Šobrīd pašvaldības dibinātās skolās mācās 89 269 skolēni, kas ir par 1225 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tas noticis, pateicoties pieaugumam piecgadīgo un sešgadīgo vecuma grupā, jo pārējos posmos kopumā ir neliels kritums. Vairāk gan skolēnu ir arī vidusskolas posmā, it īpaši to skaits pieaudzis valsts ģimnāzijās.
Otrdien, 2018. gadā 16. oktobrī, Eiropas Komisija (EK) publicē ikgadējo ziņojumu “Education and Training Monitor”, kurā sniegts pārskats par Eiropas valstu panākumiem kopīgi nosprausto izglītības mērķu sasniegšanā. Latvijai daudzos izglītības sistēmas rādītājos ir labāki rezultāti nekā citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
Ja 2019.gada budžets Latvijā netiks savlaicīgi apstiprināts, ar īpašu likumu ir iespējams nākamā gada sākumam paredzēt nepieciešamo finansējumu, piemēram, skolotāju algām un pašvaldībām, pirmdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Prasme darboties komandā, spēja piedāvāt risinājumus nestandarta situācijā, saskaņota un pēctecīga zināšanu un prasmju apguve – to paredz pilnveidotais pamatizglītības standarts, kuru Latvijas skolās plānots pakāpeniski ieviest no 2020.gada 1.septembra. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem šodien, 2018.gada 11.oktobrī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē un divu nedēļu laikā interesenti aicināti sniegt savus priekšlikumus un komentārus normatīvā akta pilnveidei.
Profesionāla viedokļu konfrontācija man visos laikos šķitusi labākais veids, kā tikt uz pareizā ceļa. Pirmajā oktobrī piedalījos prezentācijā, preses konferencē Latvijas izglītība 2025, kur tika fiksēti atbilstoša forsaita rezultāti un piedāvāti risinājumi Latvijas izglītības sistēmai. Arī versija, kā saskaņot visu ieinteresēto pušu – skolēnu, vecāku, izglītības sistēmas pārstāvju un biznesa – intereses. Lai arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji esot tikuši uz šo pasākumu lūgti, viņu viedoklis tur izpalika. Man šāda izvairīšanās no profesionālu uzskatu konfrontācijas liekas nožēlojama. Nevarības apliecinājums.
Ja cilvēks savā izvēlētajā jomā vēlas iegūt pilnvērtīgu akadēmisko izglītību, tad noteikti ir nepieciešams kādu laiku studēt arī ārzemēs, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" pauda Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks.
1980. gadā Latvijā nebija ne Sabiedrības integrācijas fonda, ne Papardes zieda, arī par Sorostētiņu nebija pat nojausmas. Toties bija skolas, parastas padomju laika skolas, kurās mācījās parasti pusaudži, kas nereti mēdza uzdot jautājumus, uz kuriem nebija standarta atbilžu.
Vispārējās izglītības programmās no 1. līdz 12.klasei šogad mācās par 309 skolēniem mazāk nekā pērn, liecina Valsts izglītības informācijas sistēmas dati uz šī gada 1.septembri.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai - pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu.
Lai gan Latvijā izdevumi pirmsskolas izglītībai, tos rēķinot kā iekšzemes kopprodukta (IKP) daļu, ir vieni no augstākajiem Starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs, izdevumi uz vienu bērnu ir būtiski mazāki nekā vidēji OECD, liecina jaunākais OECD ziņojums par izglītību "Education at a Glance 2018: OECD indicators".
Vidējo izglītību Latvijā ieguvuši 88% pieaugušo, liecina jaunākais Starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums par izglītību "Education at a Glance 2018: OECD indicators".
Visas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītās reformas balstīts starptautiskajos pētījumos un pasaules pieredzē, šodien preses konferencē par jaunāko Starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu par izglītību sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Ja vidusskola vairākus gadus pēc kārtas nesasniegs noteiktus izglītības kvalitātes kritērijus, tā nesaņems valsts budžeta finansējumu pedagogu algām, šodien lēma Ministru kabinets.
Starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumā par izglītību iekļautie dati par pedagogu atalgojumu ir novecojuši, šodien preses konferencē norādīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Vidusskolas skolotāji Latvijā pelna vidēji par piektdaļu vairāk nekā pārējie nodarbinātie ar līdzīgu izglītību, liecina jaunākais Starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums par izglītību "Education at a Glance 2018: OECD Indicators".
Latvijā skolēnu skaits klasē ir ievērojami zemāks nekā vidēji Starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs, liecina jaunākais OECD ziņojums par izglītību "Education at a Glance 2018: OECD Indicators".
Skolu direktori atzīst, ka 65% skolu trūkst dažādu priekšmetu pedagogu, liecina Neatkarīgās izglītības biedrības veiktā aptauja. Tikai 35% skolu direktoru atzinuši, ka šobrīd ar pedagogu trūkuma problēmu nesaskaras. Aptauja tika īstenota ar mērķi atspoguļot pedagogu trūkuma problēmu virknē skolu, kā vienu no situācijas iemesliem minot arī zemo pedagogu profesijas prestižu.
Nesamierinoties ar otrdien notikušās valdības sēdes iznākumu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) tomēr pieteiks pedagogu piketu.
Šodien Ministru kabinets lēma uz nedēļu atlikt lemšanu par pedagogu minimālās algas likmes celšanu, jo sadarbības un sociālajiem partneriem bija iebildumi par kvalitātes un kvantitātes kritērijiem vidusskolās.