Izglītība

Latvijā universitāšu autonomija drīzāk noved pie stagnācijas, nevis attīstības, jo tās izveidojušas pašpietiekamu sistēmu, kas sargā to, kas ir, un nav orientētas uz pārmaiņām, intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" saka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV).

Nesen publicēti reitinga rezultāti, kas nosaka labākos skolu kolektīvus pēc to skolēnu sasniegumiem mācību priekšmetu Valsts un atklātajās olimpiādēs, skolēnu valsts zinātniski pētniecisko darbu konferencē un valsts mēroga konkursos. Papildus tam pastāv arī skolu topi, kuros par pamatu tiek ņemti centralizēto eksāmenu rezultāti (audzēkņu iegūtais vidējais vērtējums). Komentējot dažādus reitingus un to ietekmi uz skolēniem, privātās vidusskolas “Patnis” direktore Agnese Pūtele norāda, ka reitingi var maldināt sabiedrību un skolas kvalitāte ir rādītājs, kas jāskata kompleksi.

Tālajā 1985. gadā Rīgas Daugavas futbola komanda bija izcīnījusi pirmo vietu PSRS čempionāta pirmajā līgā jeb «mazās zelta medaļas», par ko tai pienācās pāreja uz augstāko līgu, taču šāds pavērsiens nesakrita ar padomju sporta ierēdņu interesēm, tāpēc tika sarīkotas speciālas pārspēles Maskavā uz rīdziniekiem neērta mākslīgā seguma, kur viņi zaudēja. Arī nākamajā gadā Daugavas galva tika pabāzta zem ledus ar tendenciozu tiesāšanu, lai augstākajā līgā varētu spēlēt armijas klubs ACSK.

Šogad pamatstudijām kādā no 13 Latvijas augstskolām kopumā pieteikušies 10 911 reflektanti, kas ir augstākais studētgribētāju skaits pēdējo piecu gadu laikā.

Pērn Latvijā nedaudz samazinājies obligātajā izglītības vecumā esošo, bet izglītības iestādēs nereģistrēto bērnu skaits, liecina valdībā apstiprinātais Labklājības ministrijas (LM) ziņojums "Par bērnu stāvokli Latvijā 2018.gadā", apkopojot Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Bērnu tiesību komitejas izteikto rekomendāciju izpildi.

Patlaban pilnā spēkā rit pieteikšanās studijām. Vakar to vienotajā elektroniskajā sistēmā, kurā ietilpst 12 augstskolas, bija izdarījuši gandrīz 4000 studētgribētāju. Vislielākā interese līdz šim ir par Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmām, tad seko Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), kas reflektantus uzņem atsevišķi. Saraksta augšgalā ir ar medicīnu, tiesībzinātnēm un datoriku saistītas programmas.

Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājam Guntaram Catlakam nav bažu, ka līdz ar lielākām izvēles iespējām vidusskolas posmā skolēni apzināti lems par labu vieglākajam, izriet no viņa sacītā intervijā Latvijas Radio.

Ievada daļu sk. B. Lulle “Papule: Šuplinskai nav nedz naudas, nedz reformu plāna”, NRA.lv, 19.06.2019

Gribu runāt gan ar tiem skolotājiem, kuri atbalsta tā saucamo (mans uzskats) skolu reformu, gan ar tiem, kuri to noraida. Jo uzskatu, ka šai reformai arvien nav pienācīga valstiska, profesionāla pamatojuma. Paskaidroju, kāpēc.

Valdība otrdien pieņēma grozījumus "Pedagogu darba samaksas noteikumos", paredzot no 1.septembra palielināt pedagogu minimālo atalgojumu par likmi no 710 līdz 750 eiro, tomēr līdzekļus algu palielināšanai piešķīra tikai šā gada budžetā.

Balvu par skolēnu labākajiem sasniegumiem mācību olimpiādēs un konferencēs piešķirs Daugavpils Krievu vidusskolai - licejam, RTU Inženierzinātņu vidusskolai un Rīgas Valsts 1. ģimnāzijai, sacīja Ata Kronvalda fonda izpilddirektore Liene Liepiņa.

Latvijai publiskā sektora pētniecībai un attīstībai gadā nepieciešami kopumā 250 miljoni eiro, lai nepalielinātos tā plaisa, kas izpletusies starp Latvijas un Rietumeiropas rādītājiem. Patlaban Latvija atpaliek arī no Igaunijas un Lietuvas gan zinātnisko darbinieku skaita, gan fundamentālo pētījumu apjoma, gan inovāciju komercializācijas, gan sasniegumu ziņā.

Sakārtojot skolu tīklu, svarīgi par atskaites punktu ņemt ne tikai kvantitatīvos, bet arī kvalitatīvos rādītājus. Līdz šim vienīgie bijuši centralizēto eksāmenu un olimpiāžu rezultāti, bet tie jāpapildina ar citiem kritērijiem. Šobrīd tapis vien uzmetums, bet gala rezultātu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sola prezentēt tikai rudenī, tālab izpelnījusies Saeimas atbildīgās komisijas pārmetumus.

Skolu kvalitātes rādītāji var kļūt augšupejoši, ja tiks veikti ieguldījumi pedagogu profesionālajā pilnveidē un atbalsta personālā, šādu viedokli pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Valdība otrdien atbalstīja Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavoto valsts aizsardzības mācības ieviešanas mehānismu, kam tuvākajos gados paredzēti 42 070 549 eiro.

Šogad Latvijā tiks slēgtas 13 skolas un reorganizētas vēl 11 skolas, kas radīs ietekmi arī uz vidējās izglītības apguvi. Pretēji apgalvojumiem, ka vidusskola nav domāta visiem, tieši šajā dzīves posmā jaunieši saņem galveno izrāvienu. Līdz pamatskolas absolvēšanai lielākā daļa skolēnu vēl nezina, ko dzīvē vēlas darīt, turklāt neviens arī nav gatavs uzreiz integrēties darba tirgū, norāda Rīgas Tālmācības vidusskolas pedagogs Edgars Čerkovskis. Viņš piebilst, ka tieši trīs vidusskolā pavadītajos gados liela daļa jauniešu kļūst patstāvīgi, norādot, ka vidējā izglītība ir nepieciešama tieši zināšanu, nevis diploma dēļ.

Šodien Latvijas skolās beidzas 2018./2019.mācību gads.

Lai 45 specializētās skolas varētu īstenot padziļinātās izglītības programmas arī no 2020. gada 1. septembra, vajadzīgi 3,8 miljoni eiro. Šo skolu pedagogi un audzēkņu vecāki Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) pārmet vēlmi likvidēt šīs mācību iestādes, kas ir Latvijas veiksmes stāsts, jo tās ir devušas atspērienu daudziem talantīgiem ļaudīm. Arī Saeimas atbildīgās komisijas deputāti sakās esam pārsteigti par šādu IZM nodomu un solās risināt šo jautājumu.

Šobrīd notiek izglītības sistēmas reforma. Uzsvars tiek likts uz tā saucamajām kompetencēm. Proti, jaunajam cilvēkam ir svarīgāk iegūt noteiktas prasmes, nevis iekalt (iedzīt atmiņā) noteiktus faktus vai formulas. Šos faktus jau ikviens varot atrast internetā. Līdz ar to jāveicina spējas atrast vajadzīgo informāciju. Sociālajos tīklos tiek apņirgtas matemātisko formulu zināšanas, jo darba intervijas tās taču neviens neprasot. Būtu bijis labāk, ja skolā mācītu to, kā pareizi atbildēt uz darba interviju jautājumiem. Rodas jautājums – kāds ir skolu uzdevums? Vai dot cilvēkam informatīvo bāzi, vai arī dot iemaņas praktiskajai dzīvei, jo skaidrs, ka Pitagora teorēmu diez vai kādreiz reālajā dzīvē nāksies pierādīt.

Vidējās izglītības standarts drīzumā nonāks izskatīšanai valdībā. Jaunais mācību saturs paredz šajā posmā lielas izmaiņas, tostarp daļu mācību priekšmetu 11. un 12. klasē apgūt padziļināti, proti, piedāvājot skolēniem vairākus izvēļu grozus. Izglītības jomas vadītāji pašvaldībās atzīst, ka vēl ir gana neskaidrību, kā tas viss tiks iedzīvināts praksē, bet izskatās, ka daudz kas tiks uzlikts uz pašvaldību pleciem.