Caurviju prasmes pirmsskolas izglītībā

 
JAUNĀ PIEEJA. Pirmsskolas iestādē galvenais mācīšanās veids ir rotaļu nodarbība, ar kuras palīdzību var apgūt dažādas caurviju prasmes. Mācību procesu atvieglina tas, ka vairs nav darbs tikai lielā grupā, bet mazākās, arī pa pāriem, kas veicina sadarbības prasmju veidošanu ©Jānis Saliņš/F64

Visā pirmsskolas izglītības posmā šogad ienāca jaunā caurviju prasmēs balstītā mācību programma. Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē Viršu dārzs jau pirms jaunās mācīšanās pieejas aprobācijas bija vairākas kompetenču pieejas iezīmes, kuras iestāde pielietoja, pirms tās ieviešanas visā Latvijā, tāpēc uzkrājusi labu pieredzi par to, kādus rezultātus tā dod, salīdzinot ar iepriekšējo modeli.

Pirmsskolas iestādē galvenais mācīšanās veids ir rotaļu nodarbība, ar kuras palīdzību var apgūt dažādas caurviju prasmes. Jaunās pieejas viens no lielākajiem plusiem: tā ļauj ļoti elastīgi pieiet tematu izvēlei, kas iepriekš bija visai stingri noteikta un 20 minūtēs bija jāpagūst izņemt noteiktu mācību vielas apjomu, uzsver Viršu dārza metodiķe Dace Nordmane. Tas dod iespēju atsaukties uz tobrīd bērniem svarīgiem jautājumiem un izskaidrot tos viņiem saprotamā veidā. Piemēram, kāds no bērniem atgriezies no ceļojuma aiz Latvijas robežām un vēlas par to izstāstīt arī pārējiem. Vai arī kādam ģimenē ienācis brālītis vai māsiņa. Liela elastība ir arī attiecībā uz laika formātu, kad tiek apgūts kāds jautājums, ļaujot pedagogam vērot bērnus un viņu sekmju progresu. Mācību procesu atvieglina arī tas, ka vairs nav darbs tikai lielā grupā, bet mazākās, arī pa pāriem, kas veicina sadarbības prasmju veidošanu.

Svarīgi katrā tematā atrast ko tādu, kas bērnus aizrauj un motivē darīt pašus, tajā pašā laikā pievienojot to, ko pedagogs grib, lai bērni apgūst gan matemātikas, gan dabaszinātņu vai valodu jomā. Būtiski ir, lai bērni dara paši, domā paši un meklē atbildes uz jautājumiem. Pedagogam jābūt pacietīgam un sev jāatgādina: nesaki priekšā, nedari bērnu vietā! Tas nenozīmē, ka nesniedzam palīdzību, kas viņam ir vajadzīga, jo atbalsts ir svarīgs, bet nevajag steidzināt. Lai nav tik skaisti, kā mums šķiet, kā vajadzētu, bet - lai ir tā, kā bērns tajā brīdī var, norāda D. Nordmane. Katram taču ir vajadzīgs savs laiks, visi nevar vienādā tempā un apjomā apgūt un izdarīt. Lai viss notiek pakāpeniski, un lai pats bērns to vada, un lai viņam ir prieks par sasniegumiem. Lai panākumi būtu, salīdzinot ar sevi, nevis saviem grupiņas biedriem. Šis mierīgais ritms dod labus rezultātus, jo rada pārliecību bērniem, ka visu var izdarīt, ka iesākto varēs turpināt. Tikai tā bērns iemācās apzināties un izlemt, kā var sasniegt vienu vai citu rezultātu, izpildīt izvirzīto uzdevumu, izvēloties savus paņēmienus un metodes.

Būtisks akcents ir sociāli emocionālās prasmes - bērnam jāmācās saprast savas emocijas, savukārt skolotājam ļoti vērīgi jāseko līdzi tam, kas notiek ar audzēkņiem. Jāsaprot, ka tad, ja bērns nejūtas labi, viņš nav gatavs uzņemt zināšanas, tāpēc tādās reizēs nebūtu jāspiež piedalīties nodarbībā. Tikai tad, ja ir pozitīva attieksme no abām pusēm, var notikt veiksmīgs zināšanu apguves process.

Tāpat būtiska ir draudzīgā un atvērtā vide. Mūsu bērnudārzā bērni paši zina, kur kas atrodas, kā sagatavoties nodarbībai, kur ko meklēt. Plaukti ir viņiem sasniedzamā augstumā, nav slēgti. Tas ļauj iemācīties pašapkalpošanās prasmes, patstāvību un atbildību. Sakārtot savu darba vietu un to novākt.

Jaunā pieeja jau tagad dod augļus, var just, ka bērni kļuvuši daudz drošāki, iniciatīvas bagātāki, jo zina, ka skolotājs viņus vienmēr atbalstīs un ieklausīsies. Ka par bērnam būtiskiem jautājumiem tiks runāts, ka viņš tiek cienīts un šī cieņa ir abpusēja. Uzlabojusies sadarbība starp bērniem, gaisotne ir draudzīgāka, bērni labāk iepazīst cits citu.