Latvijā vairākums pedagogu ar savu darbu ir apmierināti, liecina OECD pētījums. Tajā pašā laikā tikai ceturtā daļa skolotāju uzskata, ka viņu profesija ir sabiedrībā novērtēta. Arī ar darba samaksu apmierināti ir vien 22% skolotāju, kamēr skolu direktoru vidū šis rādītājs sasniedz 42 procentus.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskā mācību vides pētījuma TALIS 2018 otrajā sējumā Skolotāji un skolu vadītāji kā augsti novērtēti profesionāļi uzmanība veltīta skolotāju un skolu vadītāju profesijas prestižam, darba ikdienai un spējai sadarboties.
OECD Izglītības un prasmju direktorāta vadītājs Andreass Šlaihers uzsver, ka šī brīža epidemioloģiskajā situācijā īpaši nozīmīga ir visu skolotāju iesaiste un tehnoloģiju sniegto iespēju izmantošana. Tikpat nozīmīgi kā saglabāt saikni ar skolēniem pašreizējā situācija vairo vajadzību skolotājiem sadarboties savā starpā. Viņaprāt, šis ir laiks, kad mums arī vairāk jāsaka paldies skolotājiem, kuri savu ikdienu velta, lai palīdzētu nākamajai paaudzei īstenot savus sapņus un veidot mūsu kopējo nākotni.
Līdz šim valstīs, kas piedalās TALIS pētījumā, profesionālā sadarbība netiek novērota bieži. Piemēram, Latvijā 12% skolotāju atsaucas uz dalību profesionālajā sadarbībā vismaz reizi mēnesī (OECD vidēji - 21%), kamēr 17% tikpat bieži mācību darbu organizē komandās (OECD vidēji - 28%). Svarīgi gan pieminēt, ka 91% skolotāju norāda, ka viņu skolai raksturīgs savstarpējs koleģiālais atbalsts (OECD vidēji - 81%).
Šodien skolotāja profesijas statuss ir svarīgs faktors cilvēku piesaistīšanai un noturēšanai profesijā. Latvijā 23% TALIS pētījumā aptaujāto skolotāju piekrīt vai pilnīgi piekrīt apgalvojumam, ka viņu profesija tiek novērtēta sabiedrībā (OECD vidēji - 26%). Laikā no 2013. līdz 2018. gadam gandrīz pusē valstu un ekonomiku ar pieejamiem datiem ir palielinājies to skolotāju skaits, kuri uzskata, ka profesija sabiedrībā tiek novērtēta. Latvijā šis rādītājs ir palicis nemainīgs.
Tajā pašā laikā 91% Latvijas skolotāju norāda, ka kopumā viņi ar savu darbu ir apmierināti (OECD vidēji - 90%). Bet skolu vadītāju apmierinātības īpatsvars ir vēl lielāks - 97% (OECD vidēji - 95%). Ar darba samaksu ir apmierināti tikai 22% skolotāju un 42% skolu vadītāju, kas ir zemāks rādītājs nekā OECD vidējais (attiecīgi 39% un 47%).
Runājot par skolotāju mobilitāti, Latvijā 14% pedagogu vēlētos pāriet uz citu skolu, ja tas būtu iespējams (OECD vidēji 20%), bet 38% vēlētos pamest profesiju tuvāko piecu gadu laikā (OECD vidēji 25%).
Skolotāju apmierinātību ar darbu un viņu nodomu turpināt mācīt var ietekmēt profesionālajā ikdienā esošais stress. Tas var traucēt ne vien skolotāju un skolu vadītāju motivācijai, bet pat skolēnu sasniegumiem. Latvijā 23% skolotāju norāda, ka viņu darbā ir daudz stresa (vidēji OECD - 18%). Trīs izplatītākie iemesli stresam skolotāju vidū ir atbildība par skolēnu sasniegumiem, pārāk lielais sagatavojamo stundu apjoms, kā arī sekošana mainīgajām prasībām, kas viņiem tiek izvirzītas darbā. (Tie, kuri norāda uz lielu stresu darbā, divas līdz trīs reizes biežāk vēlas tuvāko piecu gadu laikā pamest mācīšanu.) Savukārt skolu vadītāji vērš uzmanību uz pārāk lielu administratīvā darba apjomu, atbildību par skolēnu sasniegumiem un sekošanu mainīgajām prasībām, ko izvirza pašvaldība vai valsts.
Skolotāju iespējas paust viedokli skolas vīzijas un mērķu veidošanā ir neatņemama skolotāju līderības sastāvdaļa. Latvijā 69% direktoru norāda, ka viņu skolotājiem ir ievērojama atbildība par lielāko daļu uzdevumu, kas saistīti ar skolu politiku, mācību programmu un mācīšanu, un tas ir augstāks rādītājs nekā vidēji OECD (42%).
Kopumā pētījuma ciklā, kas norisinājās 2018. gada vasarā, piedalījās 48 valstis no visas pasaules. Latvijā aptaujā piedalījās 2315 skolotāji un 136 skolu vadītāji. Galvenais pētījuma mērķis bija iegūt starptautiski salīdzināmu informāciju, kas ir būtiska uz skolu vadītajiem, skolotājiem un mācīšanu vērstu politiku izveidei un īstenošanai.