apkarošanai. Drīzāk var runāt par nelieliem panākumiem. "Jāizmanto kombinētas metodes," viņa atzina.
Krūsa iesaka cilvēkiem, kuri saskaras ar Spānijas kailgliemežiem, vispirms izstrādāt reālu kontroles plānu. Pilnīga svešzemju sugas iznīcināšana ir utopiska ideja - drīzāk būs jāsamierinās ar noteiktām kailgliemežu brīvām zonām zemes gabalā. "Es sāktu ar mazumiņu un pakāpeniski pārietu uz lielākām." Tādā veidā tiek uzkrāta pieredze cīņai plašākā mērogā,” viņa piebilda.
“Plānojot, jāizvērtē, cik daudz laika un naudas var atvēlēt un vai ir vērts apvienot spēkus ar kaimiņiem. Daudz kas ir atkarīgs arī no apstākļiem objektā. Aizaugušās vietās ir vairāk patvērumu gliemežu dabiskajiem ienaidniekiem (ežiem, čūskām), bet, no otras puses, tur gliemežus ir grūtāk atrast. Ja tuvumā ir vietas, no kurām gliemeži pastāvīgi rāpos, var uzstādīt barjeru, piemēram, elektrisko ganu.
"SnailStop" žogu līdz 30 metru garumā pārdod būvniecības veikalos. Ja kaimiņš ignorē problēmu un ļauj tiem vairoties, es neko efektīvāku nevaru piedāvāt,” viņa teica. Šogad daudz tika runāts par cilvēku kopīgu došanos ārā, lai vāktu gliemežus. Tomēr šīs metodes efektivitāte ir zema - cilvēki dodas ārā labos laika apstākļos, bet gliemeži ir aktīvi naktī vai lietū. Tie pavada slēpņos līdz pat 60-70% sava laika, tāpēc tie ir jāvāc atkārtoti un jākombinē ar masveida slazdiem.
Krūsa iesaka izmantot dažādas ēsmas - indes vai slazdus. Uzstādot alus slazdus, ir svarīgi atcerēties, ka ne visi alus veidi ir vienādi. Šogad viņa veica eksperimentu ar trim pilsnera veidiem un atklāja, ka labākais ir čehu pilsners, turklāt tas ir diezgan lēts.
Lasi arī: Ir tikai viens veids, kā atbrīvoties no spāņu gliemežiem
Ārzemju avoti iesaka sadarboties ar vietējiem bāriem un izmantot alu, kas sakrājas pa pilienam paplātēs zem krāniem. Slazdos var izmantot arī rūgušpienu vai citus šķidrumus. “Nopietnam karam” var stādīt ēsmas augus, piemēram, salātus un regulāri, vismaz katru rītu, vākt gliemežus uz tiem. Sausā laikā gliemežiem var piedāvāt mākslīgas patvēruma vietas, piemēram, īpašus gliemežu paklājiņus vai vienkārši dēļus starp dobēm, kur tie salien lielos daudzumos un tos būs viegli savākt.
Pēc Krūsas teiktā, cīņā vislabāk ir iesaistīt gliemežu dabiskos ienaidniekus - putnus, ežus, krupjus, čūskas. Strazdi tos aktīvi knābā zālienā. "Tomēr mēs nezinām, cik lielus gliemežus tie apēd. Savvaļas un mājas pīles, meža pīles noteikti ēd lielus gliemežus," viņa sacīja. Jo vairāk metožu izmantosiet, jo efektīvāka būs cīņa. Tomēr lietainā vasarā visas šīs metodes darbojas sliktāk.
Savā ziņā labākais laiks cīņai ar Spānijas gliemežiem ir palaists garām. "Pozitīvi ir tas, ka Spānijas gliemezis rada tikai vienu paaudzi gadā, un populācijas ievērojamam pieaugumam nepieciešami vairāki gadi," sacīja Krūsa. Tas, ka tagad ir tik daudz gliemežu, ir saistīts ar lietaino laiku. Pirmie slazdi, pēc viņas teiktā, jāizliek pavasarī, kad kļūst siltāks.
Nav zināms, vai Spānijas gliemeži Igaunijā pārziemo kā olas vai jauni īpatņi, bet visticamāk kā olas. Ja tie ir jauni, tie var pārziemot noslēpušies. Sausā gadā cīņu nevar pārtraukt. Sausā laikā gliemežiem ir mazāk resursu un pārvietošanās iespēju, kas nozīmē, ka vairošanās palēninās. Galvenais ir labi zināt savu apkārtni un saprast, ka nav universāla padoma - kaimiņiem var būt pilnīgi atšķirīgi apstākļi.
"Karš ir karš, un tagad mums ir ienaidnieks, kas nelido, bet tomēr ir kaut kur tuvumā. Ja būsim pietiekami gudri un neatlaidīgi, tad vismaz tā skaita samazināšana ir pilnīgi iespējama," uzskata Krūsa.
Vairāk par kailgliemežiem lasi šeit.
