Izglītība

Redz, raksta, ka skolu tīkla sakārtošanas ietvaros izglītības ministre Ilga Šuplinska grasās daļēji slēgt trīspadsmit no astoņpadsmit Daugavpils skolām. Es atbalstīšu šo ideju, līdzko redzēšu profesionāli pamatotu un katrā gadījumā konkrētu, izglītības būtībai, nevis kaut kādai «atbilstībai prasībām» pakārtotu viedokli. Es gribu zināt – kādu konkrētu labumu (zināšanu apjoma, sociālās atdeves, kultūras... aspektos) Daugavpils jaunieši gūs no šīs idejas. Vai šie bērni tiks labāk sagatavoti pasaulei, vai tie vairāk mīlēs savu dzimto pusi utt.

Pagājušonedēļ 14. novembrī sociālos tīklus pāršalca šokējoša ziņa — izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) rosina no nākamā gada augstskolās budžeta vietas piešķirt tikai tiem skolēniem, kuru vidējā atzīmē nav zemāka par 7 un kuriem nav nevienas nesekmīgas atzīmes. 

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) «melnajā sarakstā» nokļuvušas 18 vidusskolas, kurās skolēnu skaits 10. līdz 12. klasēs kopumā ir līdz 20, kas ir vairāk nekā nepietiekami, lai realizētu jauno mācību saturu. Tomēr ne visas pašvaldības gatavas atteikties no vidusskolas posma, daļa vēl sakās domājam, bet dažas mēģinās to visiem spēkiem noturēt.

Valsts dzimšanas dienā Satversmes tiesa pasniegusi brīnišķīgu dāvanu tiem krievu un citu tautību bērniem, kuri mācās privātajās mazākumtautību skolās – arī viņiem būs tiesības un pienākums apgūt valsts izglītību valsts valodā.

Lielākā daļa jeb 54% iedzīvotāju uzskata, ka izglītības saturs aroda un profesionāli tehniskajās skolās un augstskolās atbilst darba tirgus prasībām, liecina sadarbībā ar pētījumu centru SKDS tapušais Rīgas Tālmācības vidusskolas izglītības kvalitātes indekss.

Iedzīvotāji, kuriem ģimenē ir bērni, kas šobrīd iegūst jebkādu izglītību, ir labākās domās par vidējās izglītības pieejamību Latvijā nekā iedzīvotāji, kuriem ģimenē nav izglītību iegūstoši bērni, liecina sadarbībā ar pētījumu centru SKDS tapušais Rīgas Tālmācības vidusskolas izglītības kvalitātes indekss.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP), aicinot parūpēties, lai ministrijas pakļautībā esošajās izglītības iestādēs pedagogi saņemtu Izglītības likumā noteiktās sociālās garantijas, uzzināja arodbiedrībā.

Skolas gadu sākumā man bija klases biedrs un labs draugs Eduards Melnis, lai gan visi skolēni tāpat kā pieaugušie viņu sauca par Gaiļa Edveri. Viņam bija divas māsas, kuras ikdienā sauca: Gaiļa Veronika un Gaiļa Genofefa, bet māti – Gaiļa Anna.

Grozījumi Izglītības likumā, kas paredz Ministru kabinetam deleģēt tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu izglītības iestādēs, ir izņemti no budžeta paketes un tiks skatīti atbildīgajā Saeimas komisijā trīs lasījumos. Pret šā jautājuma izskatīšanu steidzamības kārtā iebilda daudzi nozarē strādājošie. Arī Latgales pašvaldības, kas nesen tikās ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), lai pārrunātu skolu tīkla optimizāciju, uzsver: par kvantitatīvajiem kritērijiem pamatskolās nav ticis diskutēts. Ja tie tiktu pieņemti tādi kā šobrīd, tas būtu genocīds lauku skolām.

Pirms spriest par to, cik skolēniem jābūt vienā klasē, Latvijas valsts politiskajai un izpildvarai jāatbild vismaz uz diviem jautājumiem. Pirmais – kāpēc Latvijas valsts politiskā un izpildvara pēc neatkarības atgūšanas nav spējusi pozitīvi restartēt demogrāfisko procesu valstī? Otrs – kāpēc Latvijas valsts politiskā un izpildvara šajos neatkarības gados nav kā pienākas gādājusi par daudzmaz izlīdzinātu valsts teritorijas apdzīvotību? Un tikai pēc tam, kad uz šiem jautājumiem tiks reljefi un godīgi atbildēts, kad tiks iezīmēta reāla perspektīva turpmākajam un atbildīgie par tās īstenošanu, sāksim runāt par bērnu skaitu klasēs.

Kāda skola Indijā atvainojusies, kad publiskajā telpā nonākuši attēli ar skolēniem, kuriem galvās uzliktas kartona kastes, lai novērstu norakstīšanu un krāpšanos eksāmenu laikā, vēsta raidsabiedrība "CNN".

Izglītības iestādēs arvien jūtamākas kļūst ne tikai ierindas pedagogu, bet arī direktoru vakances. Viens no iemesliem – pensijas vecuma sasniegšana. To, ka tā būs arī turpmāko gadu problēma, rāda vidējais izglītības iestāžu vadītāju vecums. Piemēram, Rīgā tie ir 57 gadi. Gan par šo, gan pedagogu algām un citām skolu vadītāju problēmām saruna ar Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidentu un Siguldas valsts ģimnāzijas direktoru Rūdolfu Kalvānu.

Latvijas izglītības iestādes ir diezgan atvērtas uzņemt bērnus un jauniešus ar īpašām vajadzībām, sacīja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) Starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas projektu koordinatore Laura Reisele.

Trešdien, 9.oktobrī, plkst. 11.00 notiks Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Padomes ārkārtas sēdē, kurā paredzēts lemt par turpmākajām aktivitātēm, tostarp iespējamu protestu rīkošanu. Padomes sēdē dalību apstiprinājusi izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Sestdien vairāk nekā 900 cilvēku devās Latvijas Krievu savienības (LKS) organizētā protesta gājienā no Rātslaukuma uz valdības ēku ar mērķi aizstāvēt izglītību krievu valodā Latvijā.

Mūsdienu akadēmiskā pasaule ir "iedzīta projektu slazdos", pirmdien svinīgajā Latvijas Universitātes (LU) Senāta sēdē uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) kategoriski iebilst izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) piedāvājumam sākt diskusiju par pirmsskolas pedagogu slodžu dalīšanu, norādīja arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Partija "Saskaņa" publiski izskanējušo ideju par pilnīgu pāreju visos izglītības līmeņos uz mācībām valsts valodā uzskata par destruktīvu un provokatīvu, informēja politiskais spēks.

Augstākās izglītības padomei (AIP) kopš krīzes gadiem, kad tās finansējumu apcirpa par 60%, budžets palicis nemainīgs. Valsts atbalsta trūkums ierobežo ne tikai AIP kapacitāti, bet kavē ieviest plānveidīgas pārmaiņas augstākajā izglītībā, uzsver AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pārmet padomei, ka tai trūkst stratēģiska redzējuma un tā pārāk iet augstskolu pavadā.

«Mūsu ģimenē 1. septembris turpmāk būs sēru diena,» vienā no pēdējām vasarīgās atpūtas dienām pie jūras gadījās dzirdēt divu krieviski runājošu sieviešu pārdomas. Divi bērni – aptuveni desmit gadus veci – netālu rotaļājās smiltīs, acīmredzot viņu atvases. «Tu iedomājies, Sašam vajadzēs runāt latviski matemātikas stundās. Matemātikas! Nu un tad, ka viņš pagalmā runā latviski?! Tās taču ir spēles, bet tur – skaitļi un vienādojumi! Viņš taču neko neiemācīsies! Un Puškinu viņam arī pasniegs latviski?! Nacionālisti nolādētie! Neieredzu!» sirdēstos savu monologu pabeidza viena no sievietēm. Otra nebija tik dziļu etnisko bēdu pārņemta, viņa steidza mierināt draudzeni, sak, ja jau Saša pagalmā runā latviski, tad kādas problēmas viņam to darīt arī skolā?