LNVM Rīgas pilī atgriezīsies ne agrāk par 2024. gadu

 
©Oksana Džadana/F64 Photo Agency

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) 6. februārī atzīmēja simtgadi, kopš tas sāka savu darbību Rīgas pilī. Bija iecerēts, ka tā tiks sagaidīta jau restaurētajās un pārbūvētajās pils telpās, bet nu šis termiņš pārcēlies uz

2024. gadu. Taču arī tad būs gatava trešā daļa projekta un būs skatāma tikai neliela daļa no daudzveidīgās LNVM programmas. Nav arī skaidrs, vai un kad tiks realizēts pārējais projekts.

«Prieks, ka pagājušā gada rudenī tika atklāts Muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā un beidzot LNVM senlietām tiks nodrošināta glabāšana tām atbilstošās telpās un apstākļos. Tajā pašā laikā žēl, ka muzejam nav iespējas jubileju atzīmēt ar jaunām ekspozīcijām Rīgas pilī, kā tas bija paredzēts, kad pārcēlāmies uz pagaidu telpām Brīvības ielā,» preses konferencē, kas notika Rīgas pils pagrabā, teica LNVM direktors Arnis Radiņš.

Izsludināts iepirkums

Tomēr ir cerība, ka projekts beidzot virzīsies uz priekšu, jo janvāra beigās tika izsludināts iepirkuma konkurss par pils konventa (kastelas) daļas restaurāciju un pārbūvi, kas gan ir tikai trešā daļa no iecerētā apjoma. Pēc četriem gadiem darbiem vajadzētu būt pabeigtiem, lai jau 2025. gadā apmeklētāji varētu skatīt pirmās ekspozīcijas. A. Radiņš atzina, ka Rīgas pils jautājums ir ar bārdu - sen pieņemta virkne lēmumu, bet to izpilde iekavējusies. Jau 1993. gadā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika nolemts, ka Rīgas pils būs Valsts prezidenta institūcija un mājvieta diviem muzejiem. 1995. gadā, kad Pionieru pils atstāja šo vietu un tika izstrādāts pils atjaunošanas projekts, kļuva skaidrs, ka visiem vietas šeit nepietiks. 2002. gadā tika pieņemts principiāls lēmums, ka priekšpils un Austrumu piebūve paliek prezidenta rezidencei, bet konventa daļa - muzejam. Vispirms atjaunoja prezidenta rezidenci. «Tad notika laime nelaimē - 2013. gadā izcēlās ugunsgrēks, pēc kura muzejs bija spiests aiziet uz pagaidu mītni Brīvības ielā, līdz ar to paātrinot pārmaiņas. 2016. gadā jau bija gatavs projekts šai pils daļai, un to bija iecerēts pabeigt 2018. gada beigās. Diemžēl iepirkumu pārtrauca un darbi netika uzsākti,» notikumu secību atgādināja LNVM direktors.

Būs gatava vien trešā daļa

Sliktā ziņa, ka par to naudu, ar ko varēja uzbūvēt 2017. gadā, tagad pietiek tikai vienai trešdaļai. Šobrīd šai daļai ir izsludināts iepirkuma konkurss. Ir cerības, ka 2024. gadā muzejs varēs te atgriezties. Dienvidu korpusā paredzēts atklāt Livonijas pilij veltītu ekspozīciju, servisa daļu, veikalu, kafejnīcu, muzeja mainīgo izstāžu zāli, kā arī bēniņos - bērnu un jauniešu centru.

«Taču tas nav tik rožaini, kā varētu šķist, jo nevaram realizēt daudzveidīgo programmu telpu trūkuma dēļ. Otrs apgrūtinājums: muzeja darbība būs jāsavieno ar otrās kārtas būvniecību, kurā ietilpst arī pagalma pārbūve. Treškārt, lielākās bažas ir par to, kas notiks pēc 2024. gada. Nav iezīmēta ne nauda, ne termiņi. Kā tiks turpināts projekts - cik posmos? Vai tā būs milzīga agoniska celtniecība vēl simt gadu?» savas bažas neslēpa A. Radiņš.

Līdztekuspils projektēšanas darbiem LNVM ir aktīvi strādājis pie jauno Rīgas pils telpās izvietojamo ekspozīciju koncepcijas, plāniem un izmaksu aprēķiniem, kas jau tikuši vairākkārt pārstrādāti. Šobrīd plānots, ka muzeja darbības uzsākšanai pils dienvidu korpusā un ekspozīcijām būtu nepieciešami četri miljoni eiro. Tuvākā gada laikā muzejs atkārtoti aktualizēs darbības koncepciju un ekspozīciju plānus atbilstoši jaunajiem projekta apstākļiem - muzejam pilī atgriežoties pakāpeniski, kā arī uz laiku darbojoties bez visaptverošas Latvijas vēstures pamatekspozīcijas.

Veikta detalizēta izpēte

VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits piekrita, ka projekta īstenošanas ceļš bijis pietiekami garš un sarežģīts. Kopējā projekta platība ir liela, proti, 12 000 kvadrātmetru, un to uzreiz nav iespējams savest kārtībā, tāpēc projektu nolemts īstenot kārtās. Tā kā pils no 13. līdz pat 19. gadsimtam tikusi nepārtraukti pārbūvēta, vispirms veica detalizētu izpēti visās kastelas daļās, apkopojot informāciju par to, kas būtu saglabājams. «Šobrīd esam gatavi pa posmiem uzsākt Rīgas pils kastelas atjaunošanu - gaidām pieteikumus no būvniekiem, kuri ir ieinteresēti šī unikālā Latvijas kultūras un vēstures mantojuma atjaunošanā. Lai rūpīgi saglabātu vēstures liecības un kultūras mantojumu, Rīgas pils kastelas daļā pēdējos gados veikti vērienīgi izpētes darbi. Tas palīdzēs optimizēt būvniecības izmaksas, samazinās būvniecības riskus un neparedzēto darbu rašanos, nodrošinot to, ka katrs atradums nekavēs būvniecības procesa tālāko gaitu. Izpētes gaitā konsultējāmies ar augstas raudzes speciālistiem - restauratoriem no Itālijas (Venēcijas) un Čehijas. Ja iepirkums noritēs veiksmīgi, būvdarbus uzsāksim maijā. Esam apņēmušies nodot muzejam pielāgoto kastelas dienvidu korpusu 2024. gadā,» sacīja J. Ivanovskis-Pigits.

Meklēs finansējumu visam projektam

Līdztekus pirmajai kārtai, kuras laikā izbūvēs inženiertīklus visā ēkā, uzsāks arī otrās kārtas darbus, kurā lielāks akcents tiks likts uz iekštelpu restaurāciju. Par trešo kārtu vēl grūti runāt - finansējuma pietrūkst 7000 kvadrātmetriem. Šobrīd aktīvi meklējot līdzekļus, iespējams, ka piesaistīs Eiropas Savienības struktūrfondus. «Kad būs skaidrs par to, tad arī varēs tālāk runāt par termiņiem,» uzsvēra VNĪ pārstāvis.

Tā ir viena no vēsturiskā mantojuma vērienīgākajām pārbūvēm, kas jebkad bijusi. Izpēte atklājusi interesantas dažādu laikmetu liecības un dažādus artefaktus. Piemēram, zem sienu seguma zem vēlās gotikas velvēm atklāts 16. gadsimta rotājums - uz pelēka fona apelsīnu attēli dabiskā izmērā, pastāstīja arhitekts Reinis Liepiņš, kurš vada šim projektam izveidoto pilnsabiedrību Rīgas pils kastelas projekts. Projekts izstrādāts, cenšoties maksimāli saglabāt visu Rīgas pils uzslāņojuma bagātību, no viduslaikiem līdz mūsdienām. Tā kā šī būve dažādos laikmetos bijis varas centrs, tā regulāri pārveidota pēc tā laika prasībām un stiliem. Arhitekts uzskata, ka noteikti būtu jāatrod finansējums, lai pabeigtu visu projektu, turklāt tas nepieciešams nesalīdzināmi mazāks nekā, piemēram, Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijai.