Izglītības jomā viens no mērķiem – panākt, lai mācības profesionālās izglītības iestādēs turpinātu puse no pamatskolas beidzējiem. Šobrīd tie ir 38%, un līdz 2020. gadam, visticamāk, izvirzīto mērķi neizdosies sasniegt. Lai tomēr procenti kāptu straujāk, jāceļ profesionālās izglītības prestižs un jāveic virkne izmaiņu, atzīst nozarē strādājošie.
Satura reforma - moduļu sistēma
Patlaban šajā izglītības jomā izvirzītas vairākas prioritātes, viena no tām - satura reforma, kas cita starpā paredz izglītības programmu modularizāciju un pāreju no mācību priekšmetu uz kompetenču pieejā balstītu izglītību. Līdz 2021. gadam ir plānots izstrādāt 185 modulārās programmas, lielākā daļa no tām jau šobrīd ir gatavas, tiek aprobētas un īstenotas praksē. Sadarbībā ar nozaru padomēm ir izstrādātas profesiju kartes, izveidoti 162 profesiju standarti, 15 no tiem saskaņoti Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece Baiba Bašķere.
Skaidrojot moduļu sistēmas būtību, Rīgas Valsts tehnikuma (RVT) direktore Dagnija Vanaga kā piemēru minēja automehāniķa profesiju. Tajā viena no prasmēm ir riepu apmainīšana. Ja audzēknis to ir sekmīgi apguvis, viņš saņem sertifikātu. Tā līdz mācību cikla beigām tiek izsniegti vairāki sertifikāti par konkrētu prasmju ieguvi, ļaujot jaunietim likt lietā tās jau mācību laikā. Iepriekšējā sistēmā tas nebija iespējams - vajadzēja iegūt pilnu kvalifikāciju un tikai tad varēja strādāt. Tas nebūt nenozīmē, ka teju pusgadu tiek mācīta tikai viena prasme, vienlaikus tiek apgūtas arī pārējās autoatslēdznieka zinības. Ir moduļi, kas seko cits pēc cita, bet ir tādi, ko var apgūt paralēli. Šāda sistēma dod iespēju audzēknim, mainot dzīvesvietu, ātrāk iekļauties citas profesionālās izglītības iestādes līdzīgā programmā, jo apliecības rāda, ko viņš jau prot un zina. «Patlaban šie moduļi nav pilnībā atzīti, un kā pagaidu risinājums ir apliecību izsniegšana, kas ļauj iekļauties darba tirgū agrāk. Tomēr tas nav valsts atzīts dokuments, tāpēc vajadzīgi grozījumi Profesionālās izglītības likumā,» sacīja B. Bašķere.
Viņa norādīja, ka arvien vairāk profesionālo skolu ievieš darba vidē balstītas mācības. 2016./217. gadā sešas skolas bija aktualizējušas 19 programmas, bet īstenoja divas, šajā mācību gadā 26 skolas ir aktualizējušas 268 programmas, bet īsteno 21 mācību iestāde. No kopumā 26 000 audzēkņu 1711 audzēkņu ir iesaistījušies šajās programmās, bet 4910 iziet prakses, ko piedāvā darba devēji.
Sadarbība ar ekspertu padomēm
Sadarbībā ar nozaru ekspertu padomēm (NEP) akcents tiek likts uz to, lai profesionālā izglītība pēc iespējas vairāk atbilstu darba tirgus prasībām. NEP var iedalīt divās grupās: pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības, ko koordinē Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP), un pārējās, kas darbojas Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) paspārnē. Kopumā tie ir aptuveni 200 ekspertu.
B. Bašķere atzina, ka nepieciešamo speciālistu prognozes tiek balstītas, pamatojoties uz LDDK redzējumu, bet akadēmiski korekti pētījumi netiek veikti. Tādi būtu nepieciešami, jo LDDK viedoklis attiecībā uz profesionālās izglītības programmu korekcijām ne vienmēr atbilst tam, kas tiešām ir darba tirgum vajadzīgs. «Šobrīd tā sistēma ir šāda: LDDK un LOSP iesniedz IZM priekšlikumus, kurās nozarēs un cik būs vajadzīgi speciālisti. IZM koordinē un saskaņo iesaistīto pušu darbu un rezumē, cik un kas būs vajadzīgs. Skaidrs, ka šīs sistēma ir jāpilnveido,» teica B. Bašķere.
LDDK pārstāve Anita Līce atgādināja, ka jārēķinās arī ar skolu kapacitāti un resursiem. Ideāls modelis būtu, ja skolas pielāgotos darba tirgum, nevis otrādi. Jo šobrīd ir konflikts starp to, ko vajag, un to, ko skolas spēj piedāvāt. D. Vanaga piebilda, ka nav jau gluži tā - skola ņemot vērā Ekonomikas ministrijas norādes par darba tirgus nepieciešamību. Piemēram, patlaban RVT ir paplašinājis IKT jomu, 1,5 reizes palielinot šajās programmās uzņemamo skaitu. Arī viņa esot par to, lai tas viss tiktu balstīts neatkarīgos pētījumos, jo ne visa bilde NEP ir redzama.
Pedagogu izglītības pilnveide
Nopietni jāpilnveido pedagogu profesionālā izglītība. «Patlaban tiek īstenots projekts, kura atbalsta mērķis ir gan vadītāju prasmju celšana, gan IKT zinību pilnveide, gan virknes citu prasmju un zinību palielināšana. Rīkojam dažādus kursus, lai pedagogi apgūtu jaunās iekārtas, instrumentus un materiālus,» uzsvēra B. Bašķere, piebilstot, ka IZM vairākkārt tikusies ar projekta vadību, lai saskaņotu piedāvājumu, ņemot vērā pašu pedagogu ierosinājumus.
Viņa arī akcentēja to, ka Latvijā nav augstskolas, kas gatavo profesionālās izglītības pedagogus. Skolās profesionālos priekšmetus māca skolotāji ar konkrētās nozares izglītību, pirms tam izejot 72 stundu kursus (tos piedāvā Latvijas Universitāte un Daugavpils universitāte - IZM šogad tajās «iepirkusi» četras grupas), kuros iegūst pedagoģisko iemaņu minimumu. Šajā gadā ir ieviesta atvieglināta norma, kas nosaka - tiem pasniedzējiem, kuri nestrādā vairāk par kopumā 360 stundām gadā, netiek prasīta pedagoģiskā kompetence. Tas ļaujot piesaistīt kvalificētus speciālistus, kas spēj iemācīt audzēkņiem svarīgas profesionālās iemaņas. Skolas direktoram ir arī iespēja piešķirt šiem pedagogiem līdz 20% lielu piemaksu, kas arī ir zināms bonuss, lai piesaistītu nozares speciālistus. B. Bašķere informēja, ka kopumā skolas ar kadriem ir nodrošinātas, lai gan tāpat kā visā izglītības sistēmā arvien jūtamāka ir pedagogu novecošanās.
PIKC lomas stiprināšana
ES projekta ietvaros 17 000 nodarbināto mācās un 11 000 jau ieguvuši kvalifikāciju. Tomēr pieaugušo izglītībai līdz šim nav bijusi nozīmīga loma profesionālās izglītības centros, tāpēc IZM šogad sākusi sniegt metodisko atbalstu PIKC tieši šajā jomā. Plānots ieviest arī mūža izglītības programmās modulāro sistēmu. «Ir izstrādātas 26 prasmju programmas, ko var adaptēt pieaugušo izglītībā. Akreditējot profesionālās izglītības iestādi un tās direktoru, ņemam vērā arī šo aspektu,» teica IZM pārstāve.
Lai celtu PIKC prestižu, liels ieguldījums ir veikts to infrastruktūrā. Kopumā ir paredzēts modernizēt 63 izglītības programmas. Ar modernu datortehniku ir jau apgādātas astoņas mācību iestādes, pārbūvētas astoņas dienesta viesnīcas, uzceltas sešas sporta un multifunkcionālās halles, veikti deviņpadsmit mācību iestāžu un darbnīcu būvdarbi (par vairāk nekā 74 miljoniem eiro).
Attiecībā uz izglītības kvalitātes monitoringu - par profesionālo skolu absolventu gaitām plānots veidot līdzīgu atskaites sistēmu kā augstākajā izglītībā, un to veiks pašas skolas. Jaunā sistēma sāks darboties 2022. gadā.
Jāsamazina mazkvalificēto skaits
Augstākajā izglītībā ir jomas, kur ir par daudz un kur trūkst speciālistu, bet vidējā profesionālajā - teju visās trūkst, izņemot humanitārajā sektorā, kas ir salīdzinoši mazskaitlīgs. Pat ja tiks sasniegts mērķis piesaistīt profesionālajai izglītībai pusi no pamatskolas beidzējiem, tas neatrisinās kvalificētu darbaroku trūkumu, jo šobrīd darba tirgus deficīts ir 30 000 cilvēku, uzsvēra Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš, piebilstot, ka 7000-8000 darbaroku, kas ik gadu ienāk tirgū, nespēj segt pieprasījumu. Tāpēc svarīga loma ir pieaugušo izglītībai, kas sniedz pārkvalifikācijas iespējas. «Tas jo īpaši svarīgi ir tāpēc, ka trešā daļa darbaspēka ir mazkvalificēts. Nākotnē pieprasījums pēc tā kļūs arvien mazāks un radīsies vairāk nekā 90 000 pārpalikums, kas ir milzīga problēma, kura jārisina jau šobrīd. Tāpēc viena no lietām, kas jāmaina jau šobrīd - nemācīt jauniešus profesijās, kurās ir gaidāma zema darba alga. Jo viņu ir tik maz, ka svarīgi ir viņus nodrošināt ar labu izglītību, perspektīvām un labi apmaksātām profesijām,» sacīja komisijas vadītājs Arvils Ašeradens.
«Būtu jāmaina akcenti: jāpopularizē profesionālā izglītība, nevar pieļaut, ka no vidusskolas beidzējiem trešā daļa neturpina mācības un neiegūst arī kvalifikāciju, bet papildina mazkvalificēto darbinieku rindas. Jābeidz skolēna turēšana vidusskolā tikai tāpēc vien, lai saglabātu 10. līdz 12. klašu posmu un nodrošinātu mācību iestādei lielāku finansējumu, jo īpaši tad, ja jaunietis negrasās pēc tam studēt,» pauda J. Salmiņš. Turklāt arī pēc profesionālās skolas beigšanas var to darīt, un patlaban 60% (pirms trim četriem gadiem - 41%) absolventu aiziet uz augstskolām, it īpaši uz Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Universitāti.
EM pārstāvis rezumēja šajā jomā darāmo: jāceļ profesionālās izglītības prestižs, uzlabojot šo skolu mārketingu un reklamējot to sniegtās iespējas. Jāstiprina sadarbība ar nozarēm, lai uzņēmēji būtu ieinteresēti ieguldīt izglītībā, jāveido monitoringa sistēma, kas sniegtu informāciju par gaidāmajām algām, nodarbinātības prasībām un apstākļiem dažādās profesijās, jāpaaugstina PIKC loma un jāpalielina pakalpojumu apjoms pieaugušo apmācībai.
