Latvijas Universitāte (LU) līdz 6. aprīlim plāno izsolīt zemi un ēkas Rīgā, Jūrmalas gatvē 76, par 4,61 miljonu eiro (sākuma cena). Tur kādreiz atradās Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte, kas tagad pārcēlusies uz bijušās Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas telpām Imantas 7. līnijā 1. Summu, ko iegūs no šā īpašuma pārdošanas, paredzēts ieguldīt LU Rakstu mājas celtniecībā.
Zeme un desmit ēkas Jūrmalas gatvē 76 ir viens no lielākajiem īpašumiem, ko universitāte līdz šim atsavinājusi. LU uzskata, ka nav ekonomiski pamatoti ieguldīt lielas investīcijas ēku sakārtošanā, turklāt plānots attīstīt Akadēmisko centru, tāpēc tās un arī zeme ir jāizsola. Kopējā zemes platība ir 78 859 kvadrātmetri, bet potenciālā apbūves platība - 70 000 kvadrātmetri, informēja LU Komunikācijas un inovāciju departamenta pārstāve Antra Sprēde.
Īpašumam Jūrmalas gatvē, kur pašlaik atrodas bijušais LU fakultāšu komplekss, ir liels apbūves potenciāls, un to iespējams attīstīt kā vērienīgu daudzdzīvokļu ēku apbūves teritoriju. LU Infrastruktūras departamenta direktors Marģers Počs uzsver, ka investoram, kurš iegādāsies ēkas un zemi, paveras izcila iespēja attīstīt pievilcīgu jauno projektu: «Viena zemes kvadrātmetra cena pret potenciāli izbūvējamo kvadrātmetru daudzumu ir ļoti zema, kas ļauj attīstīt projektu tā, lai gala patērētājam iegādes cena būtu pieejama, kas savukārt garantē projekta izdošanos. Tāpat īpašums atrodas izcilā vietā un ir piemērots jauna dzīvojamā kvartāla izbūvei - laba satiksme gan Rīgas centra, gan Jūrmalas virzienā. Īpašums atrodas zaļā teritorijā, taču tajā pašā laikā tuvu dažādiem tirdzniecības centriem un citai sociālajai infrastruktūrai.» Par izsoli jau interesi izrādījuši lielākie attīstītāji Baltijas mērogā.
Ministru kabinets 2018. gada novembrī apstiprināja rīkojuma projektu Par Latvijas Universitātes Nekustamo īpašumu attīstības plānu 2018. - 2023. gadam, atļaujot LU pārdot vairākus īpašumus, ko tai bez atlīdzības nodevusi valsts. To vidū vislielākais ir Jūrmalas gatvē 76. Dokumentā lasāms, ka daļa pārdodamo ēku ir fiziski nolietotas robežās no pieciem līdz 70 procentpunktiem. Visnolietotākā ir katlumāja līdzās Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes ēkai. Šīs 82 kvadrātmetrus plašās būves bilances vērtība ir 1155 eiro. Vislielākā bilances vērtība ir mācību un laboratorijas korpusam Jūrmalas gatvē 76 k-1. Šī īpašuma platība ir 12 285 kvadrātmetri, bet bilances vērtība - 1 756 356 eiro.
LU no šā un citu īpašumu pārdošanas paredzējusi iegūt gandrīz 27 miljonus eiro, novirzot šo summu Akadēmiskā centra Rakstu mājas būvniecībai, kas izmaksās ap 44 miljoniem eiro. Kopējās Akadēmiskā centra celtniecības izmaksas plānotas ap 200 miljonu eiro apmērā.
Izsolēs iegūtie līdzekļi LU būs jāieskaita valsts budžetā. Tad Izglītības un zinātnes ministrija sagatavos rīkojuma projektu, nosakot, kādā apjomā budžetā ieskaitītie līdzekļi tiek novirzīti Rakstu mājas finansēšanai.
Jāatgādina, ka Valsts kontrole LU 2018. gadā norādīja uz nepilnībām sava īpašuma pārvaldībā un apsaimniekošanā. VK arī vērsa uzmanību uz to, ka, lai gan augstskola paredzējusi atbrīvoties no neperspektīvajiem vai zaudējumus nesošajiem īpašumiem, lai iegūtu finansējumu Akadēmiskā centra attīstībai Torņakalnā, taču divu gadu laikā no 62 īpašumiem, kurā ir 100 ēkas, izdevies atsavināt tikai trīs. LU skaidroja, ka īpašumu sakārtošanas process nav ātrs, jo objekti ir daudzi un dažādi. Tie pārsvarā ir denacionalizēti īpašumi, novēlēti testamentā, valsts piešķirti Augstskolu likumā deleģēto funkciju veikšanai. Līdz ar to LU rīcībā tie ir nonākuši jau apgrūtināti ar dažādām saistībām, līgumiem vai uzlikumiem, tāpēc to sakārtošanai ir nepieciešams laiks.
