Pašvaldībām bērnudārzu celtniecībai būs pieejami vēl 7 miljoni eiro

 
©Jānis Saliņš/ F64 Photo Agency

Šobrīd rindā uz bērnudārzu gaida gandrīz 10 000 bērnu. Pašvaldībās, kur situācija ir visakūtākā, jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai, paplašināšanai vai rekonstrukcijai būs iespēja aizņemties finansējumu Valsts kasē. Šogad šim mērķim piešķirs vēl papildus septiņus miljonus eiro. Tā kā pieteikumu varētu būt vairāk nekā atvēlētā summa pieļauj, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tos izvērtēs pēc noteiktiem kritērijiem.

Saskaņā ar vidējā termiņa budžeta ietvaru ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais pieaugums vidējā termiņā no 2020. līdz 2022. gadam ir noteikts 118 miljonu eiro. Tomēr, pamatojoties uz VARAM sniegto informāciju, Finanšu ministrija rosināja valdību palielināt kopējo aizdevumiem atvēlēto summu, lai nodrošinātu vietvarām iespēju būvēt jaunas vai paplašināt esošās pirmsskolas izglītības iestādes, lai mazinātu rindas uz dārziņu grupām.

Ministru kabinets (MK) atbalstīja šo priekšlikumu, akceptējot kopējo ikgadējo aizdevumu šim mērķim palielināt vēl par septiņiem miljoniem eiro, sasniedzot 125 miljonus eiro. Skatot šo jautājumu MK sēdē, finanšu ministrs Jānis Reirs uzsvēra, ka bērnudārza vietu trūkums ir viens no bremzējošiem faktoriem, kālab pašvaldības nespēj piesaistīt darbiniekus, tāpēc šis jautājums jārisina nekavējoties. Šāda problēma ir ne tikai Pierīgā, bet arī trīs līdz četros centros ārpus galvaspilsētas. Viņš arī norādīja, ka priekšroka jādod jaunu ēku vai piebūvju celtniecībai, kā arī «būtiski ir, lai palielinātos vietu skaits bērnudārzos, tāpēc atbalstīsim arī tādus pieteikumus, kuros plānots pārveidot vecu ēku, kas iepriekš kalpojusi citiem mērķiem».

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce prognozēja, ka pieteikumu būs vairāk, nekā atļauj resursi, tāpēc tie tiks izvērtēti: «Skatīsimies prioritārā secībā. Jo vairāk bērnu gaida rindā, jo lielākas iespējas, ka projekts gūs atbalstu. Ņemsim vērā arī citus kritērijus.» MK noteikumi paredz, ka pieteikties varēs tās vietvaras, kurās 2019. gada 1. oktobrī rindā uz bērnudārzu gaidīja vairāk par 100 bērniem (šī informācija bija pērn jāiesniedz VARAM). Priekšroka tiks dota augstas gatavības projektiem, kam ir izstrādāts tehniskais projekts vai noslēgts līgums par tā izstrādi, un būvdarbus sāks īstenot līdz šā gada 31. decembrim, un tie būs pabeigti līdz 2022. gada beigām.

Tāpat būtisks nosacījums ir: maksimālais valsts budžeta aizdevuma apjoms nedrīkst pārsniegt 12 000 eiro par vienas vietas izveidi, kas ir 75% no kopējām būvdarbu izmaksām. Pašvaldībai būs arī jānodrošina līdzfinansējums ne mazāk kā 25% apmērā.

Viena no pašvaldībām, kam šis jautājums ir ļoti akūts, ir Mārupes novads. Tā dome iecerējusi par pašvaldības līdzekļiem, kā arī ņemot kredītu Valsts kasē, celt jaunu bērnudārzu Jaunmārupē, Ozolu ielā 2, kur būtu kopumā 384 vietas. Īpašs akcents tiktu likts uz pusotra līdz trīs gadu veciem bērniem, izveidojot sešas grupas tieši šiem audzēkņiem. Jau pērn tika izstrādāts ēkas būvprojekts par 387 410 eiro. Provizoriskās pašvaldības aplēses liecināja, ka būvniecības izmaksas būtu no astoņiem līdz desmit miljoniem eiro. Vietvara jau iepriekš paudusi, ka pat tad, ja tā spētu pārvarēt birokrātiskos šķēršļus un aizdevumu saņemtu, kopējās naudas apjoms ir nepietiekams, lai spētu īstenot pat viena jauna bērnudārza būvniecību Mārupes novadā.

Jāatgādina, ka sākotnēji, skatot 2020. gada budžetu, finanšu ministrs noraidīja Latvijas Pašvaldību savienības ierosinājumu palielināt limitu aizņēmumiem bērnudārzu celtniecībai, akcentējot, ka pašreiz vietvaru noteikto prioritāšu sarakstā bērnudārzu būvniecība nav noteikta kā augstākās prioritātes jautājums. J. Reirs vērsa uzmanību uz to, ka iepriekšējos trīs gados, kuros pašvaldībām bija iespēja saņemt aizdevumus izglītības iestāžu investīciju projektiem bez pašvaldības budžeta līdzfinansējuma, tikai piecas Pierīgas vietvaras ir pieprasījušas un saņēmušas kredītus jaunas pirmsskolas izglītības iestādes ēkas vai piebūves būvniecībai.