9.klašu rezultātu kāpumu eksāmenā skaidro ar vairākiem faktoriem

Pamatskolas absolventu snieguma uzlabojumu matemātikas eksāmenā ietekmējuši vairāki faktori, aģentūrai LETA pauda Saulkrastu novada vidusskolas matemātikas skolotāja, Latvijas Matemātikas skolotāju apvienības valdes priekšsēdētāja Aleksandra Ivanova.

Šis bija trešais gads, kad 9.klases skolēniem bija jākārto centralizētais eksāmens. Matemātikas skolotāja norādīja, ka pārbaudes darba forma un saturs jau kļuvis pazīstams, kas ļāvis mērķtiecīgāk sagatavoties.

"Es neteikšu, ka eksāmens bija viegls. Tas pārbaudīja visos līmeņos atbilstoši tam, kāds mums ir izglītības standarts," uzsvēra skolotāja.

Viņasprāt, viens no faktoriem, kas veicinājis rezultātu uzlabojumu, ir jaunā kārtība pārbaudes darbu kārtošanā. Šajā mācību gadā visās skolās skolēniem vairs nebija iespējas pārrakstīt darbus. Līdz ar to jau mācību gada laikā pastiprināts uzsvars tika likts uz zināšanu apguvi pirms pārbaudījumiem.

"Domāju, ka skolēni vienkārši vairāk piestrādāja. [..] Veselu gadu, dažās skolās jau divus, strādā pie tā, lai skolēns mācās pirms [pārbaudes darba], nevis pēc [tā]," viņa skaidroja.

Skolotāja arī vērsa uzmanību uz mazāku pandēmijas ietekmi - šie skolēni klātienē pavadījuši vienu mācību gadu vairāk, un skolotājiem bijis vairāk iespēju laikus pamanīt iespējamus riskus.

Skolotāja gan uzsvēra, ka nesalīdzina dažādu gadu skolēnus, jo tie ir atšķirīgi pēc dotībām un rakstura. Viņa arī aicināja nesalīdzināt centralizētos eksāmenus ar iestājpārbaudījumiem vai 9.klases gada atzīmi, jo tie pārbauda atšķirīgas prasmes un zināšanu apjomu.

Matemātikas skolotāja ar gandarījumu atzīmēja, ka visi viņas skolēni pārvarējuši minimālo 10% slieksni.

"Mani priecēja, ka visi būtu pārvarējuši arī 20% barjeru," viņa sacīja, vienlaikus paužot pārliecību, ka minimālajam slieksnim nākotnē jābūt augstākam.

"Kas ir 10%? Es uzskatu, ka ir jāceļ. Nu būs vairāki izkritušie, protams, būs nepatīkami, bet pie tā ir jāstrādā kopīgi," viņa sacīja.

Vienlaikus skolotāja aicina pievērst uzmanību arī vidusskolas posmam, kur vidējie rezultāti, viņasprāt, nav apmierinoši.

"Vai tiešām 53% vai 43% ir tas, ko mēs gribam no saviem skolēniem kā vidējo rādītāju?" viņa retoriski vaicāja, norādot, ka arī vidusskolā nepieciešams daudz mērķtiecīgāks darbs.

Kā vēstīts, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, skolēnu sniegums centralizētajos eksāmenos, īpaši matemātikas eksāmenā, ir būtiski uzlabojies, īpaši vidusskolā, liecina provizoriskie eksāmenu rezultāti.

Optimālā līmeņa matemātikas eksāmenā vidējais rezultāts uzlabojies no 34,3% uz 43,7%, bet augstākā līmeņa eksāmenā no 59% uz 62%.

Arī no visiem pamatizglītības eksāmeniem vislielākais progress šogad novērojams matemātikā - skolēnu vidējais rezultāts sasniedzis 53,8%, kas ir par 10,8 procentpunktiem vairāk nekā pērn. Lai eksāmens skaitītos nokārtots, skolēniem vajadzēja sasniegt vismaz 10% vērtējumu.

Ģimnāziju pedagogi jau pauduši bažas, ka matemātikas eksāmens šogad bijis mākslīgi vienkāršots, ar ko skaidrojams straujais rezultātu kāpums. Tam "kategoriski nepiekrīt" Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktore Inta Ozola, uzsverot, ka eksāmens nav salīdzināms ar ģimnāziju iestājpārbaudījumiem, jo tiem ir atšķirīgi mērķi un vērtēšanas kritēriji.

Pēc VIAA direktores teiktā, gatavojoties šī gada eksāmenam, tika ņemts vērā skolotāju viedoklis un pilnveidots eksaminācijas process. Notikusi arī komunikācija ar skolotājiem par eksāmena programmas saturu, kā arī uzlabota uzdevumu formulēšana, lai tie būtu skolēniem skaidrāk saprotami.

Plašāka analīze par skolēnu sniegumu eksāmenos gaidāma oktobrī.