Nacionālās sporta bāzes, sporta centra Mežaparks plānos ir kļūt par modernāko un augsta līmeņa sporta treniņu un sacensību vietu Latvijā. Lai to izdarītu, jāsakārto esošais īpašums, arī jāizremontē pirms teju 40 gadiem celtā sporta centra ēka, taču piesaistītie Eiropas Savienības fondu līdzekļi ļauj atjaunot un siltināt tikai to daļu, kur ir sporta centrs, bet ne viesnīca. Tam, lai viena puse ēkas nepaliktu kā padomju laiku relikts, vajadzīgi vēl 363 000 eiro.
Sporta centra, kura simtprocentīga kapitāldaļu turētāja jau divus gadus ir Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), saimniecība savulaik bija daudz plašāka. Taču arī šobrīd tā nav maza, proti, aizņem vairāk nekā četrus hektārus, kurā ir sporta centrs ar zāli un telpām sporta federācijām, viesnīca, rehabilitācijas centrs, ko nomā Latvijas Olimpiskā vienība (LOV), pludmales volejbola laukumi un tenisa korti, bērnu un jauniešu sporta burāšanas bāze, laivu piestātnes un cita infrastruktūra, Saeimas Sporta apakškomisijā skaidroja uzņēmuma valdes locekle Ieva Zunda. Viņa uzsvēra, ka centrs nodrošina dažādus pakalpojumus, tostarp iznomā sporta zāli, kas savulaik būvēta volejbola vajadzībām, piedāvā viesnīcu ar 24 istabām, konferenču zāli, sadarbojas ar dažādām sporta organizācijām un vada sporta pasākumus.
Tā kā bāze ir veidota 1983. gadā, lai to uzturētu, darba netrūkst. Īstermiņa plānos ir sporta centra ēkas energoefektivitātes projekta īstenošana. Lai to varētu veikt un piesaistīt ES fondu naudu, bija jāsadala ēka divās daļās - viesnīcas puse netiks atjaunota. Lai gan, protams, par to tiek domāts, jo sportistiem tā ir vitāli nepieciešama. Tāpat vajadzētu izremontēt konferenču zāli un sporta zāles sienas, nomainīt inženierkomunikācijas pagrabā, atjaunot laivu slipu un burāšanas bāzi. Tālākā nākotnē iecerēts nomainīt tenisa kortu segumu un apgaismojumu, atjaunot sporta zāles grīdu, gaiteņus, izremontēt āra ģērbtuves, sakārtot piebraucamos ceļus un nostiprināt Ķīšezera krastu. Būtu nepieciešams izveidot arī āra basketbola laukumu un izbūvēt slēgtu sporta daudzfunkcionālo halli, jo šobrīd esošajā zālē nevar rīkot liela mēroga starptautiskas sacensības - trūkst vietas skatītājiem.
Sporta centrs saņem valsts dotāciju, bet ienākumu daļā tā veido tikai 16%, visvairāk naudas ienāk no viesnīcas pakalpojumiem (35%), telpu un zemes nomas (25%) un sporta pakalpojumiem (17%). Kopumā pašu spēkiem izdodas nopelnīt ap pusmiljonu eiro. Savukārt lielāko izdevumu daļu veido darba samaksa 15 cilvēku personālam (36%), norādīja I. Zunda.
Valsts dotācijas apjoms pa šiem gadiem bijis mainīgs. Līdz šim lielākais bija 2014. gadā, kad valsts piešķīra 420 000 eiro LOV telpu remontam - fizioterapijas centra izveidei, un 2018. gadā - pacēlāja izveidei personām ar kustību traucējumiem un telpu remontam. Ik gadu tiek piešķirta arī mērķdotācija jauniešu un bērnu burāšanas centram (24 168 eiro).
Lielākā sāpe sporta centram ir viesnīcas remonts. Ēka ir vizuāli un tehniski novecojusi, tai ir lieli siltuma zudumi. Energoefektivitātes projekts (tam atvēlēti 594 000 eiro, no tiem 40% ES finansējums), kas šobrīd ir uzsākts, ļaus sakārtot divas trešdaļas objekta, taču uzņēmumam nav tādu līdzekļu, lai varētu atjaunot to daļu, kur ir viesnīca. Tam būtu vajadzīgi 363 490 eiro. No savas puses sporta centrs būtu ar mieru atteikties no dotācijas daļas, kas paredzēta komunālo izdevumu segšanai (šogad tie ir 33 000 eiro), jo, siltinot ēku, tiktu ietaupīta aptuveni tik liela summa.
«Tā nav tikai IZM vaina, ka sporta bāzes lielākoties ir nolaistas līdz kliņķim, tāpēc tās visas sakārtot tuvāko gadu laika nebūs iespējams. Arī šīs sporta bāzes lūgums ir tikai mazs posms no tai vajadzīgā,» teica apakškomisijas vadītājs Sandis Riekstiņš. Šobrīd sporta infrastruktūrai atvēlētie līdzekļi no valsts budžeta vēl nav sadalīti, bet saraksts ir garš. Skaidrs, ka priekšroka būs Daugavas stadionam, taču par pārējo vēl tiks lemts. Sporta apakškomisija nolēma sūtīt vēstuli IZM, lūdzot iespēju piešķirt līdzekļus sporta centra Mežaparks viesnīcas remontam.
