Izglītība

Valdība otrdien pieņēma grozījumus "Pedagogu darba samaksas noteikumos", paredzot no 1.septembra palielināt pedagogu minimālo atalgojumu par likmi no 710 līdz 750 eiro, tomēr līdzekļus algu palielināšanai piešķīra tikai šā gada budžetā.

Balvu par skolēnu labākajiem sasniegumiem mācību olimpiādēs un konferencēs piešķirs Daugavpils Krievu vidusskolai - licejam, RTU Inženierzinātņu vidusskolai un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijai, sacīja Ata Kronvalda fonda izpilddirektore Liene Liepiņa.

Latvijai publiskā sektora pētniecībai un attīstībai gadā nepieciešami kopumā 250 miljoni eiro, lai nepalielinātos tā plaisa, kas izpletusies starp Latvijas un Rietumeiropas rādītājiem. Patlaban Latvija atpaliek arī no Igaunijas un Lietuvas gan zinātnisko darbinieku skaita, gan fundamentālo pētījumu apjoma, gan inovāciju komercializācijas, gan sasniegumu ziņā.

Sakārtojot skolu tīklu, svarīgi par atskaites punktu ņemt ne tikai kvantitatīvos, bet arī kvalitatīvos rādītājus. Līdz šim vienīgie bijuši centralizēto eksāmenu un olimpiāžu rezultāti, bet tie jāpapildina ar citiem kritērijiem. Šobrīd tapis vien uzmetums, bet gala rezultātu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sola prezentēt tikai rudenī, tālab izpelnījusies Saeimas atbildīgās komisijas pārmetumus.

Skolu kvalitātes rādītāji var kļūt augšupejoši, ja tiks veikti ieguldījumi pedagogu profesionālajā pilnveidē un atbalsta personālā, šādu viedokli pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Valdība otrdien atbalstīja Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavoto valsts aizsardzības mācības ieviešanas mehānismu, kam tuvākajos gados paredzēti 42 070 549 eiro.

Šogad Latvijā tiks slēgtas 13 skolas un reorganizētas vēl 11 skolas, kas radīs ietekmi arī uz vidējās izglītības apguvi. Pretēji apgalvojumiem, ka vidusskola nav domāta visiem, tieši šajā dzīves posmā jaunieši saņem galveno izrāvienu. Līdz pamatskolas absolvēšanai lielākā daļa skolēnu vēl nezina, ko dzīvē vēlas darīt, turklāt neviens arī nav gatavs uzreiz integrēties darba tirgū, norāda Rīgas Tālmācības vidusskolas pedagogs Edgars Čerkovskis. Viņš piebilst, ka tieši trīs vidusskolā pavadītajos gados liela daļa jauniešu kļūst patstāvīgi, norādot, ka vidējā izglītība ir nepieciešama tieši zināšanu, nevis diploma dēļ.

Šodien Latvijas skolās beidzas 2018./2019.mācību gads.

Lai 45 specializētās skolas varētu īstenot padziļinātās izglītības programmas arī no 2020. gada 1. septembra, vajadzīgi 3,8 miljoni eiro. Šo skolu pedagogi un audzēkņu vecāki Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) pārmet vēlmi likvidēt šīs mācību iestādes, kas ir Latvijas veiksmes stāsts, jo tās ir devušas atspērienu daudziem talantīgiem ļaudīm. Arī Saeimas atbildīgās komisijas deputāti sakās esam pārsteigti par šādu IZM nodomu un solās risināt šo jautājumu.

Šobrīd notiek izglītības sistēmas reforma. Uzsvars tiek likts uz tā saucamajām kompetencēm. Proti, jaunajam cilvēkam ir svarīgāk iegūt noteiktas prasmes, nevis iekalt (iedzīt atmiņā) noteiktus faktus vai formulas. Šos faktus jau ikviens varot atrast internetā. Līdz ar to jāveicina spējas atrast vajadzīgo informāciju. Sociālajos tīklos tiek apņirgtas matemātisko formulu zināšanas, jo darba intervijas tās taču neviens neprasot. Būtu bijis labāk, ja skolā mācītu to, kā pareizi atbildēt uz darba interviju jautājumiem. Rodas jautājums – kāds ir skolu uzdevums? Vai dot cilvēkam informatīvo bāzi, vai arī dot iemaņas praktiskajai dzīvei, jo skaidrs, ka Pitagora teorēmu diez vai kādreiz reālajā dzīvē nāksies pierādīt.

Vidējās izglītības standarts drīzumā nonāks izskatīšanai valdībā. Jaunais mācību saturs paredz šajā posmā lielas izmaiņas, tostarp daļu mācību priekšmetu 11. un 12. klasē apgūt padziļināti, proti, piedāvājot skolēniem vairākus izvēļu grozus. Izglītības jomas vadītāji pašvaldībās atzīst, ka vēl ir gana neskaidrību, kā tas viss tiks iedzīvināts praksē, bet izskatās, ka daudz kas tiks uzlikts uz pašvaldību pleciem.

Latvijā ir 48 vispārējās izglītības iestādes, kas piedāvā padziļināti mācīties mūziku, matemātiku, mākslu vai svešvalodas. Pašlaik Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piešķir šīm skolām programmu īstenošanai lielāku finansējumu (koeficientu), taču no 2020. gada 1. septembra plānots no šāda modeļa atteikties. 19 mūzikas novirziena skolas un vecāki satraukušies, ka tas ietekmēs izglītības kvalitāti, jo nebūs iespējas audzēkņiem nodrošināt individuālo apmācību, bez kā instrumenta spēle nav iedomājama.

Krišjāņa Kariņa valdība aizvadījusi pirmās simt dienas, kas izrādījušās gana spraigas. Arī izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai nācies pārdzīvot uguns kristības, daudz laika un enerģijas veltot karstajam pedagogu algu jautājumam. Tā gan, protams, nav vienīgā samilzusī problēma – Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pūrā ir daudz jomu, kas prasa steidzamus risinājumus.

Izglītības jomā viens no mērķiem – panākt, lai mācības profesionālās izglītības iestādēs turpinātu puse no pamatskolas beidzējiem. Šobrīd tie ir 38%, un līdz 2020. gadam, visticamāk, izvirzīto mērķi neizdosies sasniegt. Lai tomēr procenti kāptu straujāk, jāceļ profesionālās izglītības prestižs un jāveic virkne izmaiņu, atzīst nozarē strādājošie.

Satversmes tiesa (ST) pieņēmusi fundamentālu spriedumu, kas par atbilstošu Satversmei un arī citiem starptautiskajiem dokumentiem atzīst Izglītības likumā noteikto pāreju uz mācībām valsts valodā mazākumtautību skolās. ST atspēkojusi prasības iesniedzēju pārmetumus faktiski visos punktos (izņemot jautājumu par privāto izglītības iestāžu līdzfinansēšanu, ko skatīs citā lietā): ir ievērotas tiesības uz izglītību, mazākumtautību identitātes saglabāšanu, nediskriminēšanu. Spriedums skaidrs un nepārsūdzams, bet ne mūžseno etnisko polemiku beidzošs un problēmas atrisinošs.

Izglītības nozarē nav vienotas pieejas, kā profesionālās izglītības iestādes visiem izglītojamajiem nosaka stipendiju, turklāt tās piešķir, nenosakot pat minimālās prasības sekmēm un mācību apmeklējumam vai citiem kritērijiem, par revīzijā secināto informēja Valsts kontrolē.

Latvija ir starp tām 60 valstīm, kas piedalās starptautiskā matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījumā 4. klasēm IEA TIMSS 2019. Pirms 12 gadiem Latvija abās jomās ierindojās pirmajā desmitniekā, tad gan dalībvalstu skaits bija mazāks – 38.

Sekojot ar izglītības reformu saistītajām diskusijām medijos, jāsecina, ka daudzas ar sistēmu tieši nesaistītas personas parāda ne vien nekompetenci, bet regulāri nāk klajā ar apgalvojumiem, kuri ir sabiedrību maldinoši un pat kaitnieciski.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetam ir plānots atvēlēt vairāk nekā 770 miljonus eiro, kas ir par 25 miljoniem vairāk nekā pērn. Lauvas tiesa jeb 47% tiks tērēti pedagogu algām. Kopumā turpmākajos gados tiek prognozēts ministrijas budžeta samazinājums, un viskritiskākā situācija var rasties zinātnē un pētniecībā.

Veiksmīga sazobe starp Latvijas uzņēmējiem un zinātniekiem var dot būtisku labumu Latvijas ekonomikas stiprināšanai. Taču nereti abas puses darbojas ar mugurām viena pret otru. Lai palīdzētu uzņēmējiem un zinātniekiem uzsākt dialogu, kas var rezultēties sadarbībā, palīgā nāk Lauma Muižniece, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju pārneses nodaļas vadītāja, Tehnoloģiju departamenta direktora vietniece. Principā ar šiem jautājumiem strādā ne tikai Lauma, bet visa nodaļa. Un pirmie rezultāti jau ir.