Par reformām izglītībā un pašvaldību lomu
 

Sekojot ar izglītības reformu saistītajām diskusijām medijos, jāsecina, ka daudzas ar sistēmu tieši nesaistītas personas parāda ne vien nekompetenci, bet regulāri nāk klajā ar apgalvojumiem, kuri ir sabiedrību maldinoši un pat kaitnieciski.

Viens no tādiem ir apgalvojums, ka izglītības kvalitāte un izglītojamo sekmes, talantu attīstība ir tieši saistīta ar skolēnu skaitu klasē. No tā izriet, ka, pārvietojot vidusskolēnu no lauku skolas mazās klases uz pilsētas skolas lielo klasi, automātiski uzlabosies izglītojamā sekmes, atraisīsies personība, attīstīsies talanti un radīsies izcilība. Bieži vērojams pretējais: skolās, kur jau šobrīd ir 30 un vairāk skolēnu klasē, aizvien pieaug tādu izglītojamo skaits, kuri nespēj apgūt mācību saturu. Daudzi vecāki, kuriem ir iespēja, meklē privātskolotājus. Toties tie, kuriem nav tādas rocības, paliek zaudētājos. Pagaidām viņi vēl var izvēlēties kādu mazāku - cilvēkbērnam draudzīgāku skolu. Bet, ko viņi darīs, kad mazās skolas likvidēs?

Tāpat nav korekti izglītības kvalitāti mērīt tikai pēc vidējā vērtējuma centralizētajos eksāmenos, neņemot vērā Latvijas novadu īpatnības un gadu desmitos izveidojušos sociālekonomisko situāciju. Mazajās vidusskolās vidējo vērtējumu dinamika mēdz būt ļoti svārstīga un ir atkarīga no konkrēta gada skolēniem. Tādēļ ir būtiski novērtēt katra izglītojamā vispārējo izaugsmes dinamiku un to, ko viņš varēja vai nevarēja iegūt, ja nebūtu tuvās vidusskolas. Tāpat Latvija demogrāfiskās krīzes apstākļos nedrīkstētu nenovērtēt arī katras atsevišķas skolas pienesumu kultūrizglītībā, kultūrvides uzturēšanā, latviskās identitātes stiprināšanā, ieguldījumu pilsoniskajā un patriotiskajā audzināšanā, ko kopīgi nodrošina gan pedagogi kopā ar izglītojamiem, gan vecāki.

Uzstājīgie mēģinājumi pārvietot visus vidusskolēnus no lauku vidusskolām uz pilsētu vidusskolām ir mērķtiecīga depopulācijas politika. Te jāņem vērā vēl viens būtisks aspekts: likvidējot daudzas nelielas lauku vidusskolas reģionos situācijā, kad vidējā izglītība nav obligāta, pieaugs tādu jauniešu skaits, kuri pēc pamatskolas izglītību vispār neturpinās. Vai tādējādi tiks iegūta izglītības kvalitāte un palielināsies konkurētspējīgu cilvēku skaits? Nē. Viņi emigrēs un kļūs par melnstrādniekiem citur. Tāpat, pārveidojot vidusskolas par pamatskolām, neizbēgami pasliktināsies pedagogu kvalitatīvais sastāvs iestādē.

Izglītības kvalitāte ir tieši saistīta ar sociālekonomisko situāciju valstī. Daudzu izglītojamo vecāki jau ilgstoši dzīvo morālās emigrācijas stāvoklī, apzinoties, ka viņi savai dzimtenei nav vajadzīgi. Viņu bērni šo noskaņojumu pārmanto, kas atspoguļojas arī motivācijas trūkumā izglītoties. Valdība gadu desmitiem darījusi visu, lai liela daļa iedzīvotāju būtu ilgstošā depresijā un vēlētos aizbraukt. Tās personas, kuras regulāri uzstājas par vidusskolēnu centralizēšanu pilsētās, nepamatoti iedomājas, ka visi pamatskolas absolventi ir teju ideāli motivēti iegūt izglītību, ka viņi ir pašpārliecināti, mērķtiecīgi un spējīgi jau savos 14 un 15 gados izvēlēties piemērotāko attīstības virzienu un iekļauties lielā kolektīvā. Diemžēl šajā vecuma posmā daudziem jauniešiem īpaši aktualizējas izvēles problēmas, parādās dažādi izaicinājumi un personības meklējumi, kad mācības vairs neliekas tik svarīgas. Ne visi jaunieši spēs izturēt to mācību modeli, ko uzspiedīs 30 vai 40 skolēnu klase. Vai izglītības politikas veidotāji ir pamanījuši, ka nedaudzās reemigrējušās ģimenes saviem bērniem meklē tieši mazas skolas ar piemērotu mikrovidi, kur ir vairāk individuāla pieeja, iespēja apgūt valodu un citus priekšmetus dzimtajā valodā? Mūsu skolā pagājušajā gadā mācības uzsāka septiņi triju reemigrējušo ģimeņu bērni.

Kā 27.marta raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” minēja Inga Vanaga, - jaunais saturs paredz vēl vairāk diferencētu pieeju, iekļaujošu izglītību u. tml. Klasēs, kurās ir vairāk par 25 skolēniem, nav iespējams apgūt Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra 747. noteikumos aprakstīto pamatizglītības obligāto saturu, sasniegt plānotos rezultātus mācību jomās. Tāpat jaunā satura īstenošanas principu un metožu izmantošana šādās klasēs būs apgrūtināta gan lielās pamatskolu, gan vidusskolu klasēs. Arī vidusskolēni vēl nav tik pieauguši kā studenti un nereti stundās ir nedisciplinēti, kas nopietni traucē mācību procesu. Par šo problēmu satraucas pedagogi daudzās lielajās skolās.

Būtiskas problēmas var radīt arī pašvaldību atšķirīgais redzējums par izglītības iestādēm. Piemēram Rēzeknes novadā kopš 2009.gada, strauji samazinoties iedzīvotāju skaitam, ir likvidētas vai reorganizētas šādas izglītības iestādes: Ilzeskalna pamatskola, Nagļu pamatskola, Liepu pamatskola, Kruķu pamatskola, Lendžu pamatskola, Zarečnajas pamatskola, Bērzgales pamatskola, Rikavas pamatskola. Būtiskas reorganizācijas skārušas arī pirmsskolas izglītības iestādes. Atšķirībā no novada, Rēzeknes pilsētā praktiski nekādas skolu reformas nav bijušas. Šāda nevienlīdzība ir vērojama arī citur Latvijā. Mūsuprāt daudzas pašvaldības pārāk apzinīgi ķērušās pie sava redzējuma veidošanas par skolu tīklu, ko 29. martā īja ministrija, uzskatot, ka par katru cenu jāparāda, kas tiks reorganizēts. Kaut gan jaunās valdības ministre vairākkārt uzsvērusi, ka skolu tīklu nevar veidot, izmantojot tikai matemātiskus aprēķinus, ka būtiski vērtēt arī citus izglītības iestādes pienesumus sabiedrībai. Pašvaldībām ir draudēts ar finansējuma samazinājumu, ja tās nelikvidēs skolas, tāpēc tās cenšas. Skumji, ja tām skolām, ko pašvaldības nodomājušas likvidēt vai reorganizēt, jau laikus tiks ierobežots finansējums, tādējādi apgrūtinot konkurētspēju ar citām skolām, kur plānots uzkrītoši liels finansējums infrastruktūrai aprīkojumam uc.

Politiķi gadu no gada runā par reģionu attīstību, bet reģionos cilvēki turpina grimt depresijā vai aizbrauc, tostarp televīzijā nereti augstprātīgi politiķi vai pašsadomājušies “eksperti” atļaujas paust nostāju: “jūs paši esat vainīgi, ka jums slikti”. Kaut gan vainu par iznīkstošajiem laukiem ir jāuzņemas tieši viņiem, bet uz to jau neviens vairs necer.

Latvijas Replikas Saeima un Izglītības un zinātnes ministrija veido valsts izglītības politiku. Lai nepieļautu diskrimināciju pret perifērijas iedzīvotājiem, lūdzam vērst uzmanību uz katra novada, katras izglītības iestādes īpašo lomu, pienesumu un nozīmi valsts attīstības un nacionālās identitātes stiprināšanas kontekstā un iestrādāt to normatīvajos dokumentos.

AUTORE: Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskolas direktore Gundega Rancāne