Izglītība

Darba tirgus ir mainīgs, un šajā pārmaiņu virpulī konkurētspējīgākas ir tās augstskolas, kas spēj un grib iet līdzi laikam, dodot studentiem tādas zināšanas un prasmes, kuru nozīme darba devēju acīs pieaug.

Izaugsmes un karjeras iespējas, mūžizglītība – tie ir ļoti būtiski aspekti darba tirgū. Uzņēmumi arvien lielāku uzmanību pievērš tam, lai darbiniekiem būtu iespējas ne tikai pilnvērtīgi strādāt, atpūsties, bet arī izglītoties. To vidū ir arī Maxima Latvija – lielākais privātais darba devējs Latvijā.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir Latvijas augstskolu reputācijas topa līdere un viena no modernākajām augstskolām Baltijā ar izteikti starptautisku ievirzi. RSU deviņās fakultātēs vairāk nekā 9000 studentu apgūst 69 medicīnas un veselības aprūpes, kā arī modernas sociālo zinātņu studiju programmas.

RSMT izglītojamie Erasmus+ mācību mobilitātes projekta ietvaros dodas uz Eiropas Savienības valstīm mācīties un gūt pieredzi darba vidē.

Katru gadu turpina pieaugt pilna laika studentu nodarbinātība. Paralēli studijām algotā darbā strādājošo studentu daļa no 2009. līdz 2017. gadam ir palielinājusies no 45% līdz 61%, liecina pētījuma Studentu sociālie un ekonomiskie apstākļi Latvijā rezultāti.

Intervija ar akciju sabiedrības Grindeks Personāla departamenta vadītāju Ilzi Ogli.

Digitalizācija, robotizācija un mākslīgais intelekts kļūst par realitāti – rodas jaunas darba formas, jaunas profesijas, daļu darba pienākumu, ko līdz šim veica algots darbinieks, var paveikt tehnoloģijas. Taču tas nenozīmē, ka cilvēks savu nozīmi darba tirgū zaudē, ja vien viņš ir gatavs mācīties un apgūt tādas prasmes un kompetences, kas robotiem nepiemīt.

No 1. līdz 3. martam starptautiskā izglītības izstāde Skola jau divdesmit piekto reizi Ķīpsalā piedāvās iegūt aktuālāko informāciju par mācību iespējām un palīdzēs izvēlēties turpmāko izglītības ceļu.

Rīgas domes opozīcijas partija "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) prasa skaidrojumus par Rīgas domes Izglītības iestāžu tīkla optimizācijas komisijas aizvadītās nedēļas ceturtdienā pieņemto lēmumu slēgt un apvienot vairākas galvaspilsētas izglītības iestādes.

A. Pēc Daugavpils Sporta pārvaldes iesnieguma policija sākusi pārbaudes par vairāku sporta skolu darbinieku, tostarp treneru, viltotiem diplomiem par augstāko izglītību, apstiprināja pārvaldes vadītājs Juris Stivriņš.

Kamēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskaita iekļaujošās izglītības jomā padarīto un skaitļus, kas liecina, ka sistēma ir uz «pareizām sliedēm», tikmēr nevalstisko organizāciju zīmētā aina ir piezemētāka. To rīcībā «vairāk ir kapeņu stāstiņu nekā pozitīvās prakses piemēru».

Pētījumu centra SKDS veiktais pētījums, kurā Latvijas uzņēmēji no dažādām nozarēm tika lūgti nosaukt atzītākās augstskolas biznesa izglītības jomā, liecina, ka jau ceturto gadu TOP 3 ir ierindojusies Biznesa augstskola Turība.

Lai gan Latvijas vispārizglītojošajās skolās audzēkņu skaits ik gadu pārsniedz 200 000 (2017./2018. gadā – 205 113 izglītojamie, 2016./2017. gadā – 204 265 izglītojamie, 2015./2016. gadā – 202 715 izglītojamie1), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati liecina, ka Latvijā 10% sieviešu un gandrīz 20% vīriešu 25-34 gadu vecumā nav ieguvuši vidējo izglītību. Šis rādītājs pārsniedz vidējo OECD līmeni, turklāt jāpiebilst, ka Lietuvā šis rādītājs ir divreiz mazāks. Lai arī ir virkne darbu dažādās nozarēs, kuros nav nepieciešama vidējā izglītība, šie rādītāji liecina, ka valstī nepieciešams pilnveidot iespējas un instrumentus, lai nodrošinātu vidējās izglītības ieguvi tiem cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ to nevar izdarīt tradicionālā veidā, stāsta Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors Edgars Grīnis.

Šī mācību gada noslēgumā centralizētos eksāmenus būs iespējams kārtot arī četrās augstskolās, pavēstīja Valsts izglītības satura centrā.

Šogad turpinājās viļņošanās izglītības jomā, kuru jau gadiem moka nebeidzamas un nepārdomātas reformas. Lielu satraukumu nozarē radīja jaunais mācību saturs, un kā auksta ūdens šalts nāca tā izstrādātāju iecere pamatskolā samazināt literatūras un mūzikas stundas. Arī centralizētais eksāmens matemātikā sašūmēja sabiedrību – tā rezultāti jau gadiem slīd lejup.

Salmonelozes uzliesmoja dēļ līdz 2. janvārim tiks pārtrauktas mācības Svētes pamatskolā, ziņo Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone.

Šobrīd aptuveni 7,5% darbspējīgo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem ir iesaistījušies pieaugušo izglītībā, tādējādi pilnveidojot savas profesionālās iemaņas, apgūstot jaunas prasmes. Latvija gan mērķē uz to, lai šī iesaiste būtu vismaz 15%, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Līga Buceniece. Taču speciālistu pieredze liecina: jo gados vecāks cilvēks, jo mazāka vēlme atsākt izglītošanās procesu, pat neskatoties uz to, ka darba tirgus pieprasa mainīties, to nedarot, cilvēks sevi pakļauj bezdarba riskam.

Gandrīz 40 augstākās izglītības iestādēs, ieskaitot arī to filiāles, drīzumā sāksies ziemas uzņemšana.

Latvijas Universitātes Paula Stradiņa medicīnas koledža aicina pieteikties mediķus profesionālās kvalifikācijas celšanai, apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas, lai varētu atpazīt un izvērtēt kardiopulmonālās sistēmas funkciju izsīkuma draudus vai izsīkuma pazīmes pieaugušajiem, informēja Veselības ministrijā.

Pedagogu atalgojuma sistēma jāsakārto pēc iespējas ātrāk, problēmas risināšanai izvirzot arī īstermiņa mērķus, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens (KPV LV).