Inese Lībiņa-Egnere: Mums ir prioritāte izglītība, mums ir prioritāte veselības aprūpe, bet arī drošība ne tikai militārā

© Mārtiņš Zilgalvis/ f64

Nākamā gada valsts budžeta veidošanas procesā vienai no prioritātēm ir jābūt valsts iekšējai drošībai, tajā skaitā drošībai ieslodzījuma vietās, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pauda tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV).

Viņa solīja budžeta veidošanas procesā daudz runāt un aktīvi iestāties par šīm vajadzībām.

Viens no visvairāk sasāpējušajiem jautājumiem esot ieslodzījuma vietās strādājošo amatpersonu atalgojums, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc cietumos trūkst personāla.

Lai arī nesen tika rasta iespēja iekšlietu dienestos un Ieslodzījuma vietu pārvaldē strādājošajiem palielināt atalgojumu par 10%, tas ir nepietiekami, jo nepalīdz aizpildīt vakances,

vērtēja ministre.

Vaicāta, cik optimistiski raugās uz nākamā gada budžeta veidošanu, viņa atzina, ka valdībai kopumā ir izpratne par nepieciešamību risināt šos jautājumus.

"Mēs tiešām uzskatām, ka tā ir viena no prioritātēm un šie līdzekļi ir jānovirza. Tas ilgu laiku nav bijis darīts, tāpēc es ļoti ceru, ka visi sapratīs. Mums ir prioritāte izglītība, mums ir prioritāte veselības aprūpe, bet arī drošība ne tikai militārā, bet arī iekšējā ir svarīga, un nākamā budžeta procesā es noteikti, noteikti par to daudz runāšu, un iekšlietu ministrs arī," sacīja Lībiņa-Egnere.

Kā ziņots, jautājums par ieslodzījuma vietu drošību aktualizējās pēc tam, kad aizvadītās nedēļas izskaņā no Rīgas Centrālcietuma izbēga apcietinātais, kuru gan pēc dažām stundām izdevās notvert.

Lībiņa-Egnere pirmdien ar rezolūciju uzdeva izmeklēt notikušo bēgšanu un veikt visaptverošu izvērtējumu ieslodzījuma vietu sistēmā, novērtējot procedūru, infrastruktūras un citu resursu atbilstību, aģentūru LETA informēja Tieslietu ministrijā.

Lībiņa-Egnere tikusies ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieku Dmitriju Kaļinu un Rīgas Centrālcietuma priekšnieku Raivi Runci, kuri esot apliecinājuši, ka bēgšanas gadījums no Rīgas Centrālcietuma ir ārkārtas izņēmuma gadījums un sabiedrība var justies droši.

Kaļins un Runcis apgalvojuši, ka trūkumi Rīgas Centrālcietumā, kas izmantoti šajā bēgšanas gadījumā, ir pilnībā novērsti, un arī pārējās ieslodzījuma vietās visā Latvijā ir nodrošināta pilnīga kontrole.

Ministre uzdevusi izmeklēt ne vien konkrētos bēgšanas apstākļus, bet izvērtēta arī sistēmu kopumā.

Lībiņa-Egnere gan norāda, ka ieslodzījuma vietu infrastruktūra ne tikai morāli, bet arī drošības prasību ziņā ir novecojusi, un tikai nesen sākts būvēt jaunu cietumu Liepājā un jaunu mācību centru Olainē, lai darbinieku tālākizglītība būtu mūsdienīga. Turklāt viņa uzsver, ka būtiski ir apzināties, ka ieslodzījuma vietās trūkst darbinieku, un pašlaik ir ap 400 vakanču.

Valsts iekšējās drošības jautājums ir jaunu darbinieku piesaistīšana esošajos cietumos, un tas esot svarīgi, arī domājot par jauno Liepājas cietumu.

"Šobrīd ir jārisina algu jautājums jau nākamā gada budžeta prioritāšu kontekstā, lai nodrošinātu pietiekamu darbinieku skaitu un to profesionalitāti," uzsver ministre.

Politika

Vācijas ekonomikas izpētes institūti ceturtdien izteikuši pesimistiskas izaugsmes prognozes 2025.gadam, Eiropas lielākajai ekonomikai saskaroties ar politiskajiem riskiem gan iekšzemē, gan ārvalstīs.

Svarīgākais