Profesionālajā izglītībā stipendijas var saņemt nesekmīgie un tie, kas skolu pat neapmeklē
 
©Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Izglītības nozarē nav vienotas pieejas, kā profesionālās izglītības iestādes visiem izglītojamajiem nosaka stipendiju, turklāt tās piešķir, nenosakot pat minimālās prasības sekmēm un mācību apmeklējumam vai citiem kritērijiem, par revīzijā secināto informēja Valsts kontrolē.

Faktiski pie ikmēneša stipendijas var tikt ikviens, kurš iestājies profesionālajā mācību iestādē, kaut arī to neapmeklē vai ir nesekmīgs. Savukārt tās apmērs drīzāk ir atkarīgs no izvēlētās izglītības iestādes un valsts budžetā pieejamajiem līdzekļiem, secinājuši revidenti.

Revīzija veikta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotībā esošajā Rīgas Valsts tehnikumā un Rīgas 3.arodskolā, Kultūras ministrijas pakļautībā esošajā Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, kā arī Cēsu novada pašvaldības pārziņā esošajā Cēsu Tehnoloģiju un dizaina vidusskolā.

"Pamatstipendijas" apmērs, ko skolas nosaka atšķirīgi, var atšķirties līdz pat sešām reizēm, secinājuši revidenti. Piemēram, pirmā kursa izglītojamiem mācību gada sākumā stipendiju apmērs starp izglītības iestādēm svārstās no 10 līdz 60 eiro. Līdz ar to arī paaugstinātās stipendijas apmērs ir atšķirīgs.

Savukārt stipendija par vasaras brīvlaika mēnešiem un bāreņa statusā esošajiem starp dažādām skolām var atšķirties līdz pat 15 reizēm. Tas variē no 10 līdz 150 eiro.

Konstatēts arī, ka izglītības iestādes piešķir paaugstinātu stipendiju arī par viduvējām sekmēm, tādējādi neievērojot normatīvajos aktos noteikto, ka no stipendiju fonda var piešķirt paaugstinātu stipendiju par labām un izcilām sekmēm.

Tāpat iestādes noteikušas atšķirīgu periodu, par kuru ņem vērā mācību sekmju vidējo vērtējumu - dažās tas ir mēnesis, citās semestris.

Valsts kontrole secinājusi, ka virkne neskaidrību un trūkumu normatīvajā regulējumā rada apstākļus, kuros izglītības iestādes katra pēc savas izpratnes nosaka stipendiju piešķiršanas un apmēra noteikšanas kārtību, tādējādi radot atšķirības dažādu Izglītības iestāžu stipendiju apmēros. Līdz ar to nav nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret izglītojamajiem, kas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos.

Ja normatīvajos aktos būtu skaidri noteikts stipendiju piešķiršanas mērķis un kritēriji, tad revīzijā aplūkotās izglītības iestādes 2017. un 2018.gadā būtu varējušas daļu stipendiju finansējuma, kas tika piešķirts izglītojamajiem ar zemām sekmēm vai neattaisnotiem kavējumiem, novirzīt, piemēram, stipendiju paaugstināšanai izglītojamajiem ar labiem un izciliem mācību vērtējumiem, uzsver revidenti.

Aplēsts, ka 37 099 eiro varētu ietaupīt, ja stipendija netiktu piešķirta par mācību vērtējumiem, kas ir zemāki par 4 ballēm, bet vismaz 62 494 eiro - ja stipendija netiktu piešķirta izglītojamajiem, kuri neattaisnoti kavē mācību stundas.

Turklāt kontroles trūkumi sistēmā veido vidi negodprātīgai rīcībai - revīzijā atklāti iespējami fiktīvi audzēkņi, atklāja Valsts kontrole. Revīzija netika gūta pārliecība par visu Rīgas Valsts tehnikuma izglītojamo dalību mācību procesā. Līdz ar to notikusi iespējama stipendijas 1370 eiro apmērā piešķiršana neatbilstoši normatīvajiem aktiem.

Tāpat Valsts kontrole secinājusi, ka neviena no revīzijā iekļautajām izglītības iestādēm pilnvērtīgi nepildīja pienākumu ievadīt informāciju Valsts izglītības informācijas sistēma par neattaisnotiem mācību stundu kavējumiem, kas pārsniedz vairāk nekā 20 stundas semestrī.

Līdz ar to faktiski nekur nav pieejama informācija par patieso situāciju mācību kavējumos un arī dati par faktisko izglītojamo skaitu profesionālajās mācību iestādēs neatbilst patiesībai. Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šajā sistēmā ievadīto informāciju izmanto plānošanas darbā.

Revidenti norāda, ka tādējādi izglītības iestādes, iespējams, nepamatoti saņemot valsts budžeta finansējumu profesionālās izglītības programmas izmaksu, tai skaitā stipendijas izmaksu segšanai, par izglītojamo, kurš faktiski neapmeklē izglītības iestādi. Tāpat tiek liegta iespēja citām institūcijām savlaicīgi nodrošināt izglītojamajam atbalstu, lai novērstu turpmāku mācību stundu kavējumus, kā arī liegta iespēja IZM kvalitatīvi izvērtēt izglītojamo neattaisnoto kavējumu apmērus un pieņemt atbilstošus lēmumus.

Valsts kontrole iesaka IZM sakārtot normatīvo regulējumu, lai skaidri definētu stipendiju piešķiršanas mērķi un valsts budžets kalpotu profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšanai.

Politikas plānotāji noteikuši, ka stipendijām profesionālo izglītības iestāžu izglītojamajiem jāveicina profesionālās izglītības pieejamību un pievilcību, bet stipendiju fonda aprēķināšanai vienam izglītojamajam jāplāno ne mazāk kā 50 eiro mēnesī. 2018.gadā vidēji uz vienu izglītojamo tika plānots un piešķirts finansējums stipendijām 49,04 eiro apmērā. Tomēr neesot izsekojams, kā noteikta šī 50 eiro summa.

Valsts kontrole uzsver, ka politikas plānotāju atbildība ir izvērtēt un pamatot, kāda apmēra stipendija veicinās mērķa sasniegšanu, un periodiski šo lēmumu pārvērtēt.

Tajā pašā laikā jārūpējas par to, lai informācija par profesionālo izglītības iestāžu izglītojamajiem būtu pilnīga un jādomā par kritērijiem, pēc kādiem aprēķina un piešķir stipendiju, uzsver Valsts kontrole.

IZM padotībā ir 27 profesionālo pamatizglītību, arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību īstenojošas izglītības iestādes, kā arī ministrijai ir noslēgti līgumi par finansējuma piešķiršanu ar VSIA "Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums", kā arī Latvijas Jūras akadēmiju. Tikmēr Kultūras ministrijas padotībā ir desmit profesionālo izglītības programmu īstenojošas izglītības iestādes.