Izglītība

Šobrīd aptuveni 7,5% darbspējīgo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem ir iesaistījušies pieaugušo izglītībā, tādējādi pilnveidojot savas profesionālās iemaņas, apgūstot jaunas prasmes. Latvija gan mērķē uz to, lai šī iesaiste būtu vismaz 15%, informē Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Līga Buceniece. Taču speciālistu pieredze liecina: jo gados vecāks cilvēks, jo mazāka vēlme atsākt izglītošanās procesu, pat neskatoties uz to, ka darba tirgus pieprasa mainīties, to nedarot, cilvēks sevi pakļauj bezdarba riskam.

Gandrīz 40 augstākās izglītības iestādēs, ieskaitot arī to filiāles, drīzumā sāksies ziemas uzņemšana.

Latvijas Universitātes Paula Stradiņa medicīnas koledža aicina pieteikties mediķus profesionālās kvalifikācijas celšanai, apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas, lai varētu atpazīt un izvērtēt kardiopulmonālās sistēmas funkciju izsīkuma draudus vai izsīkuma pazīmes pieaugušajiem, informēja Veselības ministrijā.

Pedagogu atalgojuma sistēma jāsakārto pēc iespējas ātrāk, problēmas risināšanai izvirzot arī īstermiņa mērķus, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens (KPV LV).

Valdība otrdien, 2018.gada 27.novembrī, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pilnveidoto vispārējās pamatizglītības mācību saturu un mācīšanās pieeju, kas skolēnos attīstīs 21.gadsimtam svarīgās kompetences un skolā iegūtās zināšanas un prasmes spēs veiksmīgi pielietot dažādās dzīves situācijās. Laikmeta un sabiedrības pieprasītās pārmaiņas izglītībā skolās pakāpeniski ieviesīs jau no 2020.gada 1.septembra.

Valdība trešdien, 2018.gada 21. novembrī, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto noteikumu projektu par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem, kuras pirmsskolas izglītības iestādes sāks ieviest no 2019./2020. mācību gada.

Satversmes tiesā (ST) ir ierosināta vēl viena lieta par Izglītības likuma grozījumu, kas nosaka pāreju uz mācībām valsts valodā, atbilstību Satversmei.

Līdz ar jaunā pamatizglītības standarta ieviešanu skolotājs nevis tikai sniegs zināšanas un gatavas atbildes, bet aizvedīs skolēnus līdz tām, šodien žurnālistiem stāstīja izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (JV).

Sakarā ar iebildumiem, kas skar ne tikai nepietiekamo literatūras stundu skaitu, Valsts izglītības satura centrs pagarinājis priekšlikumu iesniegšanas termiņu jaunajam mācību saturam līdz 1. novembrim. Pedagogiem gan nav ticības, ka ierēdņi tomēr sadzirdēs viņus un ņems vērā viņu prasības. Jo, lūk, literatūras apcirptās stundas esot politisks kompromiss.

Pedagogu profesionālās kvalitātes pakāpju jaunā sistēma sāka darboties no šā gada 1. septembra. Atšķirībā no iepriekšējās šī nav ne tikai izpelnījusies atsaucību, bet pat tiek nodēvēta par bezjēdzīgu. Iemesls – nav paredzēts atsevišķs, konstants finansējums, kā tas bija iepriekšējā sistēmā. Lielajās skolās ir iespēja atvēlēt zināmu summu no direktora fonda, kurā ir it kā paredzēta nauda motivācijai, bet mazajās praktiski nekas.

Cilvēkus un, lai cik savādi neliktos, arī skolotājus satrauc izglītība. Pēdējos pāris mēnešos esmu pārbarots ar izglītības tēmu (e-pasti, dalība pasākumos, skolas tēma intervijās...). Visas šīs attieksmes apkopojot, es teiktu, ka summārais emocionālais pamatnoskaņojums attieksmē pret mūsu izglītības politiku ir – skepse. Bet kādā visai nopietnā aptaujā secināts, ka šis noskaņojums ir – vilšanās un niknums.

Šobrīd pašvaldības dibinātās skolās mācās 89 269 skolēni, kas ir par 1225 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tas noticis, pateicoties pieaugumam piecgadīgo un sešgadīgo vecuma grupā, jo pārējos posmos kopumā ir neliels kritums. Vairāk gan skolēnu ir arī vidusskolas posmā, it īpaši to skaits pieaudzis valsts ģimnāzijās.

Otrdien, 2018. gadā 16. oktobrī, Eiropas Komisija (EK) publicē ikgadējo ziņojumu “Education and Training Monitor”, kurā sniegts pārskats par Eiropas valstu panākumiem kopīgi nosprausto izglītības mērķu sasniegšanā. Latvijai daudzos izglītības sistēmas rādītājos ir labāki rezultāti nekā citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Ja 2019.gada budžets Latvijā netiks savlaicīgi apstiprināts, ar īpašu likumu ir iespējams nākamā gada sākumam paredzēt nepieciešamo finansējumu, piemēram, skolotāju algām un pašvaldībām, pirmdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Prasme darboties komandā, spēja piedāvāt risinājumus nestandarta situācijā, saskaņota un pēctecīga zināšanu un prasmju apguve – to paredz pilnveidotais pamatizglītības standarts, kuru Latvijas skolās plānots pakāpeniski ieviest no 2020.gada 1.septembra. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem šodien, 2018.gada 11.oktobrī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē un divu nedēļu laikā interesenti aicināti sniegt savus priekšlikumus un komentārus normatīvā akta pilnveidei.

Profesionāla viedokļu konfrontācija man visos laikos šķitusi labākais veids, kā tikt uz pareizā ceļa. Pirmajā oktobrī piedalījos prezentācijā, preses konferencē Latvijas izglītība 2025, kur tika fiksēti atbilstoša forsaita rezultāti un piedāvāti risinājumi Latvijas izglītības sistēmai. Arī versija, kā saskaņot visu ieinteresēto pušu – skolēnu, vecāku, izglītības sistēmas pārstāvju un biznesa – intereses. Lai arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji esot tikuši uz šo pasākumu lūgti, viņu viedoklis tur izpalika. Man šāda izvairīšanās no profesionālu uzskatu konfrontācijas liekas nožēlojama. Nevarības apliecinājums.

Ja cilvēks savā izvēlētajā jomā vēlas iegūt pilnvērtīgu akadēmisko izglītību, tad noteikti ir nepieciešams kādu laiku studēt arī ārzemēs, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" pauda Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks.

1980. gadā Latvijā nebija ne Sabiedrības integrācijas fonda, ne Papardes zieda, arī par Sorostētiņu nebija pat nojausmas. Toties bija skolas, parastas padomju laika skolas, kurās mācījās parasti pusaudži, kas nereti mēdza uzdot jautājumus, uz kuriem nebija standarta atbilžu.

Vispārējās izglītības programmās no 1. līdz 12.klasei šogad mācās par 309 skolēniem mazāk nekā pērn, liecina Valsts izglītības informācijas sistēmas dati uz šī gada 1.septembri.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai - pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.