Nelegālā migrācija: robežas kļūst par politikas instrumentu
Pēdējos gados uz Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas ir izteikti redzams, kā Krievija un Baltkrievija pārvirza un koriģē nelegālo migrantu plūsmu atbilstoši Latvijas, Lietuvas vai Polijas iekšpolitiskajām aktualitātēm, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts.
Šīs tā dēvētās instrumentalizācijas pielietošanas sākuma posmā kā pirmā tika testēta Lietuvas robeža, bet pēdējos divos gados vairāk tiek mērķēts uz Polijas un Latvijas robežu, stāstīja Pujāts, piebilstot, ka Polijā ir konstatēts jau vairāk nekā 22 000 personu mēģinājumu nelikumīgi iekļūt valstī, šķērsojot ārējo zaļo robežu.
"Vieni un tie paši pārkāpēji ir virzīti nelikumīgi šķērsot Polijas robežu, pēc tam viņi parādās uz Latvijas robežas un otrādi," ilustrēja robežsardzes priekšnieks.
Pēc viņa teiktā, 2023.gadā uz Latvijas robežas saspringtākie mēneši bija augusts, septembris un oktobris, kas bija saistīts ar to, ka no 1.septembra stājās spēkā prasība Krievijas pilsoņiem kārtot valsts valodas eksāmenu, lai pagarinātu uzturēšanās atļauju Latvijā.
"Var ļoti spilgti redzēt, ka šī instrumentalizācija ir saistīta ar konkrētās valsts - Latvijas, Lietuvas vai Polijas iekšpolitiskajiem procesiem, un, lai destabilizētu drošības situāciju, tiek pastiprināti radīti sarežģījumi uz iekšējās robežas," klāstīja Pujāts.
Runājot par cīņu pret nelegālo imigrantu pārvadātājiem, robežsardzes priekšnieks uzsvēra, ka pierobežā tiek veikts arī aktīvs preventīvais darbs, informējot sastaptās personas par to, ka par nelegālo migrantu uzņemšanu automašīnā var draudēt kriminālatbildība.
Šogad robežsardze ir aizturējusi jau 64 nelegālo migrantu pārvadātājus, no kuriem apmēram trešdaļa ir Latvijas valstspiederīgie - gan pilsoņi, gan nepilsoņi, bet otro lielāko īpatsvaru veido Ukrainas valstspiederīgie. Tālāk seko Igaunijas un Lietuvas valstspiederīgie, kā arī personas no tālākām valstīm, kuras jau ir legāli ieguvušas uzturēšanās atļauju Latvijā.
Pujāts atgādināja, ka pastiprinātā režīmā Valsts robežsardze strādā pēdējos piecus gadus.
LETA jau ziņoja, ka šogad no Baltkrievijas-Latvijas robežas šķērsošanas atturētas 9077 personas, bet humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana nav liegta 15 nelegālajiem migrantiem.
Kā vēstīts, pērn no Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas tika atturēti 5388 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ valstī tika uzņemti 26 cilvēki.
Valdība iepriekš līdz šī gada 31.decembrim pagarināja pastiprinātās robežapsardzības režīmu Baltkrievijas pierobežā.
Pastiprinātās robežapsardzības režīms pierobežā noteikts Baltkrievijas radītās paaugstinātās nelegālo migrantu plūsmas dēļ.
Pastiprinātās kontroles režīms noteikts Ludzā un Ludzas novada pagastos, Krāslavā un novada pagastos, Augšdaugavas novadā, Daugavpilī un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.
Situācija ar nelegālajiem migrantiem uz robežas ar Baltkrieviju līdz ziemai noteikti saglabāsies pietiekami saspringta, iepriekš aģentūrai LETA vērtēja Valsts robežsardzes priekšnieks.
