5 tūkstošiem Latvijas ceturtklasnieku jāaizstāv valsts gods vispasaules pārbaudē matemātikā

© f64

Latvija ir starp tām 60 valstīm, kas piedalās starptautiskā matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījumā 4. klasēm IEA TIMSS 2019. Pirms 12 gadiem Latvija abās jomās ierindojās pirmajā desmitniekā, tad gan dalībvalstu skaits bija mazāks – 38.

Tā kā Latvija tuvākajos gados īstenos nozīmīgas pārmaiņas izglītības saturā, dalība pētījumā ir ļoti būtiska. Rezultāti ļaus novērtēt mūsu valsts 4. klases skolēnu sasniegumus dabaszinātnēs un matemātikā starptautiskā kontekstā, uzsvēra Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Anita Muižniece, piebilstot, ka nākamreiz piedalīsies tie ceturtie, kas jau būs mācījušies pēc jaunā mācību standarta, un tas būs labs atskaites punkts, kas ļaus saprast, vai reforma sasniegusi vēlamos rezultātus.

Latvijā pētījumā iesaistīsies 4792 skolēni no 156 skolām - gan lielām, gan mazām. Tiks pārbaudītas ne tikai ceturtklasnieku zināšanas, bet arī aptaujāti skolēni, viņu vecāki, skolu direktori un skolotāji. Viņiem būs jāaizpilda anketas par mācību kvalitāti, kā arī mācīšanās pieredzi skolā un mājās.

Uzdevumi aptvers to vielu, ko viņi apguvuši jau iepriekš, - iespējams, ka atšķirsies tikai to pasniegšanas veids. Būs tādi, kur jāizvēlas pareizās atbildes, un tādi, kur pašiem jāmeklē atbildes, pamatojot, kāpēc, - skaidroja nacionālā pētījuma koordinatore Latvijā, Latvijas Universitātes pētniece Linda Mihno. Izvērtējot pirms 12 gadiem pildītos uzdevumus un šos, vairāk esot likts akcents uz radošumu, problēmrisināšanu un starppriekšmetu saikni. Kaut gan Latvijā uzdevumi un anketas tiks pildītas līdz 3. maijam, rezultātu apkopošana būs ilga: tie būs zināmi tikai 2020. gadā. Individuāli skolēni netiks vērtēti. Katra dalībskola saņems savu vidējo vērtējumu starp citām Latvijas skolām, bet atskaitēs netiks norādīts ne skolas nosaukums, ne skolēnu, vecāku un skolotāju vārdi.

Pētījumā piedalās arī Iļģuciema vidusskola, jo «ir interesanti izvērtēt, ko skolēni zina, bet kur vēl jāpiestrādā», sacīja tās skolotāja Guna Pudule. Šķiet jau, ka lielām grūtībām nevajadzētu būt, jo ar diagnosticējošo darbu 3. klases skolēni tikuši galā labi. Tas, kāpēc vēlāk šie rezultāti nav tik labi 9. klasē, bet, 12. klasi beidzot, lielai daļai pavisam vāji, zināmā mērā skaidrojams ar to, ka daudziem nav vēlmes piepūlēties. Te var vilkt paralēles ar sportu - jo vairāk trenēsies, jo labāki būs rezultāti, norādīja Rīgas Valda Zālīša sākumskolas direktores vietniece Dace Reknere.

Latvijas dalība pētījumā tiks finansēta no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem. TIMSS pētījuma izmaksas veidojas no divām daļām - starptautiskajām iemaksām un nacionālajām izmaksām. Starptautiskās iemaksas par pētījumu ik gadu ir 52 379, 05 eiro, kas četru gadu posmā ir 209 516,21 eiro. Nacionālās izmaksas par viena TIMSS pētījuma cikla norisi ir 144 366 eiro vai gadā vidēji 36 091,5 eiro.

IZM norāda, ka pēdējo reizi Latvijas 4. klašu skolēni TIMSS pētījumā piedalījās pirms 12 gadiem. Toreiz sasniegumi dabaszinātnēs bija starp augstākajiem pasaulē (7. vieta), bet matemātikā - astotajā vietā.

Latvijā

Piecas bijušās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes amatpersonas – gandrīz visa bijusī Akcīzes nodokļa nodaļa ar pašu vadītāju Ģirtu Kaņepu priekšgalā – ir uz apsūdzēto sola lietā par nelikumībām akcizēto preču iznīcināšanas procesā. Kā vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, saskaņā ar apsūdzību VID darbinieki vairāk nekā gada garumā regulāri piesavinājās iznīcināšanai domāto alkoholu un cigaretes, pirms tam viltojot iznīcināšanas aktus. Savu vainu daļēji atzīst tikai viens no bijušajiem nodokļu inspektoriem, vēsta raidījums "de facto".

Svarīgākais