Skolotāju vakances vairāk nekā uz papīra

 
©Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Joprojām ir 100 pedagogu vakances izglītības iestādēs, lielākoties bērnudārzos. Patiesībā skolotāju trūkums ir vēl lielāks un mācību procesu iestāžu vadītāji nodrošina, dažādi lāpoties – pārdalot slodzes starp esošajiem vai piesaistot uz laiku speciālistus no malas. Šobrīd tiek liktas lielas cerības uz īso pedagoģisko programmu, kas tiks sākta šogad, taču arī tā nebūs panaceja, ja netiks celtas algas un domāts par jauno pedagogu atbalsta mehānismiem, atzīst nozarē strādājošie.

Pērn pirms jaunā mācību gada bija vairāk nekā 380 pedagogu vakanču. Tas, ka tās šobrīd sarukušas, ir skaidrojams ar skolu direktoru veikumu - viņi cenšas nodrošināt mācību procesa nepārtrauktību «tā, kā viņi to prot». Taču apgalvot, ka problēma lielā mērā atrisināta, nevar. Šobrīd no visām vakancēm visvairāk ir pirmsskolas izglītības iestādēs, kur trūkst 59 pedagogu. Joprojām vislielākie robi ir matemātikas (19 vakances jeb 580 stundas), angļu valodas (10/285) un latviešu valodas (10/293) skolotāju rindās, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kurā tika turpināta pērn sāktā saruna par skolotāju nodrošinājumu, norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere.

Viens no risinājumiem, kā aizpildīt brīvās vietas, ir 72 stundu kursi, kuros skolotājs iegūst tiesības pasniegt vēl citu mācību priekšmetu. Tā pērn 70 skolotāji pabeidza kursus dabaszinātnēs, ķīmijā - 27, fizikā - 37, matemātikā - 25, arī latviešu valodā - 25. Abus pēdējos priekšmetus kā otro specialitāti izvēlas mazāk, iespējams, tāpēc, ka tajos ir liela slodze un centralizētais eksāmens, pieļāva B. Bašķere, piebilstot, ka tas nenozīmē, ka kursus pabeigušie tiešām arī māca šos priekšmetus. Runājot par risinājumiem, viņa uzsvēra, ka gadu tiek atļauts mācīt priekšmetu ar mentora atbalstu tad, ja ir zināšanas konkrētajā nozarē, bet nav augstākās pedagoģiskās izglītības. Atcelts arī ierobežojums - atļaut strādāt tikai konkrētajā izglītības posmā, piemēram, ja direktors novērtējis pamatskolas matemātikas skolotāju kā labu profesionāli, tad viņš var arī mācīt vidusskolā.

B. Bašķere skaidroja, ka turpmāk ir paredzēts atteikties no 72 stundu kursu modeļa vispārējā izglītībā. Tos piedāvās tikai tiem, kas vēlēsies strādāt profesionālā izglītības iestādē, kur nepieciešams 4. kvalifikācijas līmenis, kā arī interešu vai profesionālās ievirzes izglītībā.

Lielas cerības tiek liktas uz jauno viengadīgo pedagoģijas programmu, kurā pieteikties varēs citās nozarēs augstāko izglītību ieguvušie. Tā būs darba vidē balstīta, kas nozīmē, ka vienlaikus būs gan mācības, gan prakse. Patlaban par to interesi izrādījuši 280 cilvēki, no tiem 70 STEM (dabaszinātņu un matemātikas), 70 - valodu, 150 - sociālās jomas. Taču tos, kuri tur mācīsies, noteiks konkurss trīs atlases kārtās, sacīja Iespējamās misijas direktors Kārlis Kravis. Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka jaunajiem pedagogiem vajadzīga atbalsta sistēma, līdzīgi, kāda tā ir Iespējamās misijas piedāvātajā programmā. Tas ļāvis nodrošināt, ka izglītības sistēmā pēc tās beigšanas paliek strādāt 75%. Tāpat viņš uzsvēra, ka noteikti jādomā par darba samaksas palielināšanu, ar 790 eiro par likmi nevar cerēt, ka jaunie speciālisti izvēlēsies ilgi palikt skolā. Lai celtu šīs profesijas prestižu, kas šobrīd ir zems, vajadzīgi vismaz 1200 - 1300 eiro par likmi.

Lai gan bija plānots, ka jau šā gada sākumā sāks darboties skolotāju vakanču monitoringa rīks, izrādās, ka tas pie visoptimistiskākā scenārija varētu tikt palaists vien šā gada beigās. Tas aizķēries, jo rudenī, «gatavojot tehnisko specifikāciju, atklājās vairākas lietas, kas ir jāsakārto, lai, iepērkot prognozēšanas rīku, tās nedublētos», skaidroja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone. Tā kā rīks vēl nav gatavs, nav iespējams arī pateikt, vai situācija vakanču jomā uzlabosies vai pasliktināsies, kā arī nav secināms, cik liela ir noturība, tas ir, cik ilgi pēc augstskolas beigšanas skolotājs strādā savā profesijā.

Uz komisijas vadītāja Arvila Ašeradena jautājumu, kādi mērķi tiks noteikti Nacionālajā attīstības plānā un izglītības pamatnostādnēs nākamajiem septiņiem gadiem, B. Bašķere atbildēja, ka IZM paredz izveidot kompetenču modeli, kurā pedagogs novērtē savas prasmes un plāno savu profesionālo pilnveidi. Tāpat būtu jāpārskata pedagogu slodzes un darba samaksa. A. Ašeradens secināja - izskatās, ka rītdienai plāni ir, bet vidējā termiņā - ne. Patlaban situācija tiek risināta no rokas mutē un nav skaidrs, kā process tiks noregulēts.

Sēdes noslēgumā komisijas vadītājs atzina, ka komisija nav saņēmusi atbildes uz visiem jautājumiem, tāpēc vēlēsies līdz aprīļa beigām uzzināt par IZM padarīto šajā jomā.