Vai Ukrainā beidzot gaidāms miers?

Zelenska vizīte Vašingtonā maina Ukrainas sarunu gaitu: pavīd cerība par tikšanos ar Putinu un mierizlīgumu

Vizītes rezultāti:

Ukrainas prezidents Zelenskis piekrita trīspusējām sarunām.

Zelenskis: “Krievija ar ASV prezidenta Trampa starpniecību pieprasīja divpusēju tikšanos ar Ukrainu un pēc tam trīspusēju tikšanos kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm."

Zelenskis apgalvo, ka viņiem ar Trampu bijusi "ļoti laba" saruna. "Tagad mēs ļoti detalizēti runāsim par drošības garantijām."

Zelenskis sacīja, ka trīspusējā sanāksmē ar Putinu jāapspriež "jutīgi teritoriālie jautājumi".

Tramps sacīja, ka jāapspriež potenciāla teritoriju apmaiņa.

Tramps gaida, ka Krievija spers vairākus "pozitīvus soļus", ja sarunas būs veiksmīgas.

Jo īpaši viņš gaida, ka Maskava "nekavējoties" atdos Kijivai tūkstoš ieslodzīto.

Tramps sacīja, ka netic Krievijas Federācijas "turpmākas agresijas draudiem" pret Ukrainu.

Notika arī Trampa, Zelenska un ES līderu tikšanās slēgtā daļa.

Pirms tās viņi sarunājās žurnālistu klātbūtnē. Makrons un Mercs pieprasīja pamieru, kā arī sarunas četru pušu formātā ar ES piedalīšanos.

Urzula fon der Leiena ierosināja piešķirt Ukrainai NATO 5. panta garantiju analogu. Taču, spriežot pēc Trampa vārdiem, šajā tikšanās reizē galvenokārt tika apspriestas drošības garantijas Ukrainai un "kurš ko darīs", kā arī teritoriju apmaiņa. Pēc sarunām abi prezidenti sacīja, ka tās noritēja labi, proti, Zelenskis nav noraidījis Trampa priekšlikumus, lai gan nav zināms, kas tieši viņam tika piedāvāts. Tramps gan pirms, gan pēc tikšanās runāja galvenokārt par drošības garantijām, nevis par teritorijām.

Arī Zelenskis gandrīz nepieminēja teritoriju jautājumu.

Vācijas kanclers Mercs ieteica Trampam izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai tā piekristu provizoriskam pamieram.

Tramps atbildēja, ka viņš jau ir izbeidzis sešus karus bez provizoriska pamiera.

Francijas prezidents Makrons paziņoja, ka Putina un Zelenska divpusējās tikšanās vieta tiks noteikta "tuvākajās stundās".

Tramps paziņoja, ka viņam ir jārunā ar Putinu, un 1-2 nedēļu laikā kļūs skaidrs, vai ir iespējams noslēgt miera līgumu.

Putins un Zelenskis izteica savus priekšlikumus, un tagad par tiem ir jāvienojas, un, ja abas puses vienojas, tad var izsludināt trīspusēju tikšanos un tās laikā parakstīt miera līgumu.

Negaidītā Putina un Trampa telefonsaruna

Pēc tam notika Putina un Trampa telefonsaruna. Putina palīgs Ušakovs par Trampa un Putina sarunu: “Viņu saruna ilga aptuveni 40 minūtes, bija atklāta un konstruktīva.” Pēc Ušakova teiktā, “Vladimirs Putins un Donalds Tramps apsprieda ideju par Maskavas un Kijivas pārstāvniecības līmeņa paaugstināšanu tiešās sarunās, kā arī pauda atbalstu tiešām sarunām starp delegācijām”.

“Putins arī pateicās Trampam par Aļaskas samita laikā panākto progresu Ukrainas konflikta mierizlīguma risinājuma sasniegšanā,” sacīja Ušakovs.

Putins atzīmēja Trampa centienu nozīmi, lai rastu risinājumus ilgtermiņa Ukrainas konflikta risinājumam. Ušakovs:

“Prezidenti iestājās par tiešu sarunu turpināšanu starp Krievijas Federācijas un Ukrainas delegācijām.

Putins un Tramps apsprieda ideju par tiešu Krievijas un Ukrainas sarunu līmeņa paaugstināšanu.”

Proti, Krievija nav apstiprinājusi Putina un Zelenska tikšanos, bet tikai to, ka sarunu pārstāvniecības līmenis varētu tikt paaugstināts.

Jāatgādina, ka no Ukrainas puses sarunu delegācijas vadītājs ir Ukrainas aizsardzības ministrs Umerovs, bet Krievijas delegācijas - Putina palīgs Medinskis. Tātad Krievija dod mājienus, ka varētu notikt tikšanās, piemēram, Ārlietu ministrijas vadītāju līmenī, lai apspriestu tālākās detaļas.

“Axios”: Pēc Putina un Trampa telefonsarunas sākotnējā formātā sarunas neturpinājās, Baltais nams paziņoja, ka tās ir beigušās."

Tomēr BBC un pēc tam arī Zelenska preses sekretārs apstiprināja, ka Zelenskis un Tramps sarunas turpina. Šī iemesla dēļ tika atcelta Zelenska intervija “Fox News”. Sarunas notiek Ovālajā kabinetā, piedaloties tikai prezidentiem.

Par ko Tramps un Zelenskis runāja Ovālajā kabinetā?

Iespējams, ka Zelenskis faktiski piekrita karaspēka izvešanai no Donbasa apmaiņā pret drošības garantijām, kuras Putinam būtu grūti pieņemt. Ļoti iespējams, ka ar karaspēka izvietošanu. Kopumā šī ir visacīmredzamākā lieta, ko Zelenskis pašreizējā situācijā varētu darīt: piekrist karaspēka izvešanai, bet ar garantijām miera uzturētāju izvietošanas veidā un ar cerību, ka Putins pēc tam atteiksies.

Uz kartes Baltā nama Ovālajā kabinetā Zelenskis parādīja Trampam dažas "nianses".

Pilnīgi iespējams, ka Ukrainas prezidents nedeva Trampam nekādus konkrētus solījumus, bet tikai apstiprināja, ka kopumā piekrīt teritoriālām piekāpšanām, taču ir dažas nianses, kāpēc viņš, piemēram, nevar atdot teritorijas stingri gar robežlīniju, kā to vēlas Putins, un ierosināja visu to apspriest trīspusējā sanāksmē. Bet drošības garantijas ierosināja apspriest tūlīt pat ar ES delegāciju. Visticamāk, eiropieši mēģināja pārliecināt Trampu, ka, tā kā Ukraina piekāpjas, tai būtu jāsaņem pretī nopietnas garantijas - 5. panta analogs ar ASV līdzdalību, tas ir, “de facto” NATO, bet nesaucot to par dalību NATO. Un šeit, atšķirībā no teritorijām, Zelenskis vēlas vienoties detalizēti un nepārprotami.

Vai gaidāms miers?

Varētu šķist, ka viss virzās uz mieru. Tomēr svarīgi, ka Zelenskis nedeva skaidru piekrišanu karaspēka izvešanai tieši tādā veidā, kā to vēlas Putins, un viņš to pats arī apstiprināja: “Visas sensitīvās detaļas, teritoriālos jautājumus un tā tālāk mēs apspriedīsim trīspusējā sanāksmē. Es prezidentam Trampam parādīju dažas detaļas kartē, kas attiecas uz militārajām operācijām.” Tāpēc trīspusējā sanāksmē, ja tāda notiks, Zelenskis var deklarēt tieši šīs “nianses” un teikt, ka jā, viņš ir gatavs uz piekāpšanos, pat nevienlīdzīgu - bet minimālu, jo daudzu apsvērumu dēļ viņš nevar atteikties no Donbasa.

Iezīmējas Zelenska aprēķins, ka Putins atteiksies no darījuma jau tagad, ja uzskatīs garantiju nosacījumus par nepieņemamiem vai ja viņš nolems, ka Zelenskis ir atteicies no prasības atdot Donbasu. Putins atteiksies no miera līguma jau sarunu laikā, kad izrādīsies, ka Zelenskis 100% pašpasludināto “Doneckas tautas republikas” teritoriju vietā piedāvā, piemēram, 89% - bez Slavjanskas un Kramatorskas, bet ar jau ielenkto un iznīcināto Pokrovsku un dažiem ciemiem, bet pretī pieprasa teritoriju atdošanu Sumu, Harkivas un Dņipropetrovskas apgabalos. Ja Putins piekrīt šādam darījumam (mazāk ticamākais variants), tad Ukraina “de facto” pilnībā sasniedz savus mērķus: tā saņem frontes līnijas iesaldēšanu ar minimālām izmaiņām, kā arī drošības garantijas.

“Financial Times” par Ukrainas priekšlikumiem: nekādu teritoriālu piekāpšanos, reparācijas, beznosacījumu pamiers. Ukraina apņemas iegādāties no ASV bruņojumu 100 miljardu USD vērtībā, papildus noslēdzot līgumus par kaujas dronu ražošanu Ukrainas militārajos uzņēmumos 50 miljardu USD vērtībā.

Pastāv iespēja, ka “FT” informācija ir kāda Ukrainas delegācijas pārstāvja viedoklis, kas objektīvi neatspoguļo notikušo sarunās. Pretējā gadījumā nav skaidrs, ko Tramps un Zelenskis apsprieda veselu stundu, ja Ukraina nav gatava kompromisiem, bet Tramps paziņoja, ka sarunas bija veiksmīgas.

Proti, runa bijusi nevis par noslēdzošu trīspusējo tikšanos, bet tieši par Putina un Zelenska tikšanos, kurā Trampa ieskatā viņiem vajadzētu vienoties par detaļām, un tad varētu notikt trīspusēja tikšanās, kurā tiktu parakstīts miera līgums.