Studijas apvienojumā ar darbu - populāra kombinācija

© Dāvis ŪLANDS, F64 Photo Agency

Katru gadu turpina pieaugt pilna laika studentu nodarbinātība. Paralēli studijām algotā darbā strādājošo studentu daļa no 2009. līdz 2017. gadam ir palielinājusies no 45% līdz 61%, liecina pētījuma Studentu sociālie un ekonomiskie apstākļi Latvijā rezultāti.

Gandrīz nemainīga saglabājas to studentu daļa, kas līdztekus studijām strādā neregulāru darbu, t. i., strādā laiku pa laikam - šobrīd tie ir 12%, iepriekšējos gados 13% no studējošajiem. Bet algotu darbu vispār nekad nav strādājuši vien 8% studentu.

Visvairāk nodarbināti ir maģistrantūrā (83%) studējošie un koledžas studenti (62%). Kopš 2013. gada nozīmīgi pieaugusi nodarbinātība bakalaura programmā studējošo grupā - paralēli studijām šobrīd strādā aptuveni 50% šādu studentu.

Pakāpeniski palielinājies arī algotam darbam veltīto stundu skaits, vienlaikus nozīmīgi samazinoties studijām veltīto stundu apjomam: ja students mācībām velta vidēji 14 stundu nedēļā, tad darbam 31 stundu nedēļā.

Kas ir primārs mūsdienu studentiem - darbs vai mācības? «Pirmkārt, es strādāju un studēju paralēli algotam darbam,» - tā uz šo jautājumu atbild 45% no strādājošajiem studentiem. Lielākā daļa studentu (81%) strādā, lai segtu savas dzīvošanas izmaksas (ikdienas tēriņus), tomēr otrs svarīgākais motīvs studentu skatījumā ir darba pieredzes iegūšana (68%).

Studentes Jolantas Zaharānes pieredze

Viņa šobrīd studē Latvijas Universitātē - kabatā jau bakalaura diploms (angļu filoloģijā), un tagad viņa ir ceļā uz maģistra grādu komunikācijas zinātnē. Pirms sešiem gadiem viņa nolēma startēt darba tirgū. «Mana pusmāsa strādāja Transcom [Worldwide Latvia] un iedrošināja pieteikties darbam arī mani, sakot, ka studijas ar darbu, strādājot šajā uzņēmumā, ir iespējams apvienot. Un man tas, protams, bija būtiski. Uzņēmumā uzsāku darbu Zvanu centrā - sākotnēji mans pienākums bija atbildēt uz telefona zvaniem, bet šobrīd - sniegt rakstiskas atbildes,» skaidro Jolanta. Komunikācija galvenokārt notiek latviešu un krievu valodā, retāk - angļu valodā.

Viņa uzņēmumā strādā dienas maiņā, bet vakaros dodas uz studijām. Bakalaura studiju laikā bija otrādi. Jolanta ir pārliecināta, ka viņai izdevies atrast balansu starp studijām un darbu, lai viens vai otrs nepaliktu novārtā. «Darba dēļ neesmu kavējusi studijas un studiju dēļ darbu. Tas pateicoties tam, ka mums ir ļoti elastīgs darba grafiks. Proti, kad tiek veidots grafiks nākamajam mēnesim, tiek ņemts vērā, kad man ir studijas, kad es vēlos brīvas dienas. Pat pēdējā brīdī korekcijas ir iespējamas, jo vadība ir pretimnākoša,» stāsta Jolanta.

Jolanta secina, ka darbs ļāvis pilnveidot komunikācijas prasmes, savukārt studijās apgūtās zināšanas un prasmes lieti noderējušas darbā, piemēram, sarakstē ar klientiem angļu valodā. Apgūtais kurss par organizāciju komunikāciju ļāvis labāk atrast kopīgu valodu darba vidē ar kolēģiem.

Kombinācijai - studijas apvienojumā ar darbu - gan ir kāda negatīva blakne - darbs mēdz tik ļoti piesaistīt jauno cilvēku, ka studijām vairs nav nedz laika, nedz vēlēšanās. Jolanta gan mudina studijas nepamest, jo «arī caur studijām mēs sevi pilnveidojam, turklāt bez izglītības daudzās profesijās karjeras izaugsmes iespējas ir ierobežotas».

Jolanta arī savu tuvāko nākotni saista ar Transcom, jo uzņēmums apmierina jaunietes galvenās vajadzības un vēlmes saistībā ar darba vietu - izaugsmes iespējas, interesantu darba saturu, apmācības, piemēram, valodu kursus, daudzveidīgas ārpusdarba aktivitātes.

Latvijā

Latvijas degvielas mazumtirdzniecībā konkurence ir piesātināta - degvielas uzpildes staciju skaits pret automašīnu skaitu ir viens no augstākajiem Eiropā, intervijā aģentūrai LETA atzina degvielas tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība. Viņš norāda, ka degvielas tirgotāju nozare ir kapitāla ieguldījuma ziņā ļoti intensīva, bet pēdējo gadu tendence ir tāda, ka ne visi mazie spēlētāji spēj turpināt kapitālieguldījumus un uzturēt kvalitāti, tāpēc mazo spēlētāju tirgus daļa samazinās. Pēc viņa teiktā, Latvijas degvielas tirgū šobrīd situācija ir stagnējoša un kopējās degvielas patēriņš Latvijā joprojām nav sasniedzis līmeni, kāds bija pirms pandēmijas.

Svarīgākais