Devītajiem jāsāk izvēlēties, ko vidusskolā mācīsies padziļināti

 
©Oksana Džadana/F64 Photo Agency

Nākamajā mācību gadā jaunais mācību saturs ienāks arī skolās, tostarp 10. klasēs. Iepriekš Latvijas vidusskolās tika piedāvāti mācību virzieni, bet turpmāk tie būs padziļināti kursi, kas aizņems 30% no visa skolēnam apgūstamā mācību satura. Tāpēc šā gada devītajiem būtiski jau nākamo divu mēnešu laikā izsvērt, ko gribēs apgūt padziļināti un kur šāds piedāvājums ir. Kopumā Latvijas skolās ir pieejami 15 izvēļu grozi.

«Šobrīd ir ļoti svarīgs laiks visiem devīto klašu skolēniem, jo turpmākos divus mēnešus vajadzētu iepazīties ar savas skolas piedāvātajiem izvēļu groziem. Visticamāk, līdz Jāņiem būs pilnīga skaidrība, kāds būs padziļināto mācību priekšmetu piedāvājums,» preses konferencē teica Skola 2030 mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa. Viņa atgādināja, ka divas trešdaļas mācību laika visi skolēni mācīsies līdzīgu saturu. Tas nozīmē, ka visi skolēni arī turpmāk apgūs latviešu valodu un literatūru, matemātiku un svešvalodas vismaz optimālajā satura apguves līmenī. Tāpat būs jāmācās dabas zinības, māksla, sociālās zinības, veselības un sporta priekšmeti.

Taču katram skolēnam, domājot par savu nākotnes karjeru, būs jāapgūst arī vismaz trīs mācību priekšmeti augstākajā līmenī - lielākoties profilēšanās notiks 12. klasē. Ja skolēns 11. klases beigās sapratīs, ka vēlas padziļināti apgūt citus priekšmetus, tad to varēs izdarīt. Svarīgi, lai tas notiktu līdz 12. klases mācību gada sākumam. Piemēram, ja jaunietis vēlas savu dzīvi saistīt ar medicīnu, tad ieteicams būtu padziļināti mācīties ķīmiju un bioloģiju, bet trešais priekšmets varētu būt sociālās zinātnes vai latviešu valoda un literatūra, fizika vai svešvaloda. «Tas nozīmē, ka katrs skolēns var veidot savu individuālo mācību plānu, jo vidējās izglītības standarts to pieļauj. Tāpēc tieši tagad 9. klases skolēniem būtu svarīgi iedziļināties un saprast detalizēti, ko tad vēlēsies mācīties pēc pamatskolas,» sacīja Z. Oliņa. Pašlaik aptaujas dati rādot, ka 20% devīto ir izlēmuši, ko mācīsies padziļināti, 1% nav nolūkojis nevienu no komplektiem, bet 80% apsver vairākas iespējas. «Katram, kas savu izvēli būs izdarījis, vajadzēs norādīt, kuram no kursiem dod priekšroku, lai tad skola, kad visi skolēni būs pieteikušies, varētu apstiprināt, vai tas, ko jaunieši vēlēsies apgūt, konkrētajā mācību iestādē būs pieejams. Visticamāk, jau līdz Jāņiem lielākā daļa šā brīža devīto zinās, kāds ir skolas piedāvājums katram no viņiem. Ja tas neapmierinās, ir iespēja sameklēt skolu, kur ir vēlamais kurss.»

Kopumā būs 15 šādi padziļinātie kursi, taču neviena no Latvijas skolām gan visus tos nepiedāvās. To apjoms svārstās no obligātajiem četriem skolās, kur ir mazāk nekā 45 skolēnu vidusskolas posmā (tādas ir trešā daļa no kopskaita), līdz sešiem tajās, kur skolēnu skaits ir no 45 līdz 150. Bet tajās, kur tas ir vēl lielāks, tiks piedāvāti pat astoņi kursi, liecina aptauja, kurā piedalījās 264 jeb 80% vidusskolu. Z. Oliņa rosināja ieskatīties Skola 2030 mājaslapā, kurā minētas detalizētas prasības, kursu apraksti un informācija par mācību principiem. Tur ir arī ieteikumi, kādus kursus padziļinātai apguvei izvēlēties, kas noderēs, stājoties iecerētajā studiju programmā vai apgūstot noteiktu profesiju.

Kas attiecas uz valsts pārbaudes darbiem, katram vidusskolēnam obligāti būs jākārto pieci centralizētie eksāmeni: latviešu valodā, svešvalodā, matemātikā un divos no padziļinātajiem kursiem. Padziļināto kursu eksāmeni būs jākārto augstākajā līmenī, bet trīs obligātie - vismaz optimālajā līmenī. Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks norādīja, ka tad, ja skolēns mācīsies obligātos priekšmetus padziļināti, viņš varēs nokārtot tikai šos trīs.

Augstskolas ņems vērā visu valsts pārbaudes darbu rezultātus, akcentējot profilējošos priekšmetus, tomēr vidusskolas absolventi varēs pieteikties studijām jebkurā programmā, jo tāpat būs kārtojuši vairākus centralizētos eksāmenus. Ja skolēns būs noteiktus priekšmetus apguvis augstākajā līmenī, viņam būs priekšrocības tur, kur konkurss ir lielāks, taču optimālais līmenis ļauj stāties jebkurā augstskolā, teica VISC vadītājs. Viņš piebilda, ka augstskolas strādā pie diferencētas pieejas studiju plāniem, jo studenti savās spējās atšķirsies. Tāpat VISC noteiks koeficientus optimālā un augstākā līmeņa centralizētajiem eksāmeniem, lai augstskolām atvieglotu lēmuma pieņemšanu studentu atlasē.