NRA PĒTA: pieaugušo izglītības klupšanas akmeņi

 
©Pixabay

Pārmaiņas darba tirgū kļūst arvien straujākas. Eiropā zem augsta riska ir 14% profesiju, kas varētu vairs nebūt pieprasītas. Vēl 32% ir ievērojami apdraudētas. Tāpēc svarīga ir pieaugušo izglītība – tās spēja nodrošināt pārkvalifikāciju un vajadzīgo prasmju apguvi. Latvijā tikai 6,7% strādājošo ir iesaistīti akadēmiskajās programmās. Lai mainītu situāciju, valstij ir jārīkojas daudz aktīvāk, jo šobrīd nav ne finanšu mehānisma, ne likumdošanas, kas regulētu šo jomu.

Daudzviet Eiropā izglītības sistēma ir veidota ar daudz lielāku akcentu uz pieaugušo izglītību, piemēram, Somijā, kur ir gan pieaugušo izglītības centri, tautas augstskolas, studiju centri, dažāda veida institūti. «Jautājot, vai šobrīd darām pietiekami, varu atbildēt, - nē, Igaunijā ceturtā daļa strādājošo ir iesaistīti pieaugušo izglītības akadēmiskajās programmās, kamēr pie mums tikai 6,7%. Tas nozīmē, ka Latvijā kaut kas notiek, bet ne pietiekamā līmenī, adaptācija ir pārāk lēna,» Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā teica tās vadītājs Arvils Ašeradens.

Darba tirgū piecas paaudzes

Pētot darba tirgu, pērn analizēti 82 000 darbinieku dati (tie ir 10% no darba tirgus dalībniekiem), atklāja Fontes pētījumu grupas vadītāja Anta Praņēviča. Tie rāda, ka patlaban darba tirgū ir piecas paaudzes: klusā (no 75 gadiem un uz augšu) - 0,2%, Baby boomers jeb demogrāfiskās augšupejas laikā dzimušie (57 līdz 74 gadi) - 13%, X (38 - 57) - 42%, Y (23 - 37) - 41%, Z (līdz 23 gadiem) - 5%. Raksturojot katru no tām, A. Praņēviča skaidroja, ka klusā paaudze ir uzaugusi kara un pēckara laikā, tāpēc ir sīksta un neatlaidīga, un apliecinājums tam - vēl joprojām daļa no viņiem ir darba tirgū. Baby boomers bija paaudze, kas sapņoja visu laiku strādāt vienā uzņēmumā, kurš parūpēsies par viņiem arī pēc aiziešanas pensijā. X paaudze izglītojās laikā, kad tehnoloģijas bija maz pieejamas. Tā ir pieradusi, ka var strādāt savā profesijā ilgu laiku, kļūstot par ekspertiem vienā jomā. Y paaudze uzauga jau ar tehnoloģijām, un darba tirgū tā ienāca krīzes laikā, saņemot smagu mācību un saprotot, ka nauda nav galvenais motivators, bet gan sevis attīstība. Tāpēc tā sagaida, ka darba vide nepārtraukti mainīsies un darba devējs parūpēsies par viņu apmācību. Z paaudze principā piedzima ar viedtālruni rokās, tās uzskats: ja tevis nav interneta vidē, tad tevis vispār nav. Tā ir augusi tādā kā aizvējā un ir ekonomiski izdevīgā pozīcijā, jo tās ir maz. Līdz ar to izvēlas profesijas, kas patīk, un uzņēmumus, kuri liekas interesanti.

Lai gan X un Y paaudze darba tirgū ir aptuveni vienādā skaitā, tomēr Y paaudze pērn darbā pieņemta divreiz vairāk (no vienas puses, iespējams, ka X paaudze ir stabilāka un nevēlas mainīt līdzšinējo darba vietu, no otras - viņiem nav tik daudz iespēju to darīt, jo darba devējs labāk izvēlas jaunāku pretendentu). Turklāt, ja no darba aiziet X un Y paaudzes cilvēks, tad otrais to dabū, ilgākais, gada laikā, pirmais - meklē divus, trīs gadus. Baby boomers paaudze reti maina darbu, lielākoties tā beidz darba gaitas, aizejot pensijā. Ja arī zaudē darbu, tad vai nu nemeklē to vispār, vai nevar atrast. It īpaši gados vecāki vīrieši, kuri bijuši vadītāji, nolemj, ka viņi nestrādās zemākā amatā. Tāpēc daļa no šīs paaudzes vīriešiem labāk izvēlas auklēt mazbērnus (tādu ir skaitliski vairāk nekā viņa vecuma sieviešu) nekā atgriezties darba tirgū.

Darba alga pēc 40 krīt

Analizējot datus par darba samaksu, pārsteidzoši bijis tas, ka secināts - pēc 42 gadiem tā sāk strauji krist, sacīja A. Praņēviča. Vidēji 50 gadu vecs darbinieks pelna tikpat, cik 27 gadus vecs, un 60 gadus vecs - tikpat, cik 25 gadus vecs. Rietumeiropā šī līkne iet augšup līdz 37 gadu vecumam un tad noslīd par vienu segmentu pirmspensijas vecumā, jo tur ik gadu par pieredzi ir piemaksa. Austrumeiropā šī situācija ir līdzīga tai, kas atklājas Latvijā. Tam ir vairāki iemesli. Līdz 1973. gadam dzimušie labi zināja krievu valodu, bet ne angļu valodu, un tas šobrīd traucē ieņemt augstāku posteni, it īpaši ārvalstu kapitāla veidotos uzņēmumos, mazāk vietējā kapitāla. Darba tirgū izpaužas arī māmiņu indekss, proti, jaunas sievietes saņem mazāku algu un iespējas ieņemt labāku posteni, jo darba devējs domā: sak, viņa drīz plānos bērnus, viņi slimos, tāpēc mazāk būs darbā, tātad tas nav izdevīgi. Latvijā gan šajā ziņā situācija pat esot labāka nekā citviet Eiropā.

Labāk apmaksāto nozaru vidū ir IT, administratīvā biroja vadība, e-komercija, kvalificēti strādnieki un visa veida transporta vadītāji, zemāks tirgus indekss ir mazumtirdzniecībā nodarbinātajiem, žurnālistiem, bibliotekāriem, lietvežiem (šajās jomās strādājošo vidējais vecums ir augstāks). Augstāka līmeņa vadītāju algās diskriminācijas nav - tās ir vienādas jebkurā vecumā, arī IT sektorā tādas nav. Problēma ir tā, ka darba tirgū sāk pietrūkt praktisku profesiju pratēju (elektriķi, santehniķi, mehāniķi), jo daudzi aiziet pensijā. Darba vide nav tik ātri modernizējusies, lai tās vairs nebūtu nepieciešamas. Tas nozīmē, ka ar laiku šie pakalpojumi būs dārgi, jo jaunieši šīs profesijas nevēlas apgūt.

Kas būtu jādara, lai situāciju mainītu? Jāveido sabiedrības viedoklis ar mērķtiecīgām kampaņām, uzsverot, ka ir vajadzīga tālāka izglītošanās un kur tā ir pieejama. Atvieglot uzņēmumiem izglītības apguves finansēšanu arī tad, ja tā nav tieši saistīta ar biznesa virzienu (šobrīd par akadēmiskās izglītības finansēšanu uzņēmumiem jāmaksā 25% nodoklis). Izstrādāt atbilstošas mācību programmas, kuras būtu piemērotas strādājošiem cilvēkiem. Nodrošināt augstskolās budžeta vietas arī tiem, kam ir virs 40 gadiem, - tādi ir Fontes ieteikumi.

Jākāpina iesaistīto skaits

Arī Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Jānis Salmiņš uzsvēra, ka nākotnē ap 90 000 cilvēku varētu zaudēt darba vietas. Arvien vairāk ienākot tehnoloģijām, maz būs to profesiju, kuras automatizācija neskars. Viņš paironizēja, ka arheoloģija varētu būt tā, kurā nebūs vēlēšanās ieguldīt tehnoloģijās, kas rokas pa zemi.

Jāņem vērā arī darbaspēka novecošanās. Arī turpmākos gados (līdz 2035. gadam) tiek prognozēts, ka bērnu skaits vecumā līdz 15 gadiem saglabāsies līdzšinējā līmenī, proti, ap 17% no visa iedzīvotāju kopskaita, kamēr pensijas vecuma cilvēku skaits pieaugs no 21% šobrīd līdz 26% pēc 15 gadiem.

Arī EM ieskatā risinājums ir pieaugušo izglītībā iesaistīto kāpinājums no 6,7% (ap 70 000 cilvēku) līdz 11%, kāds tas ir vidēji ES. Tas nozīmē, ka būtu jāiesaista vēl 48 000 cilvēku. Ja gribētu sasniegt 15% no visiem strādājošiem, vajadzētu piesaistīt vēl 93 000 cilvēku.

Sabiedrības zemo interesi par izglītošanos EM skaidro ar to, ka daudzi sagaida kursus un programmas individuālo kompetenču celšanai, nevis kvalifikācijas iegūšanai. Nereti arī potenciāli zemais atalgojums nemotivē iesaistīties ilgākos apmācības kursos. Savukārt no uzņēmēju puses dominē «zemo izmaksu» stratēģijas, uzskatot, ka neatmaksājas investēt darbinieku izglītībā. Daļai esošais piedāvājums nav atbilstošs vai nav pieejams (laiks, vieta, ilgums). Arī izglītības iestādes grēko: nav skaidrs un precīzs piedāvājums, pārsvarā lēti un mazkvalitatīvi piedāvājumi.

Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās norādīja, ka šobrīd pieaugušo izglītības programmas pēdējos trīs gadus tiek darbinātas, pateicoties ES fondiem, jo valsts finansējums šai jomai nav paredzēts un uzņēmēji visai kūtri iesaistās ar savu daļu. Cerība arī turpmāk esot uz ES atbalstu, jo šī joma visā Eiropā ir prioritāte. Viņa pauda, ka šobrīd nav ne finanšu mehānisma, ne likumdošanas par pieaugušo izglītību.

IZM izplūdušais redzējums izpelnījās komisijas vadītāja A. Ašeradena kritiku - nav saprotams, kāda būs pieaugušo izglītības arhitektūra. Arī Nacionālās attīstības plānā «šis jautājums nav uzmirdzējis ne vienā rakursā». Saruna noteikti tikšot turpināta, un IZM tiks aicināta sniegt atbildes un rast sistēmisku risinājumu.