KARJERA: Vidutāja starp Latvijas uzņēmējiem un zinātniekiem

Veiksmīga sazobe starp Latvijas uzņēmējiem un zinātniekiem var dot būtisku labumu Latvijas ekonomikas stiprināšanai. Taču nereti abas puses darbojas ar mugurām viena pret otru. Lai palīdzētu uzņēmējiem un zinātniekiem uzsākt dialogu, kas var rezultēties sadarbībā, palīgā nāk Lauma Muižniece, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju pārneses nodaļas vadītāja, Tehnoloģiju departamenta direktora vietniece. Principā ar šiem jautājumiem strādā ne tikai Lauma, bet visa nodaļa. Un pirmie rezultāti jau ir.

Savu ceļu šajā sfērā Lauma atrada pamazām, no savas līdzšinējās pieredzes, izglītības seguma atlasot sev to pašu saistošāko, un tā bija intelektuālā īpašuma pārvaldība, tehnoloģiju pārnese un zinātnes komercializācija.

Soli pa solim

Šobrīd Lauma ir finiša taisnē pēc doktora grāda (tehnoloģiju pārvaldība, publiskā administrācija), bet bakalaura un maģistra grāds iegūts uzņēmumu vadīšanā. «Lai arī vidusskolā apsvēru domu studijas saistīt ar dabaszinātņu jomu, tomēr galu galā dokumentus iesniedzu Banku augstskolā. Iespējams, šādam solim mani iedvesmoja vecāki, kas pēc izglītības ir ekonomisti. Ātri vien sapratu, ka mani neinteresē uzņēmējdarbība tās klasiskajā izpratnē, nevēlos vadīt kādu uzņēmumu. Šo pārliecību vēl vairāk nostiprināja darbs Latvijas Universitātē. Manu interesi saistīja jautājumi, kā darbojas zinātniskās organizācijas, menedžments, intelektuālā īpašuma pārvaldība. Tallinas Tehnoloģiju universitātē atradu doktora studiju programmu, kas apvienoja visas šīs manas intereses, sniedzot padziļinātāku izpratni par tām,» stāsta Lauma.

Savukārt darba tirgū Lauma sevi pieteica bakalaura studiju laikā, 2. kursā - sākotnēji tie gan bijuši pagaidu darbi, lai gūtu pirmo darba rūdījumu un vispār izpratni par algotu darbu, darba vidi. Bet par pirmo būtiskāko izaugsmes pakāpienu profesionālajās gaitās Lauma uzskata darbu Nodarbinātības valsts aģentūrā, kur viņas pārziņā bija darbs ar struktūrfondu projektiem. Nedaudz vēlāk viņa uzsāka darbu Latvijas Universitātē, un arī tur galvenais pienākums bija darbs ar struktūrfondu projektiem pētniecības attīstībai. «Es gan ātri vien nofokusējos uz jautājumiem, kas skar inovāciju veicināšanu, tehnoloģiju pārnesi, intelektuālā īpašuma pārvaldību. Konsultēju pētniekus par šiem aspektiem,» skaidro Lauma.

Pētniecības vizītes Dānijā un ASV

Viņa šajā jomā guvusi arī starptautisku skatījumu un pieredzi, proti, doktorantūrā bija iespēja pieteikties pētniecības vizītēm uz citām valstīm, un Lauma šo iespēju izmantoja divreiz. Pirmā mēnesi ilgā vizīte bija Dienviddānijas universitātē, kur Lauma tikās ar pētniekiem, lai uzzinātu, kā viņi sadarbojas ar vietējo pašvaldību, konkrētā reģiona uzņēmējiem, kā veidojas šo pušu komunikācija, lai tas, ko dara zinātnieki, būtu vajadzīgs un pielietojams uzņēmējiem. Otrs brauciens bija uz Ameriku. «Trīs mēnešus pavadīju Vašingtonā, gūstot gan teorētisku, gan praktisku skatījumu uz to, kā tiek risināti intelektuālā īpašuma pārvaldības jautājumi Amerikas Savienotajās Valstīs.»

No Amerikas viņa atgriezās 2017. gada jūnijā, bet jau pēc pāris mēnešiem viņa saņēma ielūgumu piedalīties Thomas Edison Innovation Fellowship programmā, kuras ietvaros tiek attīstīti pētījumi par dažādiem ar inovāciju saistītiem jautājumiem. «Programmas ietvaros četras reizes bija jāviesojas ASV, bet nebija jādzīvo tur uz vietas, tāpēc darba gaitas Latvijā varēju turpināt. Pēdējā īsā vizīte ASV bija šā gada janvārī. Mans pētījums bija saistīts ar manu disertācijas tēmu - zināšanu pārvaldība mazās valstīs. Tikāmies ar profesoriem, jomas pārzinātājiem Amerikā, kas sniedza rekomendācijas, ko pētījumā pilnveidot. Katrā ziņā dalība projektā bija ļoti vērtīgs palīgs mana disertācijas darba izstrādē, kas ir jau nobeiguma fāzē.»

Saredz sevi Latvijā

Lai arī Lauma bijusi iesaistīta dažādos starptautiskos projektos, viņa saredz sevi strādājam Latvijā. Vai nemaz nebija vēlme ārvalstīs palikt pavisam? «Nē, jo uzskatu, ka arī Latvijā ir daudz iespēju, ko darīt, kur augt un pilnveidoties. Arī pie mums tiek veikti interesanti pētījumi, ir pieejami dažādi atbalsta instrumenti. Veidojas vide, kur tikties pētniekiem un uzņēmējiem,» uzsver Lauma. Un LIAA, kur Lauma strādā pusotru gadu, savā ziņā uzņēmusies savedēja lomu. «LIAA piedāvā gan finansiālu atbalstu, gan konsultatīvu atbalstu, lai abas puses viena otru pamanītu, satiktos. Un ar to vistiešākā mērā saistīts mans darbs aģentūrā. Svarīgi ir ne tikai abas puses iepazīstināt, bet skaidrot, kādas ir katras puses atšķirības, ko viena no otras var sagaidīt. Aktuālāko informāciju abas puses var atrast arī vietnē labsoflatvia.com - tur ir informācija, kas notiek pētniecības organizācijās, kādu atbalstu uzņēmējs var saņemt, domājot par jaunu produktu izveidi, lasāmi arī iedvesmas stāsti un cita noderīga informācija.»

Tehnoloģiju skauti

Laumas pārziņā ir arī Tehnoloģiju skautu nodaļa. Tehnoloģiju skauti ir LIAA darbinieki, kas savu ikdienu pavada pētniecības organizācijās. Viņu uzdevums ir sīki un smalki izpētīt, ko zinātnieki pēta, kādi ir pētniecības virzieni, kādas iekārtas pieejamas, lai tad, kad uzņēmumam ir vajadzīga pētnieka iesaiste kāda produkta attīstībā, LIAA spētu viņam pateikt, pie kurām durvīm klauvēt. Kopumā nodaļā strādā septiņi skauti - viens pārstāv Latvijas Universitāti, vēl viens Rīgas Tehnisko universitāti, pārējie pieci katrs savu nozari: viedā enerģētika, biomedicīna, viedie materiāli, bioekonomika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

Atgriešanās pie dabaszinātnēm

Lauma stāsta, ka zinātnes komercializācija ir samērā jauns virziens. «Industrija un zinātniskās institūcijas ir strādājušas saistīti arī iepriekš, taču šobrīd šī sadarbība ir citā formā.» Aptuveni pirms desmit gadiem radušās pirmās iestrādes, lai jaunais sadarbības veids kļūtu par normu, par ikdienu, sadarbību veicinot ar dažādiem atbalsta mehānismiem. «Ne vienmēr sadarbība nozīmē radīt inovatīvu produktu, bieži vien tā nozīmē standarta mērījumus, testēšanu, ko uzņēmums palūdz kādam no zinātniekiem,» piebilst Lauma.

LIAA galvenokārt vēlas veicināt sadarbību starp vietējiem uzņēmējiem un zinātniekiem, taču atsevišķos gadījumos tiek uzrunāti arī ārvalstu pētnieki un uzņēmumi.

Lauma neslēpj gandarījumu, ka darbs, darba pienākumi ir ciešā sasaistē ar doktorantūras studijām. «Studijas ļauj uz savu jomu paraudzīties no teorētiskās puses, darbs - no praktiskās. Un tādējādi rodas kopbilde, kas no teorijas praksē nestrādā un nav ieviešams, bet kas - gluži pretēji - būtu pārņemams no teorijas un var kalpot kā labais piemērs arī citiem. Turklāt priecē arī fakts, ka es savā ziņā esmu atgriezusies pie dabaszinātnēm, kas man bija tuvas jau skolas laikā. Visi mani interesējošie komponenti ir aptverti,» secina Lauma.

Joprojām skepse

Savukārt taujājot par lielākajiem izaicinājumiem ikdienas darbā, Lauma atbild: «Neskatoties uz piedāvātajām iespējām, joprojām gan starp pētniekiem, gan uzņēmējiem, gan sabiedrībā valda skepse par zinātnes komercializāciju Latvijā. Kad neticība ir pārvarēta, procesi uzņem apgriezienus, bet grūtākais jau ir spert šo pirmo soli. Mēs, protams, palīdzam, meklējam kopsaucēju, lai abas puses sastrādātos.» Viņa arī norāda, ka maldīgi ir uzskatīt, ka citur zāle ir zaļāka un debesis zilākas. Nebūt ne. Arī citas valstis, kur iestrādes industrijai sadarbībā ar pētniekiem ir ar daudz dziļākām saknēm nekā Latvijā, saskaras ar problēmām. «Sarunās ar citiem tehnoloģiju pārneses speciālistiem neviens nav teicis, ka viņa pārstāvētāja valstī viss ir ideāli. Neskatoties uz pieredzi, iestrādnēm, katram ir savi izaicinājumi.»

Papildus rosīgajām darba dienām LIAA Lauma jau septiņus gadus Banku augstskolā ir lektore. Bet pēc dinamiskas darba nedēļas viņas miera osta ir lauku mājas, kur atpūsties un smelties enerģiju jaunam darba cēlienam.