Izglītības vadītāji: izglītības kvalitāte nav tikai eksāmenu rezultāti

Lai noteiktu izglītības kvalitāti skolās, ir vajadzīgi kritēriji, kas neaprobežotos tikai ar centralizēto eksāmenu un olimpiāžu rezultātiem. Skolu vadītāji un izglītības darba speciālisti cer, ka tādus piedāvās jaunais izglītības kvalitātes monitoringa rīks, ko izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija. Ir gan neskaidrs, kā to izmantos politiķi un kā tas ies kopā ar citu «rīku»: optimālo skolu karti, ko pirms trim gadiem sagatavoja ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja vadītā ekspertu grupa.

Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) kā sociālais partneris arī ir iesaistīta šā rīka izstrādē, izstrādājot rādītājus. «Esam raduši kompromisu, un pirmējais prototips pārliecināja, ka tas būs interesants un ērts lietošanai,» uzsver LIVA prezidents Rūdolfs Kalvāns, piebilstot, ka nerodas arī šaubas, ka tas varētu tā arī palikt kā laba iecere, jo šim mērķim ir atvēlēta Eiropas Savienības fondu nauda, kas arī nosaka stingrus termiņus. Pozitīvi vērtējams tas, ka paredzēta arī agrīnās brīdināšanas sistēma, proti, Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) izstrādājis noteiktus indikatorus, kas varētu liecināt par problēmām ar izglītības kvalitāti skolās. Tādējādi tas dos iespēju reaģēt uz tām nekavējoties, negaidot kārtējo akreditāciju. Ja tas viss ir apsveicami, tad nav skaidrs, ko politiķi tālāk ar šiem datiem darīs, teic R. Kalvāns. Tāpat nav atbildes, kāds statuss un loma būs optimālajai skolu kartei, kura tika sagatavota pirms trim gadiem. Vai rīks un karte dzīvos paralēli, vai varbūt otrais nomirs dabiskā nāvē - varot tikai minēt.

Juglas vidusskolas direktore Aija Melle uzskata, ka tas ir apsveicami, ka beidzot sāk runāt par kvalitāti, ne tikai izejot no centralizēto eksāmenu un olimpiāžu rezultātiem. Jo ir taču skaidrs, ka skolas ir dažādas - ir tādas, kur ir atlases konkurss, bet citviet šādas iespējas nav. Tāpat ir skolas, kam ir tālmācības un neklātienes programmas, saprotams, ka audzēkņu, kas tajās mācās, sniegums nebūs tāds pats kā valsts ģimnāzijās. Loģiski, ka izmērīt kvalitāti ir grūti, tomēr ir jāatrod kritēriji, kas to nosaka. Skolas gan arī pašas to dara, taču tā nav valstī vienota sistēma. A. Melli satrauc tas, kā šie dati tiks publiskoti - tiem noteikti jābūt skaidrotiem, jo ne viss ir rādāms bez konteksta. Viņa atzinīgi vērtē uzņēmuma EDURIO redzējumu, jo tas skaidri parādot, ko gaida no skolas. Arī sistēma izveidota pārskatāma, saranžējot skolas pa tipiem. «Te var vilkt paralēles ar jauno mācību saturu. Jo vienkāršāk un skaidrāk tiks izskaidrots gan skolu vadītājiem, gan pedagogiem, kas tad skolēniem ir jāapgūst, jo labāk,» akcentē A. Melle.

Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Tukāns sagaida, ka izglītības iestāžu akreditācija un kvalitātes vērtēšana kļūs vienkāršāka un «nebūs jānokrauj kabinets ar mapēm». Daļa dokumentu tiks nosūtīti elektroniski, ko IKVD varēs novērtēt jau iepriekš, līdz ar to «veltot vairāk laika mācību stundām un cilvēkiem, nevis sacerējumiem par dažādiem tematiem - pēc principa: jo to vairāk, jo labāk». Atzinīgi vērtējot to, ka skolas direktors tiks vērtēts kopā ar skolas akreditāciju, nevis atsevišķi. Arī viņš vērš uzmanību uz to, ka izejas pozīcijas skolām nav vienādas, bet rezultātus prasa vienādus. Atšķirības būtu jāņem vērā, izstrādājot kritērijus. J. Tukāns piebilst, ka, strādājot par skolas vadītāju jau 30 gadu, reformu bijis tik daudz, ka nevarot saskaitīt. Vājākais punkts tām visām ir viens: kaut kas tiek uzsākts, bet netiek novests līdz galam. Patlaban gan izskatoties, ka šis nebūs tas gadījums. Viņš gan gribot atgādināt, ka skola ir divu kungu kalps: gan IZM, gan pašvaldības. Abiem tiem ir savi noteikumi un savas intereses.

Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza uzskata, ka šāds mehānisms ir vajadzīgs un tam ir jābūt labi pārskatāmam un pieejamam visām ieinteresētajām pusēm. Runājot par kritērijiem, viņa iesaka tajos iekļaut arī katra bērna individuālo izaugsmi - tā, lai varētu izsekot, kāda tā ir, sākot no pirmsskolas, līdz pat skolas absolvēšanai. Tāpat būtu svarīgi pievienot to, ko skolēns dara ārpus formālās izglītības. Kā pamats datubāzei būtu izmantojama Valsts izglītības informācijas sistēma, kas ir aprobēta un labi strādā.