Aizmirstiet par alus slazdiem un kailgliemežu indes granulām. Dāņu zinātniece uzskata, ka ir tikai viena metode, lai atbrīvotu dārzu no kaitinošiem spāņu gliemežiem, raksta sciencenordic.com.
Spaiņi ar alu, vara lente, eži un zilas granulas. Internets nebeidzas ar labiem padomiem, taču, ja konsultēsieties ar zinātni, tas jums pateiks, ka ir tikai viens veids, kā cīnīties pret šīm gļotainajām radībām, kas nomoka dārzniekus visā Eiropā: savāc tos.
Tā saka zinātniece Stine Slotsbo no Orhūsas universitātes Dānijā. Viņa ir pētījusi Spānijas gliemežus Arion vulgaris, ko bieži dēvē par gliemežiem slepkavām, un seko jaunākajiem pētījumiem par šo tēmu.
Dzīvesstils jau rakstīja par metodēm, kā cīnīties ar Spānijas kailgliemežiem. Sākums šeit.
Rezultāti liecina, ka lielākajai daļai mājsaimniecības ar līdzekļiem, kas ieteikti Spānijas gliemežu apkarošanai, tos iznīdēt neizdodas, ja runa ir par gliemežu skaita samazināšanu dārzos.
"Nav šaubu, ka to vākšana ir labākais veids, kā samazināt gliemežu skaitu. Par to liecina liels Norvēģijas pētījums, kurā salīdzinātas dažādas kontroles metodes," saka zinātniece.
Populārais alus slazds ir pieejams daudzās dažādās versijās. Alus pievilina gliemežus un pēc tam tos parasti noslīcina. Alus slazdi nav zinātniski pārbaudīti, lai gan pieredze liecina, ka tiem ir maza ietekme uz Spānijas kaliemežu populāciju dārzā.
"Un tas nav ievērības cienīgi. Alus slazdi darbojas, jo tie smaržo pēc kailgliemežiem patīkamas vielas, bet parasts dārzs ir pilns ar citu barību Spānijas kailgliemežiem, tāpēc tos vienlaikus piesaista daudzas dažādas lietas," stāsta Slotsbo.
Vēl viens populārs pretgliemežu līdzeklis ir Ferramol, mazas zilas tabletes, kas satur dzelzs fosfātu, kas ir toksisks gliemežiem. Ferramols ir salīdzinoši efektīvs pret Spānijas gliemežiem, taču tas nogalina arī visus pārējos gliemežu un gliemežu veidus. "Tas ir abpusgriezīgs zobens," saka Slotsbo.
"Ja jūs atbrīvosities no visiem gliemežiem, samazināsies dārza bioloģiskā daudzveidība. Tas ietekmēs arī citu faunu, piemēram, putnus un kukaiņus, kas dzīvo no gliemežiem."
Dienas beigās ir tikai viena lieta, kas jādara, ja patiešām vēlaties atbrīvoties no gliemežiem savā dārzā: atrotiet piedurknes un sāciet tos vākt. To Slotsbo dara arī pati.
"Es tos ievietoju plastmasas maisiņā un cieši sasienu. Pēc tam es tos izmetu kopā ar sadzīves atkritumiem, lai tie nevarētu izplatīties," viņa stāsta.
Gliemežus vajadzētu savākt, pirms tie kļūst īsti lieli, un sākt dēt olas. Galvenais olu dēšanas periods ir no augusta līdz septembrim, bet ātri augošie indivīdi var būt seksuāli nobrieduši jūnijā vai jūlijā. "Tāpēc ir laba ideja savākt kailgliemežus pirms došanās vasaras atvaļinājumā," viņa saka.
Šis skaidrais vēstījums nāk laikā, kad Eiropas dārznieki atkal piedzīvo milzīgu Spānijas gliemežu skaita pieaugumu. Un tam ir labs izskaidrojums, Slotsbo skaidro: "Silts, mitrs pavasaris rada daudz Spānijas kailgliemežus. Un, lai gan tas nav bijis īsti silts, arī mums nav bijis liels sals. Tas ir padarījis gadu par labu Spānijas gliemežiem," viņa saka.
Slotsbo ir veikusi savu pētījumu par to, kā šie nevēlamie gliemeži reaģē uz temperatūru un mitrumu. Viņa secināja, ka jo siltāks un mitrāks kļūst, jo ātrāk aug gliemeži. Diemžēl pētījumi arī parāda, ka šie gliemeži patiešām labi pārdzīvo sausumu.
"Tie var paciest lielu dehidratācijas pakāpi. Turklāt tie slēpjas arī mitrākajās dārza vietās, kad laiks kļūst sauss, iznākot naktī pēc rasas nokrišanas, pat vissmagākajā sausumā," saka Slotsbo.
Spānijas kailgliemeži savu sausuma toleranci, iespējams, ir atveduši sev līdzi no Dienvideiropas, kur, pēc zinātnieku domām, ir to izcelsme. Kad 90. gados gliemeži iebruka Ziemeļeiropā, tie sasniedza zonas, kas bija mitrākas, padarot tās pievilcīgas strauji vairojošiem gliemežiem. Dānijā viens gliemezis sezonas laikā var izdēt vairākus simtus olu.
Tajā pašā laikā šīm gļotainajām radībām ir ļoti maz dabisko ienaidnieku. Parastos gliemežus ar gliemežvākiem aprij citi dzīvnieki.
Taču Spānijas kailgliemeži ir tik gļotaini, ka pat tādi gliemežu mīļotāji kā eži nevēlas tos ēst. Slotsbo skaidro, ka zemes vaboles parasti ēd gliemežus līdz savam izmēram, taču, izņemot tās, tiem ir maz dabisko ienaidnieku.
Slotsbo uzskata, ka spāņu gliemezis ir šeit, lai paliktu tikai šā iemesla dēļ: "Tas vienmēr ir atkarīgs no laikapstākļiem, bet es uzskatu, ka Dānijā mēs turpināsim piedzīvot tādus gadus, kad Spānijas gliemežu būs daudz."
Tāpēc viņa mudina cilvēkus turpināt eksperimentēt ar jaunām kontroles metodēm, lai cīnītos pret šo nevēlamo radību. Kas zina, varbūt kādu dienu dienasgaismu ieraudzīs jauns, efektīvs ierocis. Līdz tam mums vienkārši jāatrota piedurknes.
