MANDALAS: krāsainas atbildes uz mūsu jautājumiem

 
©F64 Photo Agency

Mandalas un to radīšana ir viens no veidiem, kā izzināt sevi, sakārtot domas, emocijas un vēlmes un atvieglot gan garīgu, gan fizisku dziedināšanu. Tā ir lieliska iespēja būt klātesošam un apzinātam, jo prasa spēju koncentrēties, vienlaikus sniedzot radošu prieku.

Arī Vinetai Liepājniecei mandalu zīmēšana un punktošana jau divus gadus ir kļuvusi par lielisku instrumentu, kā strādāt ar sevi un ievest arī citus šajā pasaulē. «Pirmā sastapšanās ar mandalām man bija Egomānes studijā pie vadītājas Aijas Banderes kursā «Akadēmija dievietēm». Iepriekš radošo dzirksti izpaudu mūzikā, jo mācījos arī mūzikas skolā. Lai gan tā bija vienā ēkā ar mākslas skolu, taču no tēlotājas mākslas biju gana tālu,» atklāj Vineta, piebilstot, ka viņai mandalu radīšana, spēlējoties ar krāsām, cirkuli un līnijām, ir veids, kā tuvoties šai jomai.

Mīļākā krāsa

Soli pa solim gājusi dziļāk jaunatklātajā pasaulē - apmeklējusi vēl papildu nodarbības. Taču tās sagādājušas vilšanos, jo to laikā neizdevies pabeigt zīmējumus. Sapratusi, ka jēgpilnāk ir pašai iegādāties krāsas un materiālus un mācīties darot. Tā šo divu gadu laikā nonākusi pie savas mandalu izjūtas - kā tās top, kādas krāsas tiek lietotas. Lielākas bažas bijušas, kad nolēmusi arī citus virzīt šajā ceļā. Pārvarēt nedrošību palīdzējusi koučinga sesija pie Aijas Banderes, kā arī mandala, kuru veidojusi, iekšēji uzdodot jautājumu - vai mainīt darbu un sākt ko jaunu - to, kas tik ļoti saista un patīk. Atbilde zīmēšanas laikā rokā nedevusies. Bet, kad mandalu pabeigusi, sapratusi - nav ko baidīties no pārmaiņām. Jārīkojas!

Nu viņai ir sava «Radošā mandalu telpa», kurā labi jūtas gan pati, gan apmeklētāji. Uz tās sienām redzami Vinetas darbi dažādās tehnikās. Vienubrīd mēs ar fotogrāfu teju vienlaikus iesaucamies: «Kā te redzamais sasaucas ar jūsu šīsdienas tērpu - zilo blūzīti!» Nodarbību telpā virmot virmo zilais visos toņos. Viņa pati arī atzīst, ka tā (un vēl rozā krāsa) šobrīd ir viņas mīļākā krāsa, tikai nebija iedomājusies, ka arī citiem tas tik ļoti no malas redzams. «Kad jāizvēlas kāds priekšmets, jauši vai nejauši vienmēr ir paņēmies zils vai rozā. Arī zīmējot mandalu - pēc brīža atskāršu: atkal tie paši toņi klājas uz lapas! Bet tā jau ir - ar ko jūties komfortabli, to izvēlies.» Viņa pieļauj, ka, iespējams, ar laiku krāsu spektrs mainīsies, kas arī notiek, kad pats mainies vai esi atstrādājis kādu situāciju vai problēmu. Jo, piemēram, šobrīd pilnīgi noteikti Vineta neizjūtot kā savu sarkano un oranžo krāsu, lai gan tieši uguns stihijas viņā pietrūkstot. To gan var kompensēt - gan ar radošo darbošanos, gan runāšanu un publisku uzstāšanos, piešaujot ēdienam papriku vai citu asumiņu, iededzot telpā sveces vai ugunskuru laukā. Un to arī viņa dara - gan radoši darbojas, gan vada nodarbības.

Pasaules īpašums

Tā ir, kad sāc apgūt vienu jautājumu, tas pavelk līdzi virkni citu. Pat tas, ko sākumā esi uztvēris kā rotaļu vai labu izklaidi, ar laiku var izvērsties par nopietnu nodarbošanos, secina Vineta. Lai iedrošinātu dalībniekus atvērties un uzticēties savai varēšanai, viņa nodarbības sākumā parāda dažādus darbus atšķirīgā izpildījumā. Citādi daudzi atnāk ar teju neapgāžamu pārliecību, ka mandala ir kas tik nesasniedzami skaists, kas noteikti viņiem nebūs pa spēkam. Vineta arī mudina aplūkot attēlus, kur redzams, ka mandalas mums ir visapkārt. Tās ir gan dabā (zirnekļa tīkls, koka celms ar gadu gredzeniem, ziedi), gan mūsos pašos (acs radzene), gan kosmosā. Arī viņai tas bijis atklājums, tāpēc pēdējā laikā sākusi īpaši interesēties par sakrālo ģeometriju. Tā ir garīga mācība, kas skaidro, kā pasaule ir uzbūvēta. Ne visi ies tādā dziļumā, bet pat neliela interese var likt palūkoties sev apkārt ar redzīgāku aci, saprotot, ka mandala jau nav tikai hinduisma un budisma «īpašums», jo tās ir atrodamas visās kultūrās un reliģijās. Arī kristietībā. Tās ir saskatāms arī indiāņu sapņu ķērājos. Tāpat latviešu klasiskajā zīmē - saulītē - ir izmantots tieši šis pats princips. Viss šajā pasaulē ir vienots. Mandalas jau arī tulko kā «maģisko apli», kas ietver ģeometriskas figūras vai simbolus, kuri fokusējas ap centru. Budistu mūki, tās veidojot, mācās un mākslinieciskā veidā nodod no paaudzes paaudzē senas zināšanas, kas tajās ir ietvertas.

Krāsojamās grāmatas

Vērojot dalībniekus, nācies secināt, ka lielākoties palīdzība tiek meklēta tad, kad cilvēks jūtas slikti. Un mandalas ir labs veids, kā uzlabot pašsajūtu, saprast, kas notiek. Cilvēki uz šejieni nāk ar dažādu zināšanu bagāžu, bet visinteresantāk esot strādāt ar tiem, kuriem par šo jomu ir tikai neliela informācija. Ko gan teju visi zina, ir krāsojamās grāmatas. Kāda dalībniece pat atzinusi, ka tā aizrāvusies ar tām, ka izpirkusi tuvējā grāmatnīcā visas pieejamās grāmatiņas. Lai tās strādātu, nevar šai nodarbei pievērsties tikai reizi pusgadā, bet vismaz reizi nedēļā. Atrast laiku sev par spīti visiem nepadarītajiem darbiem un atrast sev tuvāko mandalu veidu, kādā izpaust savas izjūtas - tās var būt ne tikai klasiskās, bet, piemēram, ziedu vai dzīvnieku formātā. Vēl viens solis tuvāk radošumam ir tās grāmatas, kurās ir jāizpilda arī kāds uzdevums, ne tikai jāizkrāso mandala. Papildu ieguvums ir arī tad, ja zem mandalām pieraksta datumus, kad zīmējumi tapuši. Tās tad pārvēršas par sava veida dienasgrāmatām, jo attēlos labi var redzēt, kā mainās krāsas - tad, kad bijis kāds sarežģītāks dzīves posms, vai tad, kad esi labi atpūties, bijis ceļojumā un veltījis laiku sev.

Izlikt emocijas un attīrīties

Tie, kas neapstājas pie krāsojamām grāmatām, meklē iespēju mācīties radīt mandalu paši. Viņi tad arī ir Vinetas nodarbību dalībnieki. Viņa jaunatnācējiem vispirms liek no lapas, kur ir dažādas mandalas, izvēlēties to, kura pirmā iekrīt acīs, pirms tam maksimāli atslābinoties, aizverot acis un dažas reizes dziļi ieelpojot un izelpojot. Tā nereti dod vistiešāko mājienu par to, kas šobrīd ir aktuāli, kādas problēmas nomāc un kādas enerģijas ir sastrēgušas. Pēc tam izvēlas otru, un tas jau tiek darīts rūpīgāk, tā teikt, ar prātu - taču visbiežāk, salīdzinot abu mandalu vēsti, tiek atzīts, ka precīzāk tābrīža emocionālo un psiholoģisko fonu raksturo pirmā. Diezgan daudziem pirmā ir spēka mandala, proti, cilvēks meklē, kur rast spēku un enerģiju. Ir reizes, kad cilvēks vēlas attīrīties no visām tam negācijām, kas sastrēgušas viņā. Tad klasiskā mandala neder. Tā vietā labāk ņemt tīru lapu, nepieturoties ne pie kādiem rāmjiem, vai nu ar aizvērtām, vai atvērtām acīm izlikt uz lapas visu krāsu kakofoniju, atstājot uz papīra visu trauksmi, nemieru, bailes, dusmas. Pēc tam gan šāda lapa ir jāsadedzina. Te gan tas netiek darīts, bet mandalu terapijas kursos tas ir viens no veidiem, kā sākt dziedēt sevi.

Nav pareizi vai nepareizi

Pēc mandalu testa sākas radošais process, skaidro Vineta, vienlaikus rādot, kā tas notiek. Viņas mīļākais fons ir melnais, jo uz tā labi izceļas akrila krāsas, kas ir veidotas uz ūdens bāzes. Kad tās nožūst, kļūst ūdensizturīgas, un tām ir vēl citi plusi: neizbalē un nav izteiktas smaržas. Vispirms ar zīmuli tiek atrasts lapas centrs - tas ir ne tikai zīmējuma ass, bet nozīmē pašu cilvēku - mikrokosmu, ko ietver makrokosms. Tad ar cirkuli un lineālu top pamatlīnijas, bet, kad strādā ar bērniem, tiek izmantoti arī citi palīglīdzekļi, kas ļauj paātrināt procesu. Tas tāpēc, ka bērniem ir zemāka koncentrēšanās spēja - pēc stundas viņiem apnīk zīmēšana un sākas knosīšanās. Kad ķeras pie krāsām, ļaujot izvēlēties tās vai nu aizvērtām acīm, vai apzināti. Ir gadījumi, kad dalībnieki teju vai dusmojas, kad tālāk netiek rādīts un stāstīts, kāda tieši mandala jāzīmē. Taču te nav svarīgi - pareizi vai nepareizi. Tu esi atnācis, lai radītu savu mandalu, ļaujot vaļu intuīcijai un emocijām. Ir cilvēki, kuri mēģina paklusām kopēt no paraugiem, skatoties savos telefonos. Tad Vineta mudina to darīt atklāti un vēl piedāvā arī izkopēt bildi, ja nepieciešams. Tas liek atslābt, atstāt mierā telefonus un izmantot savu radošo fantāziju. Un palēnām punktu pa punktam izaug mandala. Tieši - izaug, uzsver Vineta. Lai aizpildītu 30x30 centimetru lielu laukumu, vajadzīgas aptuveni trīs stundas.

Ieskatīties dziļāk

Kad darbs pabeigts, daudz kas top skaidrs pašiem to autoriem. Vienā no pēdējām nodarbībām kādai dalībniecei mandala bija ieturēta zilos toņos, arī pašai mugurā zils apģērbs, bet blakussēdētājam - mugurā zaļš T krekls un pamatā dominēja zaļie toņi - savukārt citai dalībniecei mandala radīta tādās pašās krāsās kā lakats, kas pārlikts pār plecu. Nav jābūt tulkam - speciālistam, lai redzētu, kādas krāsas ņem virsroku. Vajag tikai ieskatīties dziļāk, pavilkt diedziņu, lai sāktu raisīties mezgli. Nodarbības laikā ir būtiski mācēt atslēgties, pretējā gadījumā darbiņā ieviesīsies nevēlamas korekcijas. Lūk, piemērs. Reiz kopā ar citiem mandalu veidojusi arī viņas draudzene. Vineta ievērojusi, ka viņai trūkst viena auskara, un pateikusi to. Kas notika? Punktošana uzreiz aizgājusi šķībi, jo pieslēdzies prāts, kas mēģinājis tikt skaidrībā, kur tad auskars varēja būt palicis.

Noslēgumā pašu radītās mandalas var tulkot pēc krāsām, skaitļiem, novietojuma, simetrijas un līniju veidiem, kas tajās parādās. Tāds īsti terapeitisks process. Tiesa, Vineta ar terapeitisko skaidrošanu nenodarbojas, taču zināmus secinājumus izdarīt var, jo tikai pats mandalu radītājs vislabāk zinās, kas patiesībā notiek viņa iekšējā pasaulē. «Reizēm dalībniekiem pastāstu, kādas ir manas iekšējās sajūtas, skatoties jau uz gatavo darbiņu, un bieži šīs sajūtas sakrīt ar paša radītāja domu, bet jābūt ļoti uzmanīgai un intuitīvi jājūt, kuri ir gatavi uzklausīt viedokli no malas!» Jāņem vērā, ka dalībnieki tomēr ir nākuši uz nodarbību ar domu atslēgties no ikdienas burzmas, radoši darboties un radīt savu īpašo pirmo mandalu!

Punktiņu mandalas patīk labāk

Runājot par punktošanu - šī tehnika uzrunā vairākumu dalībnieku. Bieži klasiskā mandalas zīmēšana šķiet par vienkāršu, to var tikpat labi veidot mājās. Lai gan arī šajā tehnikā iespēju, ar ko zīmēt mandalu, ir daudz - zīmuļi, gēla pildspalvas, metāliskie un akrila marķieri. Tomēr punktiņu mandala ir daudz grūtāk veidojama par klasisko, jo prasa milzīgu koncentrēšanos. Arī pulksteņa apgleznošana ir tikpat darbietilpīga. Pēdējā reizē, kad atļāvusi dalībniekiem rosīties tik ilgi, kamēr viss būs pabeigts, radīšanas process aizņēmis septiņas stundas.

Starp citu, šī punktiņu tehnika pasaules mākslā ienākusi 20. gadsimta sākumā ar neoimpresionismu un ir zināma ar vārdu puantilisms (pointilism - angļu valodā). Kāda austrāliešu māksliniece, kura apglezno akmeņus šādā tehnikā, lietojot vārdu dotilisms. Taču arī šis vārds latviešu ausīm nešķiet labskanīgs, tāpēc izvēlējusies teikt - punktiņu tehnika.

Vineta rāda savu pēdējo tapušo punktiņu mandalu un atzīst, ka tā nākusi ļoti ilgi. Kopš Ziemassvētkiem lēniņām radīta. Kopumā tajā ielikts daudzu stundu darbs. «Esmu perfekcioniste, un man šis ir ļoti piemērots izpausmes veids,» teic mandalu veidotāja. Piedalījusies vienā vasaras saulgriežu rituālā un izmantojusi to tajā. Mandalā iekļauta vēlēšanās. Redzēs, kā un kad piepildīsies.

Vēlmju piepildīšana

Ja tiek zīmēts, lai piepildītu kādu vēlmi, mērķi vai sapni, tad darba laikā tas ir jāpatur prātā. Kad zīmējusi pirmo mandalu, viņas sapnis bijis nokļūt Marokā - ik pa laikam domās pārcilājusi ceļojuma iespējas. «Un kā jūs domājat, kas ir jūtams mandalā? Nu, protams, Marokas klātbūtne. Pirmām kārtām jau krāsās. Nebija ilgi jāgaida, kad tiešām aizbraucu tur ar sieviešu nometni. Re, pierādījums tam, kā caur mandalu īstenojas vēlme,» iesaucas Vineta. Arī kāda dalībniece nodarbībā zīmējot un punktojot atzinusi, ka par ceļojumu uz Bali vien domājusi, jau iztēlē redzot, kā viņa tur sauļojas, atpūšas, peldas. «Būtiski ir tas, ka cilvēks ir šeit un tagad, strādājot ar krāsām un koncentrējoties, taču pie reizes viņš ir tur, kur vēlas nokļūt vai ko panākt. Dažs gan pēc tam ir vīlies, ka neizdodas piepildīt iecerēto tajā laika rāmī vai tādā veidā, kādā gribēts. Piemēram, ir bijusi apņemšanās oktobrī atvērt savu uzņēmumu, bet neizdodas. Tādā gadījumā nevajag mest plinti krūmos, bet gan paturēt mandalu acu priekšā, pieliekot istabā pie sienas vai uz galda. Lai tā kalpo par atgādinājumu, lai tā liek turēties pie nolemtā,» uzsver Vineta. Laiks ir nosacīts jēdziens, un nereti tad, kad piepildās vēlme, tas arī ir īstais brīdis. Skaidri formulēta doma iegūs savu formu un saturu arī realitātē. Dažkārt tai piepildīties traucē tas, ka cilvēks nav līdz galam pārliecināts, vai viņam to vajag. Vai arī atmet to kā nevajadzīgu. Arī ar vēlmēm ir jāstrādā! Ir daļa, kas, atnākot uz nodarbību, paziņo, ka viņam nav ne sapņu, ne vēlmes, ne problēmas, ne jautājumu. Taču, radot mandalu, atveras aizvērtas slūžas un top krāsaina intervija ar sevi, kas pārsteidz pašu un rada prieku par paveikto. Turklāt tas ir ļoti personisks, tas nav kaut kur iegādāts, nezinot patiesībā, kādas domas un jūtas bijušas cilvēkam, kas to radījis.

Vineta kā piemēru min vastu šastru (ķīniešiem tas ir fenšui). Tā ir sena vēdiskā zinātne, kas nosaka gan privāto un komerciālo īpašumu interjera dizaina pamatlikumus, gan arī āra noteikumus. «Vastu» tulkojumā nozīmē «vieta» un «šastra» - «zinātne». Lai harmonizētu vidi, kurā dzīvo vai strādā, novērstu defektus, vēdiskajā kultūrā izmanto īpašas sarežģītas ģeometriskas zīmes jeb jantras. Tās tiek radītas noteiktā laikā, ņemot vērā planētu izkārtojumu, un to zīmētājs konkrēto jantru pircējam atdod rokās. Lai nav tā, ka prece iziet caur virkni roku, kamēr nonāk jūsu mājās, zaudējot daudz ko no tās iedarbības un «apaugot» ar nevēlamām enerģijām. Tā ka paša radītajam ir liela vērtība!