LLU – domājot par absolventu nākotni, pilnveido studiju programmas

 
©Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Darba tirgus ir mainīgs, un šajā pārmaiņu virpulī konkurētspējīgākas ir tās augstskolas, kas spēj un grib iet līdzi laikam, dodot studentiem tādas zināšanas un prasmes, kuru nozīme darba devēju acīs pieaug.

Apjomīgs darbs

Lai ietu kopsolī ar darba tirgus vajadzībām, piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) uzsākusi apjomīgu studiju programmu un virzienu attīstību (ES struktūrfondu projekta LLU pārvaldības pilnveide ietvaros). «Mēs pārskatām visas mūsu - vairāk nekā 50 - studiju programmas, vērtējot to atbilstību darba tirgum. Vispirms definējām, kas, mūsuprāt, būtu maināms, pilnveidojams saturā, kā turpmāk jāattīsta materiāltehniskā bāze, pēc tam uzklausīsim nozares ekspertu vērtējumus, kam jāpievērš uzmanība speciālistu sagatavošanā un ko konkrētā nozare gaida no absolventa. Visbeidzot piesaistīsim arī starptautiskus ekspertus, lai gūtu pārliecību, ka mūsu programmas atbilst Eiropas redzējumam,» informē Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere. Viņa ir gandarīta, ka gadu gaitā universitātei izveidojusies produktīva sadarbība ar darba devējiem, profesionālajām organizācijām. «Universitāte nevar darboties atrauti no nozarēm, jo mēs vēlamies, lai mūsu studenti ir pieprasīti darba tirgū, un mums ir jāņem vērā darba devēju vēlmes. Tādēļ mudinām uzņēmumus laikus dot signālus, ko viņiem vajadzēs pēc četriem, sešiem gadiem. Tā mēs operatīvāk spēsim reaģēt un pašreizējās studiju programmās iekļaut nepieciešamo.»

Z paaudze - jaunas vēlmes, vajadzības

Vajadzību pēc pilnveides nosaka arī fakts, ka studentu rindās arvien vairāk ienāk tā sauktā Z paaudze, kurai ir pavisam citas prasības pret studiju procesu, pasniedzējiem. «Vajadzīgas citas metodes, lai viņi mūs sadzirdētu. Vēl nesen rīkojām akadēmisko konferenci, kur par šiem jautājumiem runājām - ko jaunieši no mums gaida,» stāsta I. Pilvere. Un galvenie secinājumi ir šādi: studiju saturu jāspēj pasniegt jauniešiem interesanti, viņiem saistoši, izmantojot IKT iespējas, jo viņi, tēlaini sakot, jau piedzimuši ar planšeti rokās. Tātad teorētisko, praktisko bāzi jāspēj ietērpt interesantā kostīmā. Lai pasniedzējiem palīdzētu ienest jaunas vēsmas studiju procesā, LLU šogad uzsāk mācībspēku apmācību (ES struktūrfondu projekta LLU akadēmiskā personāla pilnveidošana ietvaros). Taujāta, vai pasniedzēju pulku papildina jauni spēki, LLU rektore norāda: «Jā, ienāk, bet jautājums - cik ilgi noturas, vai nozare viņu nepārpērk. Ja jaunajam pasniedzējam rodas iespējas pastrādāt arī kādos zinātniskajos projektos, viņam kļūst interesanti, viņš vēlas palikt augstskolā.»

Tā kā kvalitatīvas studijas nav iedomājamas bez gruntīga darba zinātnē (tā definējusi Izglītības un zinātnes ministrija), LLU cītīgi strādā arī zinātnes jomu akreditācijā - tiek gatavoti pašnovērtējuma ziņojumi. «Atbilstoši LLU stratēģijai esam noteikuši sev trīs galvenos virzienus - biozinātnes, inženierzinātnes un sociālās zinātnes. Un šajos virzienos arī gatavojamies akreditācijai,» piebilst rektore.

Unikālas programmas

LLU šajā akadēmiskajā gadā studē aptuveni 4000 studentu, ieskaitot arī ārvalstniekus, padarot studiju vidi internacionālu. Studenti uz Jelgavu dodas no tuvākiem un tālākiem Latvijas reģioniem, jo LLU piedāvā vairākas unikālas studiju programmas, kas netiek īstenotas nevienā citā Latvijas augstskolā - veterinārmedicīna, mežsaimniecība un kokapstrāde, lauksaimniecība, pārtikas tehnoloģija. LLU spēcīgie balsti ir arī studijas inženierzinātnēs, ainavu arhitektūrā, vides jomā, ekonomikā, informācijas tehnoloģijās, vadībzinātnēs un socioloģijā. Vairums programmu ir ar profesionālu ievirzi, tas nozīmē, ka studiju procesā liels akcents ir ne tikai uz teorijas apguvi, bet praktisku iemaņu apgūšanu. «Nozares vēlas saņemt pēc iespējas labāk sagatavotu jauno speciālistu, tāpēc mūsu programmās, tostarp arī akadēmiskās, ir iekļauta prakse. No vienas puses - jaunietis prakses laikā vēl labāk iepazīst izvēlētās profesijas darba specifiku, no otras puses - darbs mēdz tik ļoti aizraut jauno cilvēku, ka viņam studijām vairs nav īsti laika. Daži pat tās pamet. Taču uzskatu, ka nākotnē šāds lēmums viņu var padarīt zināmā mērā par ķīlnieku - viņa lielākais konkurents būs jaunietis ar izietu praksi un augstskolas diplomu. Tāpēc LLU aicina darba devējus atbalstīt tos jauniešus, lai ļauj viņiem savienot darbu ar studijām un iegūt diplomu. Protams, mūsdienu darba tirgū pieprasījums krietni pārsniedz piedāvājumu un var maldīgi šķist, ka pietiek vien apgūt pāris kursus un profesija apgūta. Ir jādomā ilgtermiņā. Šāds solis - pamest studijas - var pārvērsties par bumerangu un sāpīgi par sevi atgādināt nākotnē. Turklāt jāatceras, ka jāmācās būs visa mūža garumā - ar tām zināšanām, ko dod universitāte, nepietiks visam darba mūžam, būs jāturpina izglītoties un apgūt to, ko konkrētajā brīdī pieprasīs darba tirgus,» akcentē I. Pilvere.

Vidusskolēnus, kas apsver iespēju studijas uzsākt LLU, rektore aicina īpašu uzmanību pievērst eksaktajiem mācību priekšmetiem - tā ir pamatbāze, kas ir vajadzīga vairumā LLU studiju programmu. Pat ja kādā mācību priekšmetā ir zināšanu robi, LLU nāk solīti pretī, piedāvājot universitātes Mūžizglītības centrā apgūt vajadzīgās zināšanas, lai sekmīgi iekļautos studiju procesā. «Redzam, ka šī sistēma strādā,» secina I. Pilvere.

Visa pamatā - finansējums

Uz jautājumu, ko gaida no jaunās izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas, LLU rektore atbild: «Iepriekšējais ministrs augstākajā izglītībā ieviesa trīs pīlāru finansēšanas modeli. Sistēma laba, bet, lai tā patiešām strādātu, sistēmā ir jāiepludina nauda. Bet ko mēs redzam? Netiek pildītas ne Augstskolu likuma prasības par ikgadēju finansējuma pieaugumu, ne arī Zinātniskās darbības likuma prasības par naudas pieaugumu, lai mēs lēnām tuvotos Eiropas vidējam līmenim. Dzirdam, ka no valsts budžeta līdzekļiem ik pa laikam tiek papildu nauda novirzīta kādai nozarei, bet izglītības jomā - klusums.»

Viņa atbalsta ministres ieceri par to, ka tiem, kas mācās par valsts budžeta līdzekļiem, pēc augstskolas absolvēšanas būtu jāstrādā noteikts laiks attiecīgajā nozarē vai jāatmaksā šie līdzekļi. «Novēlu, lai ministrei to izdodas realizēt, taču vienlaikus redzu vairākus šķēršļus tā īstenošanai. Piemēram, nozare saka, ka vajag vetārstus, kas var strādāt ar lielajiem dzīvniekiem, un mēs esam radījuši studiju vidi dažādu dzīvnieku ārstniecībai, bet jaunieši vēlas strādāt ar mazajiem dzīvniekiem. Vai darbs ar mazajiem dzīvniekiem šajā situācijā tiks uzskatīts par darbu attiecīgajā nozarē?»

Jāpiebilst, ka LLU pilnveidojas ne tikai saturiski, bet arī ārēji: mūsdienīgus vaibstus iegūst dienesta viesnīcas, kā arī universitātes simbols - pils. Darbi pils Dienvidu un Austrumu korpusā ir pabeigti, kopumā rekonstrukcijas darbus plānots noslēgt nākamgad.

***

UZZIŅAI

Detalizētu informāciju par Latvijas Lauksaimniecības universitātes studiju iespējām varēs uzzināt izstādē Skola 2019 (1.-3. marts izstāžu centrā Ķīpsalā), universitātes Atvērto durvju dienās 22. martā un 13. jūnijā, kā arī mājaslapā www.llu.lv.