Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu īpašuma tiesību jautājums tiek cilāts jau kopš 2002. gada. Patlaban zeme zem abām nacionālajām svētvietām pieder pašvaldībai, taču paši objekti nepieder ne vietvarai, ne valstij. Beidzot top likumprojekts, kas paredz sakārtot ne tikai īpašuma tiesības, bet arī apsaimniekošanu un finansēšanu. Šobrīd šos objektus apsaimnieko Rīgas pieminekļu aģentūra, kura bažījas, ka tā veiks visu melno darbu, bet tad to nobīdīs malā, lai gan tā arī turpmāk būtu gatava pildīt līdzšinējos pienākumus.
Likumprojektu sāka virzīt uz priekšu pirms gada, un patlaban tas nonācis līdz otrajam lasījumam. Tas paredz noteikt, ka Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi ir Latvijas valsts īpašums. Ministru kabinets (MK) tiks deleģēts izveidot institūciju, kura atbildēs par abu vietu saglabāšanu, uzturēšanu un atjaunošanu. Plānots, ka tā būs īpaša padome un tās uzdevums (kopā ar MK) būs apstiprināt arī apsaimniekošanas programmu, ko izstrādās apsaimniekotājs, kuru noteiks MK. Programma jāiesniedz valdībā līdz šā gada 1. maijam, bet tās finansēšanas kārtība stātos spēkā
2022. gada 1. janvārī. Savukārt ar zemes īpašuma lietām būtu jātiek galā līdz 2022. gada 31. decembrim.
Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija atbalsta šādu risinājumu, proti, ka nevis Saeima, bet MK izlemj visus šos jautājumus, tostarp triju mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā izveido padomi un apstiprina tās nolikumu. Finanšu ministrija gan iebilst pret abu šo vietu pārņemšanu valsts īpašumā, attiecīgi arī piešķirot līdzekļus to apsaimniekošanai no valsts kabatas. Tas tomēr esot pašvaldības pienākums. Deputāti gan noraidīja šādu priekšlikumu, paliekot pie tā, ka abu pieminekļu saglabāšana, uzturēšana un atjaunošana tiek finansēta no valsts budžeta ar īpaši šim mērķim paredzētiem līdzekļiem. Pašvaldībām (ne tikai Rīgas domei) ir tiesības piedalīties ar savu artavu, kā arī tiks atļauts izmantot ziedojumus. Likumprojekts arī nosaka virkni aizliegumu gan Brīvības pieminekļa, gan Brāļu kapu teritorijās un aizsardzības zonās, piemēram, organizēt un veikt ielu tirdzniecību, ielu muzicēšanu, ubagot, rīkot pasākumus, kas vērsti uz agresīvu konfrontāciju. Tāpat tiks noteikti administratīvi sodi par necieņas izrādīšanu - no divsimt līdz 400 naudas soda vienībām.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis atbalsta to, ka MK izdiskutēs šo jautājumu un atradīs labāko risinājumu. Arī precizēs, ko ietvers jēdziens - apsaimniekošana.
«Valdībai nāksies izlemt par finansējumu. Mēs zinām, ka Brīvības piemineklis ir labi uzturēts, un tur kopumā viss ir labi. Taču Brāļu kapos jāiegulda vēl daudz līdzekļu, lai šo vietu atjaunotu,» teica J. Dambis, paužot cerību, ka Rīgas pieminekļu aģentūra netiks atbīdīta malā.
Līdzšinējais Brīvības pieminekļa apsaimniekotājs ir Rīgas domes Rīgas pieminekļu aģentūra, kas ir bažīga par savu nākotni. «Savu iespēju robežās esam maksimāli darījuši, ko varējuši. Bažījamies, ka tad, kad viss būs kārtībā, mēs tiksim atstumti malā. Un tad nāks tie īstie cēlāji un kārtotāji. Lai nav tāda neētiska rīcība, kāda jau ir pieredzēta līdzīgos gadījumos,» savu satraukumu neslēpa Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis, piebilstot, ka aģentūra vēlētos arī turpmāk būt abu nacionālo svētvietu apsaimniekotāja. Jo patlaban likumprojekts paredz, ka MK līdz šā gada beigām pārņem no aģentūras apsaimniekotāja funkciju un nosaka, kurš to veiks turpmāk. Viņš neiebilstot pret padomes izveidi, kurā darbotos dažādu institūciju pārstāvji, kas deleģētu apsaimniekošanas programmu aģentūrai, kas savukārt piestāda padomei tāmes. Viņa ieskatā būtu vajadzīgs arī palielināt darbinieku skaitu, jo šobrīd tajā ir tikai daži cilvēki, kam jātiek galā ar milzīgiem objektiem. Cerot arī, ka juridiski tiks sakārtotas īpašumtiesības ne tikai Brīvības piemineklim un Brāļu kapiem, bet būs arī skaidrība, kas notiek ar vairākiem citiem lielajiem memoriāliem - gan tiem, kas saistīti ar holokaustu (Rumbulā, Biķerniekos), gan ar Uzvaras pieminekli, Torņakalna komunistiskā genocīda piemiņas vietu, kuru negribētos zaudēt līdz ar Rail Baltica projekta īstenošanu. Attiecībā uz finansējumu - lai gan valsts piešķir naudu restaurācijai, taču ne ikdienas uzturēšanai, tāpēc tas būtu jādara solidāri. Arī Brāļu kapiem jāparedz adekvāta summa, uzskata G. Gailītis.
