Par centralizētajiem eksāmeniem vēl lems

 
TRĪS SCENĀRIJI. Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi trīs rīcības scenārijus, bet gala lēmumu par valsts pārbaudes darbu norisi pieņems, konsultējoties ar Veselības ministriju un analizējot citu ES valstu pieredzi. ©F64 Photo Agency

Lielākā daļa Eiropas Savienības (ES) valstu pašlaik vēl nav pieņēmušas skaidru lēmumu, kā rīkoties attiecībā uz mācību procesa tālāko organizēšanu un valsts pārbaudes darbu norisi. Arī Latvija ir izstrādājusi trīs scenārijus, paredzot gan rīkot centralizētos eksāmenus, gan arī izlikt gala novērtējumu bez pārbaudījumiem.

Attiecībā uz centralizētajiem eksāmeniem (CE) lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu lēmumi vēl nav pieņemti, arī kaimiņvalstīs, taču vairākums sliecas uz to, ka CE rīkos, kā arī atjaunos klātienes mācības, iespējams, pat tuvāko divu nedēļu laikā, liecina pagājušajā nedēļā ES izglītības ministru neformālās videokonferences laikā sniegtā informācija. Piemēram, ja situācija nepasliktināsies, Francija šobrīd plāno atsākt klātienes mācības vispārējā izglītības posmā 11. maijā, ievērojot ļoti stingrus drošības pasākumus. Savukārt Igaunijā attālinātās mācības paredzētas līdz 15. maijam, apsvērta iespēja klātienē atgriezties 9. un 12. klasēm, lai varētu sagatavoties eksāmeniem. Plānots noteikt jaunus eksāmenu datumus, lai skolēni un skolotāji varētu sagatavoties (ne agrāk kā divas nedēļas pēc skolas atvēršanas). Tāpat apsvērta iespēja izlikt atzīmes, ņemot vērā esošo skolēnu novērtējumu. Augstākajās mācību iestādēs eksāmenus Igaunijā plāno tiešsaistē, bet uzņemšanu vidusskolā, profesionālajā skolā un augstskolā katra izglītības iestāde nosaka pati.

Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi trīs rīcības scenārijus, bet gala lēmumu par valsts pārbaudes darbu norisi pieņems, konsultējoties ar Veselības ministriju un analizējot citu ES valstu pieredzi. Ja pēc 12. maija tiks samazināti vai atcelti šā brīža ierobežojumi, iecerēts īstenot scenāriju «A» - centralizēto eksāmenu norisi provizoriski no 2. jūnija līdz 7. jūlijam. Ja ārkārtas situāciju ar esošajiem ierobežojumiem pagarinās, atkarībā no situācijas iespējams piemērot scenārijus «B» (sesiju uzsāk vēlāk, vēl ierobežotākā apjomā) vai «C» (ja rodas apstākļi, kuru dēļ sesijas īstenošana nav iespējama, tā tiek atcelta. Vispārējās izglītības novērtējumu skolēni iegūst, saņemot gala atzīmes).

Arī Valsts izglītības satura centrs (VISC) uzsver, ka, ņemot vērā šā brīža situāciju, eksāmens nav ieplānots agrāk par jūnija sākumu. Līdz tam vēl ir pietiekami daudz laika, lai varētu izpētīt un izpildīt iepriekšējo gadu eksāmenu uzdevumus, VISC mājaslapā iepazīties ar metodiskajiem materiāliem, kā arī sekot līdzi IZM televīzijas projekta Tava klase raidījumiem. Ir pieejami arī atbalsta materiāli, ko skolēni var izmantot attālinātās mācīšanās laikā, gatavojoties valsts pārbaudes darbiem.

VISC norāda, ka skolēniem ir tiesības saņemt objektīvu apgūto zināšanu un prasmju novērtējumu par visu apgūto mācību saturu deviņos vai 12 gados, lai nodrošinātu sekmīgu tālāko izglītības turpinājumu un vienlīdzīgus nosacījumus attiecībā pret citu gadu absolventiem. Iegūtais vērtējums un sertifikāti par vidējo vispārējo izglītību nodrošinās visiem vienlīdzīgas iespējas iestāties gan Latvijas, gan citus valstu augstskolās ne tikai šogad, bet arī pēc gada vai vairākiem gadiem. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska videokonferencē arī aktualizējusi jautājumu par turpmākajiem uzņemšanas nosacījumiem augstākās izglītības iestādēs, lai tiktu piedāvātas vienlīdzīgas iespējas mācībām citu ES valstu pilsoņiem, ņemot vērā atšķirīgos valstu drošības pasākumu termiņus.

Kopumā Latvijas rīcība, organizējot mācību procesu ārkārtas situācijā, vērtējama kā ļoti laba. «Esam Eiropas valstu galvgalī gan ar tehnoloģisko risinājumu nodrošinājumu, gan to, ka esam spējuši izvērtēt mācību procesu, un ar daudzveidīgo mācību metožu pieejamību,» uzsver I. Šuplinska.

Jāatgādina, ka saskaņā ar UNESCO datiem krīze skārusi vairāk nekā 80% pasaules izglītojamo jeb 1,6 miljardus skolēnu un studentu. Gandrīz visas ES dalībvalstis ir slēgušas klātienes piekļuvei lielāko daļu izglītības iestāžu. Augstākās izglītības iestādes visās valstīs nodrošina attālinātās studijas, lielākā daļa Eiropas pamatskolu un vidusskolu ir slēgtas klātienei, bet dažas skolas un pirmsskolas izglītības iestādes ir palikušas atvērtas, lai atbalstītu vecākus, kuri nevar palikt mājās vai kuriem nav iespējas strādāt attālināti.