Nākamgad atkal notiks starptautiskais izglītības kvalitātes novērtējums 15 gadu veco skolēnu vidū – šoreiz akcentēs matemātiku un radošumu, bet 2018. gadā uzmanības fokusā bija lasīšanas kompetence. Rezultāti liecināja – tā ir mazliet zem vidējā attīstīto valstu rādītāja. Tā kā 2021. gadā paredzēts pētīt arī 4. klašu skolēnu lasīšanas iemaņas, būs iespēja noskaidrot, kādas tās ir 11 gadu vecajiem.
Lai noteiktu izglītības kvalitāti skolās, ir vajadzīgi kritēriji, kas neaprobežotos tikai ar centralizēto eksāmenu un olimpiāžu rezultātiem. Skolu vadītāji un izglītības darba speciālisti cer, ka tādus piedāvās jaunais izglītības kvalitātes monitoringa rīks, ko izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija. Ir gan neskaidrs, kā to izmantos politiķi un kā tas ies kopā ar citu «rīku»: optimālo skolu karti, ko pirms trim gadiem sagatavoja ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja vadītā ekspertu grupa.
Bērnu un jauniešu centrs Rīgas Skolēnu pils šoruden svin 80. jubileju. Tās ieskaņā iznākusi grāmata Rīgas Skolēnu pils gadu ritos, sniedzot gan šīs vietas, gan arī laikmeta panorāmu, sākot no 1940. gada līdz mūsdienām. Vairāk nekā
Latvijas Universitāte (LU) līdz 6. aprīlim plāno izsolīt zemi un ēkas Rīgā, Jūrmalas gatvē 76, par 4,61 miljonu eiro (sākuma cena). Tur kādreiz atradās Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, kas tagad pārcēlusies uz bijušās Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas telpām Imantas 7. līnijā 1. Summu, ko iegūs no šā īpašuma pārdošanas, paredzēts ieguldīt LU Rakstu mājas celtniecībā.
Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu īpašuma tiesību jautājums tiek cilāts jau kopš 2002. gada. Patlaban zeme zem abām nacionālajām svētvietām pieder pašvaldībai, taču paši objekti nepieder ne vietvarai, ne valstij. Beidzot top likumprojekts, kas paredz sakārtot ne tikai īpašuma tiesības, bet arī apsaimniekošanu un finansēšanu. Šobrīd šos objektus apsaimnieko Rīgas pieminekļu aģentūra, kura bažījas, ka tā veiks visu melno darbu, bet tad to nobīdīs malā, lai gan tā arī turpmāk būtu gatava pildīt līdzšinējos pienākumus.
Pedagogu arodbiedrība ir gatava atsākt sarunas par skolotāju darba samaksas kāpināšanu no šā gada 1. septembra – no 750 līdz 790 eiro. Ja, tiekoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem 12. martā, netiks gūts apliecinājums par solījumu pildīšanu, vairs atkāpšanās nebūs – tiks rīkotas protesta akcijas, brīdina arodbiedrība. Patlaban gan nekas neliecina, ka politiķi plānotu iepriekš apstiprinātā grafika ievērošanu.
Izglītības kvalitātes monvijāitoringa rīks, ko izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), pilnībā varētu būt gatavs 2021. gada beigās, sniedzot apjomīgu un detalizētu analīzi par katru izglītības iestādi. Šiem rādītājiem būs svarīga loma izglītības vadības sistēmā, ko sāks pakāpeniski ieviest ar šā gada 1. septembri un kura paredz procesu decentralizāciju, daudz lielāku atbildību uzticot iestāžu dibinātājiem. Bažas gan pastāv, ka datu bāze būs milzīga, taču – ko no tā iegūs procesā iesaistītie, tostarp bērni?
Sporta skolas ir satrauktas, ka, nosakot augstāku minimālo audzēkņu skaitu un ieviešot vēl citas izmaiņas, kas skars šīs jomas finansēšanu, varētu novest pie vairāku skolu slēgšanas. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gan noraida šādu nodomu un solās vēl diskutēt par šo jautājumu, un ieklausīties nozarē strādājošo ieteikumos.
Visā pirmsskolas izglītības posmā šogad ienāca jaunā caurviju prasmēs balstītā mācību programma. Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē Viršu dārzs jau pirms jaunās mācīšanās pieejas aprobācijas bija vairākas kompetenču pieejas iezīmes, kuras iestāde pielietoja, pirms tās ieviešanas visā Latvijā, tāpēc uzkrājusi labu pieredzi par to, kādus rezultātus tā dod, salīdzinot ar iepriekšējo modeli.
Nākamajā mācību gadā kompetencēs balstītais mācību saturs pakāpeniski ienāk arī skolās, sākot no 1., 4., 7. un 10. klases. Ar ko tas atšķiras no iepriekšējā mācību satura un ko tas maina skolēnu un skolotāju darbā, kā arī kāda būs vecāku loma, – to skaidro Mežciema pamatskolas direktora vietniece Inita Alvatere.
Šogad Liepājas Valsts tehnikums svin savu simtgadi. Izturējis laika un varas maiņu pārbaudi, tas šobrīd ir viens no populārākajām profesionālās izglītības iestādēm ne tikai Kurzemes reģionā. To pierāda arī lielais audzēkņu skaits: 18 izglītības programmu 26 kvalifikācijās mācās vairāk nekā 1200 audzēkņu – gan pamatskolas beidzēju, gan pieaugušo.
Augstskolu vadība pieprasa dialogu ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), lai varētu apspriest jauno augstskolu iekšējās pārvaldības modeli. Līdz šim tas bijis vienvirziena process, kurā nav ņemti vērā nozarē strādājošo ieteikumi. Rektori un nozares eksperti vēlmē ieviest padomes saskata nopietnus riskus, pat augstskolu apvienošanu pret to gribu. Viņi arī strikti iebilst pret Augstākās izglītības padomes likvidēšanu, jo tā šobrīd «esot palikusi vienīgā demokrātijas saliņa».
Koledžas kategoriski iebilst pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāniem tām atņemt augstākās izglītības institūcijas statusu, pārvēršot tās par profesionālās izglītības iestādēm. Tā būtu ne tikai skolu prestiža graušana, bet arī radītu virkni juridisku neskaidrību attiecībā uz tajās iegūto izglītību. Tikai pēc iekšlietu ministra Sanda Ģirģena asajiem iebildumiem pret šādu soli IZM nu apņēmusies pārskatīt šo jautājumu un nākt klajā ar informatīvo ziņojumu līdz šā gada 30. jūnijam.
Pārmaiņas darba tirgū kļūst arvien straujākas. Eiropā zem augsta riska ir 14% profesiju, kas varētu vairs nebūt pieprasītas. Vēl 32% ir ievērojami apdraudētas. Tāpēc svarīga ir pieaugušo izglītība – tās spēja nodrošināt pārkvalifikāciju un vajadzīgo prasmju apguvi. Latvijā tikai 6,7% strādājošo ir iesaistīti akadēmiskajās programmās. Lai mainītu situāciju, valstij ir jārīkojas daudz aktīvāk, jo šobrīd nav ne finanšu mehānisma, ne likumdošanas, kas regulētu šo jomu.
Tuvojoties XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, sākušās izglītības iestāžu radošo kolektīvu skates. Tajās piedalīsies ap 55 000 bērnu un jauniešu, un visplašāk pārstāvēta būs dejotāju un koristu saime: 1023 deju kolektīvi ar 20 833 dalībniekiem un 379 kori ar 15 268 dziedātājiem.
Mobings jeb tīša emocionāla vai fiziska aizskaršana vienaudžu vidū Latvijā ir ļoti nopietna problēma gan skolās, gan ārpus tās sienām. Fiziskā ietekmēšana ir mazinājusies, bet tas nav sakāms par emocionālo – it īpaši tā ir gājusi plašumā interneta vidē. To apliecina arī starptautiskie pētījumi (piemēram, OECD): mūsu valsts Eiropas Savienībā ir stabili pirmajā vietā šajā ziņā.
Līdz ar Apvienotās Karalistes (AK), kurā joprojām mācās un strādā Latvijai piederīgie, izstāšanos no Eiropas Savienības, nav skaidrs, vai un kā notiks abu pušu akadēmisko un profesionālo kvalifikāciju apliecinošo diplomu atzīšana. Vai process, kas jau tagad Latvijā ir fragmentēts, sadrumstalots un dārgs, – kļūs vēl sarežģītāks?
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) 6. februārī atzīmēja simtgadi, kopš tas sāka savu darbību Rīgas pilī. Bija iecerēts, ka tā tiks sagaidīta jau restaurētajās un pārbūvētajās pils telpās, bet nu šis termiņš pārcēlies uz
Pagājušais gadsimts Latvijai atnesa skarbus pārbaudījumus. Pirmais un Otrais pasaules karš, deportācijas un bēgļu gaitas. Tās aizveda latviešus uz dažādām pasaules malām, arī Zviedriju.
Cilvēki mūsdienās ir daudz atvērtāki pasaulei – arī meklējot veidu, kā stiprināt savu miesu un garu. Daudzi izmēģina netradicionālo medicīnu un paliek tai uzticīgi uz mūžu. Ārsti Ilonu Ābeli pirms daudziem gadiem ceļš aizveda uz Šrilanku, kur viņa apguva ājurvēdas pamatus. Šī tūkstošgadu senā medicīnas sistēma pārliecināja: arī tas var būt ceļš uz veselību.
Nacionālās sporta bāzes, sporta centra Mežaparks plānos ir kļūt par modernāko un augsta līmeņa sporta treniņu un sacensību vietu Latvijā. Lai to izdarītu, jāsakārto esošais īpašums, arī jāizremontē pirms teju 40 gadiem celtā sporta centra ēka, taču piesaistītie Eiropas Savienības fondu līdzekļi ļauj atjaunot un siltināt tikai to daļu, kur ir sporta centrs, bet ne viesnīca. Tam, lai viena puse ēkas nepaliktu kā padomju laiku relikts, vajadzīgi vēl 363 000 eiro.
Joprojām ir 100 pedagogu vakances izglītības iestādēs, lielākoties bērnudārzos. Patiesībā skolotāju trūkums ir vēl lielāks un mācību procesu iestāžu vadītāji nodrošina, dažādi lāpoties – pārdalot slodzes starp esošajiem vai piesaistot uz laiku speciālistus no malas. Šobrīd tiek liktas lielas cerības uz īso pedagoģisko programmu, kas tiks sākta šogad, taču arī tā nebūs panaceja, ja netiks celtas algas un domāts par jauno pedagogu atbalsta mehānismiem, atzīst nozarē strādājošie.
