Sporta skolas satrauktas par savu nākotni

 
©Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Sporta skolas ir satrauktas, ka, nosakot augstāku minimālo audzēkņu skaitu un ieviešot vēl citas izmaiņas, kas skars šīs jomas finansēšanu, varētu novest pie vairāku skolu slēgšanas. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gan noraida šādu nodomu un solās vēl diskutēt par šo jautājumu, un ieklausīties nozarē strādājošo ieteikumos.

Jau pērn uzsākts darbs, pilnveidojot sporta nozares finansēšanas un pārvaldības modeli. Līdz 4. martam sporta federācijām sadarbībā ar sporta skolām jāizvērtē līdzšinējā finansēšanas kārtība, sporta veida grupu komplektēšanas nosacījumi un rezultatīvie rādītāji. Marta sākumā plānots tikties ar sporta federācijām, lai izstrādātu grozījumus normatīvajos dokumentos, piesaistot arī Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas ekspertus, skaidro IZM, uzsverot, ka izmaiņas nav vērstas uz finansējuma samazināšanu sporta skolām. (Treneru darba samaksai šogad piešķirti 16 miljoni eiro, bet sporta skolu finansējumam novirzīts 41% no valsts sporta budžeta izdevumiem.) Aprīļa beigās varētu tikt pieņemts lēmums, kādas izmaiņas būtu jāveic, bet valdībā minētie grozījumi varētu nonākt vasaras vidū.

Ekrānuzņēmums

Pārskatīs kritērijus

IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs apliecina, ka vienas no rosinātajām izmaiņām saistītas ar minimālā bērnu skaita pārskatīšanu mācību - treniņu grupās (tajā skaitā komandas sporta spēļu grupās). Lai komandu kvalitatīvi sagatavotu dalībai sacensībās, jau treniņu procesā ir jārada sacensību norisei pietuvināti apstākļi, vienlaikus samazinot bērnu pārslodzes riskus. Nosacījumus par kvantitatīvajiem kritērijiem grupā būtu nepieciešams pārskatīt arī tāpēc, lai nodrošinātu vienotu pieeju grupu komplektēšanai dažādos sporta veidos. Piemēram, šobrīd vairākos individuālajos sporta veidos minimālais audzēkņu skaits ir lielāks nekā komandu sporta veidos. Vieglatlētikā grupā jābūt 12, bet futbolā - desmit audzēkņiem. Savukārt, piemēram, basketbolā (12) un volejbolā (14) kvantitatīvie kritēriji jau šobrīd ir noteikti tik lieli, lai būtu iespēja pieteikt konkrētās komandas dalību spēlē. Līdz 2017. gadam arī futbolā grupā bija jābūt ne mazāk kā 14 bērniem, taču pēc sporta federācijas ierosinājuma, neiznanalizējot situāciju un datus, tas tika samazināts līdz desmit audzēkņiem. Tā kā futbols ir komandas sporta veids, minimālo audzēkņu skaitu tiek rosināts palielināt. E. Severs piebilst, ka pieredze liecina: nereti tikai daļa grupas piedalās sacensībās (tā nedrīkstētu būt), turklāt ne pie sava vecuma audzēkņiem.

Viss jau ir saregulēts

Minimālā skolēnu skaita noteikšana sporta skolās ir neargumentēti pacelts jautājums, jo tas ir «saregulēts jau sen». Pirms diviem gadiem tika izstrādāti jaunie noteikumi, ņemot vērā gan sporta veidu drošību, gan dārdzību. Piemēram, burāšanā līdz šim bija noteikti astoņi bērni grupā, nu iecerēts pacelt līdz desmit, norāda Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes vadītāja Diāna Zaļupe. Viņa vērš uzmanību uz to, ka vispārējās izglītības iestādēs Latvijā uz vienu skolotāju vidēji ir astoņi skolēni, bet treneriem - 23. Jā, ir grupas, kur ir trīs līdz četri audzēkņi, bet tie ir sportisti, kuri sacensībās (arī starptautiskās) gūst augstus sasniegumus, tāpēc viņiem vajadzīga individuālāka pieeja. Ja tādas nebūs, nevaram cerēt uz labiem rezultātiem - tostarp olimpiādēs. Attiecībā uz komandu sporta veidiem tiekot prasīts, lai varētu izveidot vienu komandu, turklāt tāds skaits jāsaglabā no pirmā līdz beidzamajam gadam, neņemot vērā, ka vienmēr ir atbirums un spicē paliek labākie. Šobrīd ir tā, ka grupā ir audzēkņi līdz trīs gadu vecuma diapazonam (lielāks nebūtu ieteicams).

D. Zaļupe uzskata, ka IZM iniciatīvu nevar nosaukt nekā citādi kā par ierēdņu iejaukšanos metodikā, kas nav viņu, bet gan sporta federāciju un sporta klubu uzdevums. Ir jau skaidrs, ka tas tiek darīts, lai ieekonomētu. Vislielākās bažas ir, ka izmaiņas vissmagāk skars novadus, kur bērnu skaits arvien sarūk. IZM rosinājums samazināt piedāvājumu, atstājot skolās vien divus līdz trīs sporta veidus, nav atbalstāms, jo arī sabiedrība ir mainījusies, un vecāki grib, lai izvēle ir lielāka. Galu galā šāda taktika novedīs pie vairāku sporta skolu slēgšanas un treneri (sporta skolās strādā 1672) paliks bez darba, bet galvenais - cietīs bērni, ir pārliecināta D. Zaļupe.

Būs pārejas posms

E. Severs uzsver, ka jebkurām izmaiņām, ja tādas pieņems, nepieciešamības gadījumā tiks paredzēts pārejas posms. Tāpat viņš vēloties kliedēt bažas, ka jaunie kvantitatīvie kritēriji apdraud vairāku sporta skolu pastāvēšanu, īpaši izceļot futbolu. Minimālā audzēkņu skaita palielināšana konkrētajā komandu sporta veidā nevar ietekmēt sporta skolas darbību, jo tikai skola pati var noteikt, cik grupas atvērt, lai izpildītu normatīvos noteiktās prasības. Par sporta veidu samazināšanu sporta skolās un to darbības īstenošanas vietās tiks spriests, iesaistot pašvaldību pārstāvjus, lai izlemtu, kurus atstāt interešu izglītības piedāvājumā, kurus - kā profesionālo programmu.

IZM Sporta departamenta direktors atgādina, ka nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un attīstīt savas prasmes un talantus var arī interešu izglītības pulciņos. Šādā gadījumā sacensības un sportiskie sasniegumi nav būtiski, bet gan veselīga dzīvesveida popularizēšana. Savukārt profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu uzdevums ir sagatavot jaunos sportistus, tātad - sasniegt pēc iespējas augstākus sportiskos rezultātus. Absolvējot sporta skolu, jaunieši saņem apliecību par valsts akreditētas profesionālās ievirzes sporta izglītības ieguvi.