Izglītības nozarē nav vienotas pieejas, kā profesionālās izglītības iestādes visiem izglītojamajiem nosaka stipendiju, turklāt tās piešķir, nenosakot pat minimālās prasības sekmēm un mācību apmeklējumam vai citiem kritērijiem, par revīzijā secināto informēja Valsts kontrolē.
Latvija ir starp tām 60 valstīm, kas piedalās starptautiskā matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījumā 4. klasēm IEA TIMSS 2019. Pirms 12 gadiem Latvija abās jomās ierindojās pirmajā desmitniekā, tad gan dalībvalstu skaits bija mazāks – 38.
Sekojot ar izglītības reformu saistītajām diskusijām medijos, jāsecina, ka daudzas ar sistēmu tieši nesaistītas personas parāda ne vien nekompetenci, bet regulāri nāk klajā ar apgalvojumiem, kuri ir sabiedrību maldinoši un pat kaitnieciski.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetam ir plānots atvēlēt vairāk nekā 770 miljonus eiro, kas ir par 25 miljoniem vairāk nekā pērn. Lauvas tiesa jeb 47% tiks tērēti pedagogu algām. Kopumā turpmākajos gados tiek prognozēts ministrijas budžeta samazinājums, un viskritiskākā situācija var rasties zinātnē un pētniecībā.
Veiksmīga sazobe starp Latvijas uzņēmējiem un zinātniekiem var dot būtisku labumu Latvijas ekonomikas stiprināšanai. Taču nereti abas puses darbojas ar mugurām viena pret otru. Lai palīdzētu uzņēmējiem un zinātniekiem uzsākt dialogu, kas var rezultēties sadarbībā, palīgā nāk Lauma Muižniece, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju pārneses nodaļas vadītāja, Tehnoloģiju departamenta direktora vietniece. Principā ar šiem jautājumiem strādā ne tikai Lauma, bet visa nodaļa. Un pirmie rezultāti jau ir.
16. martā "Radisson Blu Hotel Latvija" konferenču centrā notiks vispopulārākais pasākums ārzemju izglītības jomā - specializētā izstāde "Days of International Education" ("Starptautiskās izglītības dienas"). Vairāk nekā 70 dalībnieku prezentēs dažādas mācību iespējas vairāk nekā 100 mācību iestādēs dažādās pasaules valstīs - ārvalstu universitātēs un biznesa skolās, privātās un valsts vidusskolās un profesionālajās koledžās, labākajās valodu nometnēs skolēniem vecumā no 7 līdz 18 gadiem un starptautiskajās angļu valodas skolās jauniešiem un pieaugušajiem. Izstādi rīko "Baltic Council for International Education" sadarbībā ar vadošo izglītības aģentūru "Meridian Group".
Ar katru gadu aizvien vairāk sabiedrībā un darba devēju vidū pieaug pieprasījums pēc kvalitatīvas un mūsdienu prasībām atbilstošas profesionālās izglītības. Uzņēmumos pieaug pieprasījums pēc darbiniekiem, kas ir elastīgi, ar daudzveidīgām darba prasmēm un spēju adaptēties mainīgajā darba tirgus situācijā.
Latvijā arvien vairāk uzņēmumu pieprasa kvalificētu darbaspēku, tāpēc pieaug arī profesionālās izglītības popularitāte jauniešu vidū. Kāda mūsdienās ir profesionālās izglības loma un kā mācību procesa laikā jaunieši iegūst nepieciešamās zināšanas darba tirgum, jautāju intervijā ar PIKC Liepājas Valsts tehnikums direktoru Agri Rupertu un audzēkņu pašpārvaldes prezidentu, 2. kursa reklāmas pakalpojuma komercdarbinieka profesijas audzēkni Emīlu Ozolu.
Darba tirgus ir mainīgs, un šajā pārmaiņu virpulī konkurētspējīgākas ir tās augstskolas, kas spēj un grib iet līdzi laikam, dodot studentiem tādas zināšanas un prasmes, kuru nozīme darba devēju acīs pieaug.
Izaugsmes un karjeras iespējas, mūžizglītība – tie ir ļoti būtiski aspekti darba tirgū. Uzņēmumi arvien lielāku uzmanību pievērš tam, lai darbiniekiem būtu iespējas ne tikai pilnvērtīgi strādāt, atpūsties, bet arī izglītoties. To vidū ir arī Maxima Latvija – lielākais privātais darba devējs Latvijā.
Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir Latvijas augstskolu reputācijas topa līdere un viena no modernākajām augstskolām Baltijā ar izteikti starptautisku ievirzi. RSU deviņās fakultātēs vairāk nekā 9000 studentu apgūst 69 medicīnas un veselības aprūpes, kā arī modernas sociālo zinātņu studiju programmas.
Katru gadu turpina pieaugt pilna laika studentu nodarbinātība. Paralēli studijām algotā darbā strādājošo studentu daļa no 2009. līdz 2017. gadam ir palielinājusies no 45% līdz 61%, liecina pētījuma Studentu sociālie un ekonomiskie apstākļi Latvijā rezultāti.
Digitalizācija, robotizācija un mākslīgais intelekts kļūst par realitāti – rodas jaunas darba formas, jaunas profesijas, daļu darba pienākumu, ko līdz šim veica algots darbinieks, var paveikt tehnoloģijas. Taču tas nenozīmē, ka cilvēks savu nozīmi darba tirgū zaudē, ja vien viņš ir gatavs mācīties un apgūt tādas prasmes un kompetences, kas robotiem nepiemīt.
No 1. līdz 3. martam starptautiskā izglītības izstāde Skola jau divdesmit piekto reizi Ķīpsalā piedāvās iegūt aktuālāko informāciju par mācību iespējām un palīdzēs izvēlēties turpmāko izglītības ceļu.
Rīgas domes opozīcijas partija "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) prasa skaidrojumus par Rīgas domes Izglītības iestāžu tīkla optimizācijas komisijas aizvadītās nedēļas ceturtdienā pieņemto lēmumu slēgt un apvienot vairākas galvaspilsētas izglītības iestādes.
A. Pēc Daugavpils Sporta pārvaldes iesnieguma policija sākusi pārbaudes par vairāku sporta skolu darbinieku, tostarp treneru, viltotiem diplomiem par augstāko izglītību, apstiprināja pārvaldes vadītājs Juris Stivriņš.
Kamēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskaita iekļaujošās izglītības jomā padarīto un skaitļus, kas liecina, ka sistēma ir uz «pareizām sliedēm», tikmēr nevalstisko organizāciju zīmētā aina ir piezemētāka. To rīcībā «vairāk ir kapeņu stāstiņu nekā pozitīvās prakses piemēru».