Zinātnieks Osvalds Pugovičs: Bez izglītotiem cilvēkiem mēs izrāvienu neiegūsim

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) konceptuālais ziņojums par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu paredz arī jaunas vēsmas valsts zinātnisko institūtu (ZI) pārvaldībā. Taču pirms tam tiks sagaidīti zinātnisko institūciju starptautiskās izvērtēšanas rezultāti. Par to un citiem ZI svarīgiem jautājumiem saruna ar Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) direktoru Osvaldu Pugoviču.

- Kāds šobrīd ir finansējums ZI?

- Zinātniskajām institūcijām valsts piešķirtais bāzes finansējums palicis tādā pašā līmenī, kāds tas bija pērn. Summa, ko bāzes finansējuma veidā piešķir IZM, veido tikai 16% no mūsu kopējā budžeta, līdz ar to ļoti jāpiestrādā pie citiem avotiem. To arī darām.

- Laikam jau to brīdi tik drīz nesagaidīsim, kad zinātnei valsts budžetā tiks atvēlēts tas procents no IKP, kas paredzēts likumā, proti, ik gadu palielinot finansējumu par 0,15%, līdz tiek sasniegti 1,5% no IKP?

- Grūti runāt par konkrētām summām, ja neredzam kopējo bildi, kas ir Valsts kasē. Jo vajadzību ir daudz, un tad ir jāizlemj, kam dot - skolotāju vai medmāsu algām, varbūt tomēr policistiem un ugunsdzēsējiem. Acīmredzot tas skaitlis, kas līdz zinātnei ir nonācis, ir tas, ko var atļauties. Skaidrs, ka zinātnei vajag vairāk, bet tad ir nākamais jautājums - kam dosim mazāk? Kamēr es pārstāvu šauru institucionālu nozari, es nevaru teikt, ka mums ir ticis kaut kas mazāk nekā vajag. Lūk, pērnā gada skaitļi: ražotāju piešķirtais finansējums par pētnieciskajiem līgumdarbiem, kas lielākoties nāk no Eiropas un ASV, sastādīja trešdaļu no OSI budžeta. 9% nāk no Latvijas ražotājiem, pārējie no citām valstīm, piemēram, Ķīnas. Mums ir pieejams arī Eiropas Komisijas projektu un Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsts. Jā, tajos paredzams pārtraukums, līdz ar to būs jādomā, kā šo robu aizpildīt.

- Vai tas, ka ES fondi nebūs pieejami, Latvijas zinātnei nebūs nopietns pārbaudījums?

- Tas ir smags jautājums. Ar to ir jārēķinās. Tas var ilgt aptuveni gadu, kamēr sākas jaunais plānošanas periods. Mēs tik ļoti par to nebažījamies, esam tam sagatavojušies. Arī iepriekš, kad bija pārrāvums, mēs likām lietā savus uzkrājumus un palaidām savus iekšējos pētniecības projektus. Tādējādi sekmīgi tikām pāri «tukšajam periodam».

- OSI ir liels un spēcīgs nozares spēlētājs, tāpēc arī jums vieglāk ir pārdzīvot šādus brīžus.

- Jā. Bet arī mēs tiem laikus gatavojamies. Bet, protams, finansējuma kopumā zinātnei ir par maz. It īpaši kas attiecas uz valsts pētījuma programmām. Jo, lai mēs būtu konkurētspējīgāki, vajadzētu šo sadaļu stiprināt. Uzaudzēt zināmus muskuļus, tā teikt. Bet vai te, pie šī galda, mums to izdosies atrisināt, visticamāk, ka ne.

- Diemžēl daudzi labi projekti tā arī paliek atvilktnē.

- Tā ir. Un tie ir labi projekti, jo vājie paliek aiz konkursu kvalifikācijas sliekšņa. Sliekšņa pārsniegšana jau ir rādītājs, ka projekts ir labs. Taču naudas ir tik, cik ir, līdz ar to lielākā daļa paliek uz papīra. Diemžēl ar to ir jārēķinās.

- Šogad notiks zinātnisko institūciju starptautiskā novērtēšana. Iepriekšējā reizē jūsu vadītais institūts saņēma labākās atzīmes no visām vērtētajām institūcijām. Vai tādas sagaidāt arī šoreiz?

- Atzīmes ir subjektīva lieta, taču, ja tās liek eksperti no ārpuses, tām tomēr ir lielāka ticamība. Galvenais - tas ir svaigs skats no malas, tāpēc tas ir vajadzīgs. Gatavojamies šim notikumam nopietni, un daudz kas jau ir izdarīts. Esam aizsūtījuši ekspertiem ar pašvērtējumu saistītos dokumentus, un 12. martā (saruna notika pirms šā datuma) uzņemsim viņus pie sevis. Redzēsim, kā tas šoreiz beigsies un kādus atzinumus saņemsim. Labā ziņa ir tā, ka ar to nodarbojas Technopolis grupa - tur strādājošie ir īsti profesionāļi zinātnisko institūciju vērtēšanas lietās. Tā kā viņi ir redzējuši Latvijas zinātniskās institūcijas pirms sešiem gadiem un redzēs tās tagad, domāju, ka tam vērtējumam kopumā vajadzētu būt diezgan labam. Jo visas Latvijas zinātniskās institūcijas ir krietni attīstījušās.

- Atziņas, kas dzirdētas par iepriekšējo izvērtējuma pienesumu, ir dažādas: vieni teic, ka uzlaboja kopējo zinātnisko institūciju darbību, citi - ka neko daudz.

- Runājot par mazo organizāciju pievienošanu lielajām - varētu daudz ko apspriest. Bet to, ka uzlabojumi pēc izvērtēšanas ir notikuši, nevar noliegt. To rāda arī publikāciju palielināšanās starptautiskajos izdevumos un citējamības biežums. Tas nozīmē, ka kvalitāte ir augusi. Protams, grūti apgalvot, ka tas ir tikai tāpēc, ka bija starptautiskais izvērtējums. Noteikti, ka ne, taču sava loma tam bija. Arī piedalīšanās projektu konkursos palēnām ir iemācījusi, kā mums sevi labāk parādīt, un ļāvusi uzlabot darbības kvalitāti. Mums, piemēram, iepriekšējā reizē eksperti vērsa uzmanību uz starptautisko sadarbību, norādot, ka tā nav pietiekama. Par to, kādas izmaiņas ir notikušas, var pārliecināties, apskatot OSI zinātnieku publikāciju skaitu, kas tapušas sadarbībā ar citiem partneriem. Ja pirms septiņiem gadiem tādu bija 23%, tad pērn tie bija 49%. Tas nav noticis tāpat vien, bet sadarbības projektu ietvaros. It īpaši plaša šī sadarbība bija ENABLE projektā, kurā piedalījās vairāk nekā 30 valstu, tostarp Latvija - ar mērķi izveidot jaunas antibiotikas, ņemot vērā to, ka arvien lielāka kļūst rezistence pret tām. Sanākot kopā dažādām organizācijām, radās šis konsorcijs, un šobrīd projekts ir zāļu kandidātvielas izstrādes fāzē. Tāpat EU-OPENSCREEN, kas ir zinātniskās infrastruktūras platforma un strādā visā Eiropā. OSI Baltijas valstīs ir vienīgā zinātniskā institūcija, kas darbojas šajā platformā. Tā atkal ir jauna iespēja sadarboties ar citiem, tostarp gūt jaunus finansējuma avotus.

- Kādi izskatāmies uz citu Eiropas valstu fona?

- Desmit institūciju no deviņām Austrumeiropas valstīm 2014. gadā sanāca kopā, lai saprastu, kāpēc šī Eiropas daļa visu laiku nedaudz iepaliek konkursos. Šajā sakarā arī mēs sākām domāt un vērtēt, kā tad mūsu institūcijās notiek procesi. Izmantojot Apvāršņa programmas projektu, radās šādi secinājumi, piemēram, par finansējuma sadalījumu ilgākā periodā no 2015. līdz 2017. gadam. Tā situācija Austrumeiropā ir atšķirīga: ir, kur bāzes finansējums ir lielāks nekā Latvijā, bet ir arī valstis, kur tas ir mazāks. Taču nekur tas nav lielāks par pusi. Domāju, ka tāds būtu arī mūsu mērķis - sasniegt šo pusi budžeta apjoma. Nacionālie granti mums ir ļoti minimāli, citviet - lielākā daļa no institūcijas budžeta. Ir valstis, kur visi budžeta avoti ir diezgan sabalansēti, piemēram, Čehijā, toties viņiem ir ļoti mazs privātais finansējums, kas nozīmē - ir iekavējusies sadarbība ar industriju. Kopējā bilde (ar atsevišķiem izņēmumiem) ir diezgan līdzīga - institūcijas tiek finansētas no dažādos projektos iegūtiem līdzekļiem. Šobrīd šo projektu, gan ne kā ES finansētu, turpinām, sadarbojamies un mācāmies cits no cita. Sniedzam ne tikai labās prakses piemērus, bet arī atklājam to, kas tik labi neiet.

Kad salīdzinājām rezultātus ar Rietumeiropu, izrādījās, ka tas nav tik vienkārši izdarāms. Lūk, te ir publikāciju skaits uz vienu zinātnieku, un statistika rāda, ka Austrumeiropā tas pat ir lielāks. Atšķirības parādās tajā, kur rietumnieki un kur austrumnieki publicējas. Izrādās, Rietumeiropā to dara prestižākos žurnālos. Taču - skatoties, cik uz vienu miljonu eiro lielu finansējumu ir publikāciju, parādās atšķirības pretējā virzienā. Rietumvalstīs publikāciju uz šādu summu ir mazāk, bet to kvalitāte ir augstāka. Mums šīs izmaksas ir zemākas, bet kvalitāte ir tāda, kāda jau nu tā ir. Tas nozīmē, ka mums jāpamanās piesaistīt vairāk naudas, ja gribam kāpināt kvalitāti. Vai to var izdarīt ar bāzes finansējumu un grantiem? Grūti atbildēt.

- Atgriežoties pie starptautiskā zinātnisko institūciju izvērtējuma - iepriekšējā reizē liela daļa institūciju saņēma zemu vērtējumu, pat tādu, kas nozīmēja - iestāde jāslēdz.

- Ar to jārēķinās, ka var nākties izdzirdēt to, ko negribēji dzirdēt. Taču, ja tā atklāti, vai tiešām nezināja, ka nav labi? Domāju, ka nojauta gan, ja arī atklāti neviens to neteica. Un tomēr - arī sāpīgi griezieni var būt labi. Pārsteigumi var būt vienmēr, taču nedomāju, ka varam sagaidīt milzīgus satricinājumus. Pagājušās reizes vērtējums bija unikāls ar to, ka dažas zinātniskās institūcijas Latvijā nebija vērtētas vispār. Dzīvojām, kā pratām, bet tad atnāca viens un teica: kaut ko esat darījuši nepareizi. Tagad mēs jau zinām, kas mūs sagaida. Jā, seši gadi ir ilgs periods, kas pagājis no iepriekšējās reizes, bet mēs visu laiku esam par to fonā domājuši. Protams, tas, ko mēs nezinām, ir - ko IZM vēlas no šā pētījuma iegūt? Kas ir virsmērķis tam visam? Vai mūs interesē tas, kā tālāk veidot Latvijas zinātnes ekosistēmu, piemēram, koncentrējot to universitātēs, vai vēlamies attīstīt tehnoloģiju pārneses platformas. Par to ir saērcināti gan kolēģi universitātēs, gan arī mēs.

- Te laikam jābilst kāds vārds arī par IZM rosināto augstākās izglītības iekšējās pārvaldības sistēmas maiņu, kas izsauca tik lielu atbalsi nozarē.

- Jā, IZM konceptuālajā ziņojumā, ja tā pavisam godīgi, es neieraudzīju to virsmērķi. Kas no šī te būs, un kāpēc mēs to visu darām? Skaidrs, ka šī reforma kaut ko izmaksās. IZM paredzējusi izmantot tam zināmu summu no ES struktūrfondiem. Vai ar to laiku, kas atvēlēts fondu apgūšanai, pietiks - grūti pateikt. Katrā ziņā ir sīki un smalki aprakstīts, kā tiks pārvaldīta augstskolu zinātne un augstskolas kopumā. Tas, kas mums nepatika un par ko ZI asociācija bija viegli sadusmota, bija viens paviršs teikums par to, kā būs attīstīties ZI ārpus universitātēm: vai nu jāpievienojas universitātēm, vai jāveido tehnoloģiju pārneses platformas, nekonkretizējot, ko tas nozīmē. Un tad labi tālu uz priekšu šajā dokumentā rakstīts, ka līdz 2021. gada maijam ir jābūt detalizētam plānam, kā tas notiks. Domāju, ka starptautiskā izvērtējuma rezultātiem tur būs zināma loma. Mums ar IZM bija saruna, kurā piedalījās vadītāji no septiņiem ZI, kas ir ārpus universitātēm: Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, institūts BIOR, Elektronikas un datorzinātņu institūts, Fizikāli enerģētiskais institūts, Koksnes ķīmijas institūts, OSI un Silava. Šķiet, IZM sadzirdēja to, ko gribējām pateikt, proti, ka neesam visi gluži vienādi un varbūt nevajag arī lietot vienu lineālu visiem. Jo šie septiņi ZI sastāda 23,5% (2018. gada dati) no visa zinātniskā personāla Latvijā. Atbilstoši tam mūsu bāzes proporcija ir faktiski tā pati ceturtā daļa. Ja skatāmies uz šo institūtu jaudu konkursu finansējuma piesaistīšanā, tad esam virs minētās proporcijas, tostarp piesaistot ES fondus un valsts grantus, kā arī sadarbībā ar industriju. Mēs sagatavojam aptuveni ceturto daļu maģistru un doktoru (tas nozīmē, ka viņu zinātniskie darbi tiek izstrādāti šeit). Ja skatāmies uz publikācijām un citējamību, esam tajā pašā līmenī kā valstī kopumā. Līdz ar to šī ZI grupa ir ļoti nopietns resurss, tāpēc negribētos, ka, veicot kādas pārvaldības reformas, mēs to izniekotu. Pat ja skatāmies tajā virzienā kā pievienošanās universitātēm, tad OSI trīs lielākie nacionālie sadarbības partneri ir: Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte. Tad kurai no tām lai mūs pievieno? Ja pievienos vienai, tad pārējās būs vairāk vai mazāk cietējas lomā. Risks ir arī tāds, ka daļa personāla, kas līdz šim sadarbojās ar citu augstskolu, palēnām var sākt meklēt citur darbu. Lūk, to visu skaidrojām IZM un nu skatīsimies, kā tālāk risināsies notikumi. Gribu teikt, ka līdz šim nav ticis plānots radikāli mainīt institūtu statusu, tas parādījās tikai šajā konceptuālajā ziņojumā, tāpēc tam bija zināma atbalss, vēloties pateikt, ka šis dokuments nav pats kvalitatīvākais un labākais, kāds ir redzēts. Nav jau tā, ka mēs vai universitātes neapzinātos to, ka mūsu pārvaldības sistēmās ir vietas uzlabojumiem. Mēs to saprotam un pie tā arī strādājam.

- Ir arī izskanējušas bažas par to, ka jaunveidojamā Zinātnes padome būs ierēdņu diktēta un kontrolēta, bet Augstākās izglītības padome vispār likvidēta. Kā jūs vērtējat šādas ieceres?

- Klausoties tajā, ko saka IZM, šķiet, ka lielām bažām pamata nav. Ja skatāmies uz to, ko teorētiski var izdarīt, izmantojot šo ziņojumu ekstrēmākā veidā, tad bažām ir pamats. Jo principā nav izslēdzams, ka jaunā padome tiek izveidota tā, ka tā neiedziļinās pētniecības darba specifikā. Teikšu tā: to var darīt un to var nedarīt. Nesaprašanās par šo punktu arī bija liels iemesls negatīvajai reakcijai, kas sekoja no nozarē strādājošo puses. Jāsaprot tas, ka, uzrakstot vienu dokumentu, kas aptver visas zinātniskās institūcijas, tam jābūt ļoti pārdomātam.

- Izskanēja dažādi viedokļi par šo dokumentu: vieni teic, ka tvērums ir par plašu, citi - par šauru.

- Atkal ir svarīgi, ko mēs redzam kā mērķi. Ja vēlamies veikt izmaiņas pēc Prokrusta gultas principa, tad visi par to būs saērcināti. Ja reformējam un vienlaikus skatāmies, ko zinātniskā institūcija dara un kur ir tās vieta, tad viss ir kārtībā. Jautājums ir - vai būs laiks un vēlme iedziļināties? Es neteiktu, ka šis ziņojums ir kas šausmīgs un vērsts pret Latvijas zinātni, bet to, ka vajadzīga kārtīga izskaidrošana, ko IZM grib panākt, tam gan jāpiekrīt.

Runājot par tipoloģiju, mums ir diezgan vienalga, kā mūs sauc. Jautājums ir par to, vai mēs ar vieglu roku neiznīdējam to, kas pēdējo dažu desmitu gadu laikā labs izveidojies, tāpēc, ka ātri vajag ko noreformēt.

- Pirms kāda laika liels satraukums bija arī par doktorantūras modeļa maiņu. Vienlaikus tika vaicāts - vai mums patiešām vajag vairāk doktorantu?

- Par to, ka mums vajag vairāk un labāk sagatavotus doktorus, tomēr visas iesaistītās puses ir vienojušās. Jautājums - ko šie cilvēki darīs, kad būs kļuvuši par doktoriem un viņiem pašiem vajadzēs sev maizīti pelnīt. Tas arī droši vien ir risināms. Viens no variantiem - veidojot jaunuzņēmumus. Atkal jāatgriežas pie tabulas, kas rāda, ka piektā daļa doktorantu tiek sagatavoti ārpus universitātēm. Acīmredzot šajos ZI ir bijuši gana labi vadītāji un infrastruktūra, lai varētu ar savu darbu tikt galā. Varbūt mums vajag šo platformu attīstīt un ZI būtu sadarbības platforma vairākām augstskolām. Vai mums vajag, lai ZI veidotu savas doktorantūras programmas? Domāju, ka ne. Jo bez doktoranta darba izstrādes ir vēl arī mācību programma, un tā ir universitāšu stiprā puse. Bet pētniecības darba vadību gan mēs varam uzņemties. Iespējams, ka doktorants varētu vienu daļu programmas apgūt vienā, otru daļu - citā augstskolā, bet pētniecisko darbu - ZI Latvijā vai pat ārpus tās. Bet galvenais, kas jāpatur prātā: bez izglītotiem cilvēkiem mēs izrāvienu labklājības jomā neiegūsim.